Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien, 22.novembrī, uzrunājot G20 valstu vadītājus, mierīgā tonī, norādīja, ka jāapsver Ukrainas kara “traģēdijas” izbeigšana. Konflikts, ko 2022.gada februārī aizsāka Krievijas karaspēka izvietošana Ukrainā, ir nāvējošākais konflikts Eiropā kopš Otrā pasaules kara un lielākā Krievijas un Rietumu konfrontācija kopš Aukstā kara, ziņo Reuters.
Savā pirmajā uzrunā G20 valstu līderiem kopš kara sākuma prezidents Putins atzinis, ka daži līderi savās runās ir norādījuši, ka ir šokēti par Krievijas “agresiju” Ukrainā. Viņš uzsvēris militāro darbību traģisko raksturu un aicināja kopīgi domāt par to, “kā apturēt šo traģēdiju”. Putins piebilda, ka
Krievija vienmēr ir bijusi atvērta miera sarunām ar Ukrainu.
Kā ziņo aģentūra Reuters, Putins konflikta apzīmēšanai izmantoja vārdu “karš”, nevis līdzšinējo Kremļa terminu “speciālā militārā operācija”.
Atzīstot, ka “šis” karš un cilvēku upuru skaits ir šokējošs, Putins izklāstījis Krievijas redzējumu, apgalvojot, ka Ukraina vajā cilvēkus Austrumukrainā.
Lasiet vairāk: ANO Cilvēktiesību birojs: Ukrainā bojāgājušo civiliedzīvotāju skaits pārsniedz 10 000
Pēc tam viņš paudis bažas par civiliedzīvotāju upuriem Gazas joslā, jautājot G20 samita līderiem, vai šie skaitļi nav šokējoši, uzsverot smagos apstākļus, kādos tur strādā ārsti.
Saskaņā ar Hārvarda Kenedija skolas Belfera centra datiem Krievija, kas 2014.gadā anektēja Krimu, pašlaik kontrolē aptuveni 17,5% Ukrainas teritorijas, ziņo Reuters. Putins apgalvo, ka šīs teritorijas tagad ir Krievijas daļa.
Neskatoties uz iekšējām diskusijām par alternatīvām stratēģijām, Ukraina ir apņēmusies turpināt cīņu, līdz visi Krievijas karavīri atstās tās teritoriju.
Putins iepriekšējos G20 samitos piedalījās ar ārlietu ministra Sergeja Lavrova starpniecību. Zīmīgi, ka 2021. un 2020.gada samitos viņš uzstājās attālināti no Maskavas un pēdējo reizi personīgi apmeklēja G20 sanāksmi Osakā, Japānā, 2019.gadā.
