Krievijas prezidents Vladimirs Putins pēc apmēram divu stundu sarunas ar ASV prezidentu Donaldu Trampu (Donald Trump) otrdien, 18.martā, piekrita uz laiku pārtraukt uzbrukumus Ukrainas enerģētikas objektiem, bet atteicās atbalstīt pilnīgu 30 dienu pamieru, kas, kā cerēja Tramps, būtu pirmais solis ceļā uz pastāvīga miera līguma noslēgšanu, ziņo “Reuters”.
Vienošanās paredz, ka abām valstīm aptuveni mēnesi būs jāatturas no uzbrukumiem otras valsts enerģētikas infrastruktūrai.
ASV sūtnis Tuvajos Austrumos Stīvs Vitkofs (Steve Witkoff) paziņoja, ka ASV sarunas par Ukrainu turpināsies svētdien Džidā, Saūda Arābijā, un tajās tiks runāts par pamieru Melnajā jūrā, kā arī par pilnīgu pamieru un pastāvīga miera līguma noslēgšanu.
Nebija skaidrs, vai Ukraina tiks iesaistīta šajās sarunās.
Pēc sarunas ar Trampu Putins deva rīkojumu Krievijas bruņotajiem spēkiem pārtraukt uzbrukumus enerģētikas objektiem, paziņoja Kremlis.
Taču Putins pauda bažas, ka pagaidu pamiers varētu ļaut Ukrainai no jauna apbruņoties un mobilizēt vairāk karavīru, un atkārtoti pauda savu prasību, ka jebkurā rezolūcijā jāpieprasa izbeigt jebkādu militāro un izlūkošanas palīdzību Ukrainai, teikts Kremļa paziņojumā.
Tramps telekanālam “Fox News” sacīja, ka par palīdzību Ukrainai divu stundu garajā sarunā netika runāts.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sacīja, ka viņa valsts atbalstīs priekšlikumu uz 30 dienām pārtraukt triecienus enerģētikas objektiem un infrastruktūrai.
Viņš sacīja, ka Krievija otrdienas beigās izšāva vairāk nekā 40 dronus, trāpot slimnīcai Sumos un citām teritorijām, tostarp Kijivas reģionam.
“Šodien Putins de facto noraidīja priekšlikumu par pilnīgu pamieru. Būtu pareizi, ja pasaule atbildē noraidītu jebkādus Putina mēģinājumus novilcināt karu,” Zelenskis norādīja ierakstā “Telegram”.
Tramps pozitīvi izteicās par sarunu ar Putinu.
“Mums bija lieliska saruna. Tā ilga gandrīz divas stundas,” Tramps sacīja “Fox News”.
Taču ASV prezidents nesaņēma to, ko vēlējās. Ukraina, kuru Tramps iepriekš bija raksturojis kā valsti, ar kuru ir grūtāk sadarboties, bija piekritusi ASV priekšlikumam par pilna 30 dienu pamiera noteikšanu. Taču Putins nepiekrita.
“Šis zvans atklāja, cik sarežģīts sarunu partneris būs Krievija, un Krievijas vispārējo nevēlēšanos runāt par reālu progresu šī kara apturēšanā,” sacīja Kristīne Bērziņa, Vācijas Maršala fonda domnīcas vadošā direktore. Daļējo pamieru viņa nosauca par “ļoti mazu soli uz priekšu”.
Kopš Krievijas iebrukuma 2022.gadā Ukraina ir mēģinājusi cīnīties pret savu daudz lielāko kaimiņvalsti, ar droniem un raķetēm uzbrūkot Krievijas enerģētikas objektiem, tādējādi radot spiedienu uz Maskavas ekonomiku.
Šādu uzbrukumu pārtraukšana nāktu tikai par labu Krievijai, sacīja Marija Sņegovaja no Vašingtonā bāzētā Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra.
Pēc telefonsarunas Tramps “Truth Social” ierakstā paziņoja, ka viņš un Putins ir vienojušies ātri strādāt pie pamiera un galu galā pie pastāvīga miera līguma noslēgšanas.
“Tika apspriesti daudzi miera līguma elementi, tostarp tas, ka tiek nogalināti tūkstošiem karavīru, un gan prezidents Putins, gan prezidents Zelenskis vēlētos, lai tas tiktu izbeigts,” viņš rakstīja.
Tramps ir norādījis, ka pastāvīgā miera līgumā varētu būt iekļautas Kijivas teritoriālās koncesijas un Ukrainas Zaporižjas atomelektrostacijas kontroles atdošana Krievijai. Zelenskis apgalvo, ka Ukrainas suverenitāte nav apspriežama un Krievijai ir jāatdod ieņemtā teritorija.
Zelenskis, kurš otrdien ieradās oficiālā vizītē Helsinkos neilgi pēc Trampa un Putina sarunas beigām, sacīja, ka Ukrainas miera sarunās ir jāiekļauj Eiropa.
Krievijas spēki nostiprinās Ukrainas austrumos un pamazām izspiež Ukrainas karaspēku no Krievijas Kurskas reģiona. Vienošanās par daļējo pamieru atspoguļo Trampa vēlmi normalizēt attiecības ar Krieviju un liecina, ka Putins, iespējams, mēģina iegūt laiku, sacīja Sūzena Kolborna (Susan Colbourn) no Djūka universitātes.
“Tramps no Krievijas prasa ļoti maz, lai gan tā iebruka savā kaimiņvalstī,” viņa norādīja.
ASV prezidenta pretimnākšana Putinam kopš atgriešanās Baltajā namā janvārī ir satraukusi ASV sabiedrotos.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen) brīdināja, ka Krievija ir ievērojami palielinājusi savus militārās ražošanas apjomus iespējamam nākotnes konfliktam ar Eiropas valstīm.
Preses konferencē Berlīnē Francijas prezidents Emanuels Makrons (Emmanuel Macron) un aizejošais Vācijas kanclers Olafs Šolcs (Olaf Scholz) daļējo pamieru nosauca par svarīgu pirmo soli, bet vēlreiz aicināja panākt pilnīgu pamieru, atkārtojot, ka Ukrainai ir jāpiedalās jebkura galīgā lēmuma pieņemšanā.
Lasiet arī: Tramps par sarunu Ovālajā kabinetā ar Zelenski: Mums vajadzēja panākt, lai Ukraina rīkojas pareizi
