Krievija izmantos savu jauno hiperskaņas raķeti “Orešņik”, ko pagājušajā nedēļā pirmo reizi izšāva uz Ukrainas pilsētu, lai uzbruktu “lēmumu pieņemšanas centriem” Kijivā, lai atbildētu uz Ukrainas veiktajiem Rietumu raķešu triecieniem Krievijas teritorijā, ceturtdien, 28.novembrī, paziņoja prezidents Vladimirs Putins, apgalvojot, ka neviena pretgaisa aizsardzība to nespēs pārtvert, Rietumu ekspertiem šo apgalvojumu vērtējot skeptiski, ziņo “Reuters“.
Krievija 33 mēnešus ilgā kara laikā līdz šim nav uzbrukusi Ukrainas valdības ministrijām, parlamentam vai prezidenta birojam.
“Protams, mēs atbildēsim uz notiekošajiem triecieniem, kas tiek veikti Krievijas teritorijā ar Rietumos ražotām tāla darbības rādiusa raķetēm, kā jau tika teikts, tostarp, iespējams, turpināsim izmēģināt “Orešņik” kaujas apstākļos, kā tas tika darīts 21.novembrī,” sacīja Putins bijušo padomju valstu drošības alianses līderiem samitā Kazahstānā.
“Pašlaik Aizsardzības ministrija un Ģenerālštābs izvēlas mērķus, kam uzbrukt Ukrainas teritorijā. Tie varētu būt militārie objekti, aizsardzības un rūpniecības uzņēmumi vai lēmumu pieņemšanas centri Kijivā,” viņš sacīja.
Putins apgalvoja, ka Krievijai ir dažas eksperimentālās raķetes “Orešņik”, kas ir gatavas lietošanai,– kas atbilst ASV militāro amatpersonu komentāriem,– un lielījās ar to iznīcinošo spēku, sakot, ka tās sadursmes vietā visu sadragātu, piebilstot, ka tās nenesīs kodolgalviņas un neizplatīs radioaktīvu piesārņojumu.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nosodīja Putina “Orešņik” “popularizēšanu” kā taktiku, lai izjauktu mēģinājumus izbeigt karu.
“Viņš necenšas izbeigt šo karu. Turklāt Putins vēlas neļaut citiem izbeigt karu,” savā nakts video uzrunā sacīja Zelenskis, apsūdzot Putinu kara eskalācijā, lai grautu turpmākos miera centienus un mēģinājumos novērst prezidenta Trampa mēģinājumus izbeigt konfliktu, kas “noteikti sekos pēc viņa inaugurācijas”.
Putins paziņoja, ka Krievijas nakts masveida uzbrukums Ukrainai, kuros tika izmantota kasešu munīcija un kas pārtrauca elektroenerģijas padevi vairāk nekā vienam miljonam cilvēku, bija atbilde uz to, ka Kijiva izmantoja ASV ATACMS raķetes, Zelenskim uzbrukumu nosodot kā “nicināmu eskalāciju”.
Zelenskis arī sacīja, ka viņš runā ar Rietumu līderiem, tostarp NATO ģenerālsekretāru Marku Riti (Mark Rutte), Lielbritānijas premjerministru Kīru Stērmeru (Keir Starmer) un Vācijas kancleru Olafu Šolcu (Olaf Scholz), lai izstrādātu atbildes reakciju uz “Krievijas mēģinājumu padarīt situāciju vēl nepanesamāku un ievilkt karu”.
Krievija apgalvo, ka Ukraina 19.novembrī pirmo reizi izšāva raķetes ATACMS uz Krievijas rietumiem, kas divas dienas vēlāk lika tai atbildēt, izšaujot jauno raķeti “Orešņik” uz Ukrainas pilsētu Dņipro. Ukraina paziņoja, ka 21.novembrī izšautā raķete “Orešņik” sasniedza maksimālo ātrumu 13 600 km/h, taču avoti apgalvoja, ka tā nesa viltotas kaujas galviņas, nevis īstas sprāgstvielas.
ASV un Lielbritānija pagājušonedēļ ļāva Kijivai izmantot ATACMS un britu “Storm Shadow” triecieniem dziļi Krievijā.
Putins samita laikā atkārtoti uzsvēra, ka Rietumu raķešu izmantošana no Maskavas skatpunkta nozīmē Rietumu “tiešu iesaistīšanos” bruņotā konfliktā ar Krieviju.
Putins arī sacīja, ka Krievijas moderno raķešu sistēmu ražošana desmit reizes pārsniedz NATO ražošanu un ka Maskava to plānojot palielināt.
Līdz ar raķešu apšaudēm un Krievijas kodolieroču izmantošanas kritēriju paplašināšanu spriedze ir palielinājusies, taču ASV izlūkošanas avoti apgalvo, ka, atļaujot Ukrainai veikt dziļākus triecienus ar ASV ieročiem, nav palielinājies kodoluzbrukuma risks, kura iespējamība joprojām esot maz ticama.
Lasiet arī: VIDEO | Krievija uz Ukrainu izšāvusi jaunu ballistisko raķeti
