Latvijas Korupcijas uztveres indeksa 2022.gada rādītājs paliek nemainīgs, liecina starptautiskā pretkorupcijas organizācijas Transparency International (TI) publicētā Korupcijas uztveres indeksa rezultāti.
Kā informēja organizācija Sabiedrība par atklātību Delna, kas ir TI Latvijas nodaļa, salīdzinot ar 2021.gadu, mūsu valsts rādītājs ir nemainīgs – 59 punkti no 100. Tas ir
ievērojami zemāks Nekā citĀs Eiropas Savienības vai Eiropas sadarbības un attīstības organizācijas valstĪS.
Latvijas sniegums norāda, ka Latvijai neizdosies piepildīt Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam (NAP) noteikto mērķi – 2024.gadā sasniegt 64 punktus, bet 2027.gadā – 67 punktus.
Delnas ieskatā šo pārliecību palielina arī fakts, ka premjerministra Krišjāņa Kariņa (JV) jaunās valdības deklarācijā – lai arī ir novērtēta korupcijas mazināšanas nozīme kopējās valsts drošības spēcināšanā – nav aprakstīti veicamie pretkorupcijas pasākumi. «Ir sajūta, ka apzināmies korupcijas negatīvo ietekmi, bet praktiski nespējam uz to iedarboties,» akcentē organizācijā. Delna secina, ka Latvija nepietiekami ievieš drosmīgus pretkorupcijas pasākumus politiskā godaprāta, biznesa godaprāta un publisko resursu izšķērdēšanas novēršanas jomās.
Politiskā godaprāta jomā Latvijas rādītājs (49 no 100 punktiem) ir zemākais ES un ierindo Latviju vienā līmenī ar Grieķiju, Slovākiju, Poliju, Maltu, Ungāriju un Rumāniju, atpaliekot no Igaunijas par 26 punktiem un no Lietuvas par deviņiem punktiem. Biznesa integritātes jomā rādītājs ir 52 punkti no 100, un tas ir vērtējums, kurā Latvija visvairāk atpaliek no Igaunijas, kā arī norāda uz to, ka bieži tiek veikti nedokumentēti papildu maksājumi – «kukuļi», lai saņemtu kaut ko pretī. Biznesa integritātes vērtējumu negatīvi ietekmē arī skandāli par publisko resursu un ES fondu līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu un izšķērdēšanu, par konkurences kropļošanu dažādos tautsaimniecības sektoros un amatpersonu atbildības līmeņos – no pašvaldībām līdz nacionālajam līmenim.
Delnas direktore Inese Tauriņa norāda, ka korupcija grauj lēmumu pieņēmēju un valdības rīcībspēju aizsargāt sabiedrību tā ir drauds nacionālajai un globālajai drošībai un valsts demokrātiskai attīstībai. Tāpēc Latvijai jārīkojas daudz izlēmīgāk, nosakot korupcijas novēršanu un apkarošanu kā valstisku prioritāti ikdienas darbos. Piemēram,
Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāna 2021.–2025.gadam pieņemšanai bija jānotiek jau vairāk nekā pirms diviem gadiem, taču tas tā arī nav noticis.
«Ir sajūta, ka lēmumu pieņēmēji, valdība un sabiedrība neapzinās korupcijas negatīvās sekas un ar savu pasīvo rīcību izturas vieglprātīgi pret mūsu drošību un atsakās paši no savas labklājības ilgtermiņā,» vērtē Tauriņa.
Nemainīgais rādītājs 59 punktu līmenī ierindo Latviju starp 27 ES valstīm 15.vietā, starp 38 OECD valstīm – 27.vietā, bet starp 180 pasaules valstīm – 39.vietā. ES valstu vidējais Korupcijas uztveres indeksa rādītājs 2022.gadā arī saglabājas nemainīgs – 64 punktu līmenī, OECD valstu – 66 punktu līmenī (mīnus viens punkts).
Delnas ieskatā korupcijas klātesamība politiskajā un tiesu sistēmā, uzņēmējdarbībā un cilvēku savstarpējās attiecībās apdraud valsts drošību, tiesiskumu un demokrātisko attīstību. Delna iesaka lēmumu pieņēmējiem un valdībai stiprināt darbu pie līdz šim nepaveiktajiem darbiem un sākt jaunas iniciatīvas 2023.gadā.
Organizācija uzskata, ka nepieciešams strādāt pie Interešu pārstāvības atklātības likuma ieviešanas un pilnveides, interešu konflikta pārvaldības sistēmas un risku novērtējuma, kā arī jānovērš trūkumi pārvaldībā un jāveido sistēma, kas ir atbilstoša mūsdienu vajadzībām un balstās GRECO – Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas – rekomendācijās.
Vajadzētu izvērtēt nepieciešamību ieviest privāto interešu deklarāciju augsta līmeņa amatpersonu ģimenes locekļiem.
Vēl būtu jāstiprina pasākumi interešu konflikta novēršanai, ieviešot mehānismu augsta līmeņa amatpersonām deklarēt privātās intereses, tiklīdz tās rodas, nodrošinot valsts amatpersonu deklarāciju pieejamību mašīnlasāmā formātā, un uzlabojot Valsts ieņēmumu dienesta valsts amatpersonu deklarāciju un citu datu kvalitāti un pieejamību.
Valsts pārvaldes institūcijām būtu jāseko prokuratūras piemēram un jāizstrādā vai jāatjauno ētikas kodeksi, kas jāiedzīvina institūciju ikdienā. Tāpat jānodrošina, ka ārvalstu kukuļošanas definīcija ir pietiekami plaša un saskanīga, piemēram, paredzot saukšanu pie atbildības par kukuļošanas nolūku gadījumos, kad izteikts kukuļošanas solījums. Vēl būtu jāveicina godīgums uzņēmējdarbībā, mudinot uzņēmējus būt proaktīviem centienos novērst un atklāt korupciju, publiskot uzņēmuma datus un informāciju, kas attiecas uz korupcijas novēršanu un pretkorupcijas sistēmām.
Delna tāpat uzskata, ka vajag grozīt Saeimas kārtības rulli, nodrošinot pilnvaras Valsts kontrolei veikt Saeimas budžeta revīziju, kā arī jāpapildina esošie publisko iepirkumu kontroles mehānismi ar atklātiem un līdzdalīgiem uzraudzības pasākumiem, iesaistot pilsonisko sabiedrību. Vēl nepieciešama arī lielāka informācijas atklātība par līgumiem, kas noslēgti, organizējot cenu aptaujas, un zemsliekšņa iepirkumos. Tāpat jānosaka Iepirkumu uzraudzības birojam pienākums izskatīt trešo pušu iesniegtas sūdzības par iepirkumiem.
Korupcijas uztveres indekss ir pasaulē visplašāk lietotais publiskā sektora korupcijas līmeņa rādītājs. Tas analizē privātā sektora uztveri par korupciju publiskajā sektorā 180 valstīs un teritorijās, izmantojot 13 dažādus tostarp ar demokrātiju un valsts pārvaldi saistītus analīzes avotus, kas veidoti, veicot uzņēmēju aptaujas un ekspertu novērtējumus. Indekss izmanto skalu no 0 līdz 100, kur 0 norāda, ka valstī ir augsts korupcijas līmenis, bet 100 – ka valstī nav korupcijas. Parasti rādītājs zem 50 norāda, ka valsts sektorā pastāv nopietnas korupcijas problēmas.
Lasiet arī: Ziņojums: Ungārija ir korumpētākā valsts Eiropā