Jaunais Saeimas sasaukums nevēlas uzlabot tās iekšējās procedūras – jo deputāti faktiski nobalsoja pret novecojušu normu mainīšanu parlamenta Kārtības rullī. To savā mediju relīzē likumdevējiem pārmet Sabiedrības par atklātību – Delna (Delna) direktore Inese Tauriņa.
Viena no šīs nevalstiskās organizācijas pretenzijām ir deputātu neatteikšanās no savām tiesībām balsojumā atturēties. Turklāt arī likumdevēju izskatīšanai piedāvātās izmaiņas tika izgāztas tieši šādā veidā. Saeimas 16.februāra plenārsēdē deputāti – 45 balsojot par, nevienam nebalsojot pret un 49 atturoties – lēma nenodot izskatīšanai Juridiskajā komisijā – tās prezidijam iesniegto likumprojektu Grozījumi Saeimas kārtības rullī.
Tas Delnas ieskatā skaidri norāda, ka deputāti nav gatavi pārskatīt jau sen novecojušās Saeimas kārtības ruļļa redakcijas. Turklāt, uzsver Tauriņa, līdz ar to Saeima atteikusies ieviest virkni Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) sniegtās rekomendācijas, tai skaitā par Saeimas ētikas kodeksa pārskatīšanu.
Delnas pētnieks Olafs Grigus skaidro: «Tā ir iespēja uzlabot likumdošanas procesa izsekojamību, standartizēt komisiju protokolu publicēšanas prasības un atteikties no deputātu «atturēšanās» balsojuma.
Plenārsēdē neviens deputāts nesniedza pamatojumu savam balsojumam.
Tātad deputāti ir gatavi turpināt izmantot formālas procedūras, lai ierobežotu atklātību un nesniegtu pamatojumu par pieņemtajiem lēmumiem.»
Delna uzskata, ka nepastāv pamatoti argumenti tam, lai grozījumus Saeimas kārtības rullī nevarētu veikt. Grozījumos netika iekļauti politiski smagi jautājumi – Saeimas budžeta publiska revīzija vai Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas pilnvaru paplašināšana, ļaujot pēc savas iniciatīvas ierosināt lietas par ētikas kodeksa neievērošanu un ētikas normas pārkāpumiem.
Organizācija pauž nožēlu, ka tik liels skaits deputātu no Jaunās Vienotības, Nacionālās apvienības, Apvienotā saraksta frakcijām
jau pirmajos Saeimas darbības mēnešos demonstrē gļēvu rīcību
un bremzē likumdevēja atklātību un darbību atbilstoši labas pārvaldības principiem.
Tāpat organizācija atgādina: kaut arī Latvijas vidējais rādītājs Korupcijas uztveres indeksā ir 59 punkti no 100, savukārt politiskā godaprāta jomā tas ir vien 49 punkti no 100. Šis ir zemākais rādītājs visā Eiropas Savienībā, no Igaunijas Latvija atpaliek par 26 punktiem, no Lietuvas par 9. «Šāda Saeimas deputātu rīcība neapšaubāmi ir viens no politisko godaprātu degradējošajiem aspektiem, kas Latvijai neļauj rezultātu uzlabot,» likumdevējus Delnas vārdā nosoda Tauriņa.
[BNN skaidrojums. Sēdes stenogramma liecina, ka starp tiem 45 deputātiem, kuri nobalsoja par, ir vien divi Jaunās Vienotības deputāti – Andrejs Judins, kuram kā Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājam un likumprojekta iesniedzējam šis noteikti bija principiāls balsojums, un Jānis Patmalnieks. Visi pārējie grozījumu atbalstītāji ir opozīcijas četru frakciju deputāti. Atturējās visi pārējie valdības frakciju deputāti, kuri piedalījās šajā sēdē. Konsekventais koalīcijas princips – neatbalstīt opozīcijas atbalstītas iniciatīvas – viņiem acīmredzami bija svarīgāks par Delnas kritikas izpelnīšanos.]
Lasiet arī: Latvija neuzlabo savas pozīcijas Korupcijas uztveres indeksā
