Krievijas prezidents Vladimirs Putins otrdien, 21. februārī, gaidāmajā uzrunā varētu likt uzsvaru uz to, ka karš Ukrainā ir eksistenciāls karš par krievu izdzīvošanu, tādu viedokli paudis Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis.
Pēc pētnieka domām, Putina galvenais vēstījums varētu būt paredzēts iekšējai auditorijai Krievijā. Ir pagājis gandrīz gads kopš iebrukuma, bet Krievijas stratēģiskie mērķi nav sasniegti. Tie ir izgāzušies, tāpēc Putins varētu lūkot veidus, kā mainīt to, kā sabiedrība uztver karu.
Baloža ieskatā, Krievijas prezidents varētu likt klāt arī ideju par to, ka Krievija karo nevis pret Ukrainu, bet pret NATO un Rietumiem ne tikai militārā cīņā, bet arī politiski un ekonomiski.
Tāpat varētu izskanēt naratīvs, ka Krievija visā notiekošajā ir patiesais upuris, vienlaikus atzīmējot, ka tai viss sanāk un izdodas.
«Putins mēģinās pavērst visu notiekošo kājām gaisā, lai demonstrētu Krieviju kā izdzīvot spējīgu, bet pašu Krievijas prezidentu kā spējīgu un labu vadoni. Galvenais nolūks būs mobilizēt sabiedrību un panākt Krievijas iedzīvotāju, kā minimums, akceptu vai plašas neapmierinātības neizpaušanos,» sacīja Balodis.
Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks atzīmēja, ka Putins noteikti pievērsīsies kara gaitai, mēģinās «zīmēt» kaut kādas uzvaras un sasniegumus, panākumus, taču tie būs izdomāti, jo stratēģiskā līmenī Krievijai būtiski ieguvumi nav redzami.
Taujāts, vai Putins varētu pasludināt mobilizāciju, Balodis norādīja, ka tādu iespēju nevar izslēgt. Pētnieks uzsvēra, ka Kremlis atrodas sarežģītā situācijā, jo tas skaidri un gaiši apzinās, ka tā sauktais pirmais mobilizācijas vilnis nebija viegls un radīja problēmas pat lojālos reģionālajos subjektos, piemēram, Čečenijā.
Pēc pētnieka domām, Kremlis saprot, ka iekšpolitiski labākajā gadījumā tas ir kairinājums, sliktākajā gadījumā – var radīt apdraudējumu, nerunājot par vairākiem simtiem tūkstošu cilvēku, kuri pameta Krieviju, izvairoties no mobilizācijas.
«Mobilizācijas izsludināšanu vai neizsludināšanu diktēs frontē notiekošais – Krievijas panākumi kaujas laikā un tās mērķi. Ja Krievija pieņems lēmumu veikt lielus uzbrukumus plašām teritorijām, kur dzīvais spēks ir nepieciešams lielā apjomā, mobilizācijas iespējamība pieaug.
Kopš janvāra beigām Krievija mēģina īstenot uzbrukumu Donbasa virzienā. Kustība un virzība ir lēna.
Arguments par labu vai sliktu mobilizācijai noteiks situācija uz zemes un valsts politiskie uzstādījumi, no kuriem izrietēs bruņoto spēku rīcība,» skaidroja Balodis.
Lasiet arī: Izmantojot Vagner, Krievija Baltijas valstīs varētu pārbaudīt Rietumvalstu reakciju