Lai varētu no nākamā gada ieviest pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 12% apmērā augļiem un dārzeņiem, nepieciešamos 16 miljonus eiro varētu iegūt no straujas akcīzes nodokļa paaugstināšanas, vēsta finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Savukārt lauksaimnieku organizāciju pārstāvji – trešdien, 22.novembrī, tiekoties ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV), Ašeradenu un Finanšu ministrijas ierēdņiem – kategoriski noraidīja valdības piedāvāto “kompromisa variantu” palielināt PVN likmi dārzeņiem, augļiem un ogām līdz 12%. Zemnieku saeima savā mediju relīzē pārmet, ka sarunā nepiedalījās Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvis.
Kā jau tika ziņots, tāpat 22.novembrī no Saeimas JV frakcijas tika izslēgts deputāts Andrejs Ceļapīters, partijas Vienotība biedrs, kurš šo soli saista ar savu atbalstu pastāvīgai 5% likmei augļiem un dārzeņiem. [Vairāk par to – šeit.]
Tāpat nupat ir vēstīts par Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieka Valda Dombrovska (JV) pārmetumiem, ka Latvijas valdības budžeta projektā izdevumu pieaugums ir straujāks par šīs institūcijas ieteikto. Turklāt Eiropas Savienības vadības lietotais aprēķins, atšķirībā no mūsu valdības veiktā, liecina, ka budžeta deficīts ir virs vēlamā kontrolskaitļa – 3% no iekšzemes kopprodukta. Turklāt eirokomisārs, iespējams, sarunās ar savas partijas biedriem varēja būt skarbāks, nekā publiskajos komentāros.
Tas liecina, ka valdība kārtējo reizi budžeta pieņemšanu Saeimā aizvada lielā spriedzē.
***
Patlaban spēkā esošā 5% PVN likme augļiem un dārzeņiem ir spēkā līdz 2023.gada 31.decembrim, bet no 2024.gada 1.janvāra tiek paredzēta 21% likme. Lai varētu no 1.janvāra ieviest samazināto 12% PVN likmi, budžetā jāatrod 16 miljoni eiro, iepriekš paziņoja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Ašeradens sacīja, ka patlaban valsts budžetā rezervi šim nolūkam neredz, un, ņemot vērā budžeta sagatavošanas virzību, arī manevra iespējas ir visai šauras. Turklāt iepriekš uzņēmējiem arī solīts, ka būtiska nodokļu paaugstināšana nākamgad nenotiks.
Tādējādi kā vienīgo risinājumu, kur atrast nepieciešamos 16 miljonus eiro, Ašeradens redz budžetā piedāvāto akcīzes nodokļa likmju pārskatīšanā un to straujākā celšanā. Patlaban pirmajā lasījumā apstiprinātajā budžeta projektā šīs likmes jau ir piedāvāts paaugstināt,
lai izlīdzinātu tās ar pārējām Baltijas valstīm.
Kā iespējamais variants kompensējošo pasākumu īstenošanai tiks piedāvāts palielināt akcīzes nodokļa likmi bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz astoņiem gramiem (neieskaitot) uz 100 mililitriem par 10,8% [kur ietekme uz cenu ir 0,01 eiro uz litru, salīdzinot ar 2023.gada likmi]. Tāpat – arī alkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu virs astoņiem gramiem uz 100 mililitriem un enerģijas dzērieniem par 19,3% [kur ietekme uz cenu ir 0,03 eiro uz litru, salīdzinot ar 2023.gada likmi]. Tādējādi budžetā varētu iegūt 1,681 miljonu eiro.
Tāpat kā kompensējošais pasākums tiek piedāvāta akcīzes nodokļa likmju straujāka paaugstināšana cigaretēm – par 15% jeb par 10 procentpunktiem vairāk, salīdzinot ar budžetā iekļauto paaugstinājumu. [Ietekme uz cenu būtu 0,49 eiro uz paciņu, salīdzinot ar 2023.gada likmi.] No šī likmju paaugstinājuma varētu iegūt vēl piecus miljonus eiro.
Tiek piedāvāta arī akcīzes nodokļa likmju straujāka paaugstināšana stiprajam alkoholam – par 8% jeb trim procentpunktiem vairāk pret budžetā iekļauto paaugstinājumu. [Ietekme uz cenu būtu 0,67 eiro uz vienu litru – ar alkohola saturu 40 tilpumprocenti –, salīdzinot ar 2023.gada likmi.] No šī likmes paaugstinājuma varētu iegūt 1,5 miljonus eiro.
Tāpat tiek piedāvāta akcīzes nodokļa likmju straujāka paaugstināšana karsējamai tabakai – par 15% jeb 10 procentpunktiem vairāk salīdzinājumā budžetā iekļauto paaugstinājumu. [Ietekme uz cenu būtu 0,22 eiro uz paciņu (5,4 grami), salīdzinot ar 2023.gada likmi.] No šī kompensējošā pasākuma plānots iegūt 1,3 miljonus eiro.
Plānota arī akcīzes nodokļa likmju straujāka paaugstināšana smēķējamai tabakai – par 15% jeb pieciem procentpunktiem salīdzinājumā ar budžetā iekļauto paaugstinājumu. [Ietekme uz cenu būtu 0,67 eiro uz 40 gramiem tabakas, salīdzinot ar 2023.gada likmi.] No šī kompensējošā pasākuma plānots iegūt 790 000 eiro.
Tiks piedāvāta arī akcīzes nodokļa likmju straujāka paaugstināšana tabakas aizstājējproduktiem (nikotīna spilventiņiem) – par 15% jeb pieciem procentpunktiem vairāk, salīdzinot ar budžetā iekļauto paaugstinājumu. [Ietekme uz cenu būtu 0,31 eiro uz iepakojumu (14 grami), salīdzinot ar 2023.gada likmi.] No šī kompensējošā pasākuma plānots iegūt 120 000 eiro.
Tāpat plānots akcīzes nodokļa likmi dabasgāzei, ko izmanto par degvielu, piemērot 9,64 eiro par megavatstundu (MWh) – 1,91 eiro par MWh vietā – tiem uzņēmumiem, kas sasnieguši de minimis prasības. No šī kompensējošā pasākuma plānots iegūt 170 000 eiro.
Piedāvāta arī azartspēļu automātu skaita prognozes precizēšana, no kuras budžetā varētu iegūt 2 160 300 eiro.
Kopumā piedāvātie kompensējošie pasākumi budžetam dotu 12 721 300 eiro. Savukārt vēl trīs miljonus eiro varētu iegūt, teica Ašeradens,
atceļot augļu un dārzeņu audzētājiem plānoto subsīdiju.
Finanšu ministrs šos plānotos kompensējošos pasākumus jau ir iesniedzis Ministru prezidentei un koalīcijas partneriem. Plānots, ka tos varētu izskatīt nākamās nedēļas valdības sēdē.
***
Lauksaimnieku tikšanos ar premjeri un finanšu ministri komentēja biedrības Zemnieku saeima valdes loceklis Mārtiņš Trons: “Diemžēl no Zemkopības ministrijas puses uz tikšanos
bija “ieradusies” tikai šiltīte ar ZM valsts sekretāra vārdu.
Lai gan pēc vairākkārtējiem aicinājumiem rast laiku ar mums tikties E.Siliņa un A.Ašerādens beidzot atrada iespēju, ir jāatzīst, ka neviens no tikšanās dalībniekiem nebija gatavs un arī nevēlējās pēc būtības mūs šodien uzklausīt un diskutēt. Līdz ar to šī brīža valdības kompromiss ir 12% PVN likme dārzeņiem, augļiem un ogām 2024.gadā.
Nenoliegšu, ka arī mēs esam apsprieduši vairākus kompromisa risinājumus, kādus varētu piedāvāt esošajiem koalīcijas partneriem, taču, diskutējot par tiem, esam sapratuši, ka nav un nevar būt kompromisu tur, kur tiek apdraudēta veselas nozares – dārzeņu, augļu un ogu audzēšana Latvijā!
“Pateicoties” politiķu īstermiņa domāšanai un nekompetencei, Latvijas lauksaimniekiem nāksies konkurēt ar citu valstu audzētāju, iespējams, nekvalitatīvāku un izmantošanai uzturā nedrošāku pārtiku.
Mēs esam atbildīgi par savu, savu bērnu un visas sabiedrības nākotni, tāpēc sakām kategorisku “nē” lēmumam, kas pavērs durvis ēnu ekonomikai. Valdības pārstāvjiem ir jāsaprot, ka ne tikai armijas militāro spēju stiprināšana, bet arī pārtikas ražošana, it īpaši šajos ģeopolitiskajos apstākļos, ir nacionālās drošības jautājums.”
Tāpēc Zemnieku saeima aicina tuvāko piecu dienu laikā rast risinājumu un saglabāt samazināto 5% PVN likmi Latvijai raksturīgiem dārzeņiem, augļiem un ogām – pretējā gadījumā kādam no lēmumu pieņēmējiem būs jāuzņemas politiskā atbildība, teikts biedrības mediju relīzē.
Lasiet arī: Eirokomisārs Dombrovskis: Latvijas plānotais izdevumu pieaugums ir straujāks par EK rekomendēto
