Ir parādījušās jaunas detaļas par Z blogeri Iļju Remeslo, kurš iepriekš atbalstījis Kremļa politiku, taču pēdējās dienās asi kritizējis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, viņa režīmu un karu ar Ukrainu. Saskaņā ar “Baza” un “Fontanka” sniegto informāciju blogeris ievietots Skvorcova-Stepanova 3. psihiatriskajā slimnīcā Sanktpēterburgā.
Šī ir tā pati slimnīca, kas PSRS laikos un vēlāk mūsdienu Krievijā tika saistīta ar psihiatriju kā soda mēru un ir slimnīca ar problemātisku reputāciju.
“Telegram” kanāls “Baza” ziņo, ka Remeslo tiek ārstēts 16. nodaļā, kurā ārstē vīriešus ar jaunradušos garīgo traucējumu simptomiem. Savukārt kanāls “Fontanka”, atsaucoties uz slimnīcas informācijas centru, vēsta, ka pacients ar šādu vārdu un uzvārdu drīkst saņemt paciņu.
Remeslo pēdējo reizi bija tiešsaistē vietnē “Telegram” 18. martā plkst. 23:37.
Skvorcova-Stepanova slimnīca ir pazīstama ar disidentu izmitināšanu šajā ārstniecības iestādē padomju laikā. Pēc kara sākuma Ukrainā klīnika atkal tika saistīta ar disidentu apspiešanas praksi. Sodu psihiatrija PSRS bija prakse, ar kuru cilvēki, kuri nepiekrita valdības īstenotajai poltikai, tika pasludināti par garīgi slimiem un piespiedu kārtā ievietoti psihiatriskajās slimnīcās. Tiesas un ieslodzījuma vietā persona tika izolēta, aizbildinoties ar ārstēšanu, bieži vien bez reālas diagnozes. Cilvēkus psihiatriskajās slimnīcās varēja turēt gadiem ilgi, liedzot viņiem kontaktus ar ārpasauli un dodot spēcīgas psihotropās zāles, lai apspiestu viņu gribu un viņus apklusinātu.
Latvijā nosoda padomju režīma īstenotās represijas, tostarp nepamatotu psihiatrisko diagnožu noteikšanu
Latvijā jautājums par disidentu un citādi domājošo apklusināšanu, savulaik ievietojot šādus cilvēkus psihiatriskajās iestādēs, joprojām nav noklusis un ir aktuāls. Atzīstot nepieciešamību atjaunot vēsturisko taisnīgumu attiecībā uz represētajām personām un novērst tām nelabvēlīgās tiesiskās sekas, Saeima ceturtdien, 19.martā, pieņēma deklarāciju par Latvijā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma laikā pielietoto represīvās psihiatrijas metožu nosodījumu.
Deklarācijā Saeima nosoda padomju režīma īstenotās represijas, tostarp nepamatotu psihiatrisko diagnožu noteikšanu, personu aizturēšanu un ievietošanu psihiatriskajās slimnīcās politisku, nevis ar garīgo veselību saistītu motīvu dēļ, tādejādi ierobežojot cilvēka pamattiesības, kā arī vajājot un sodot okupācijas režīma pretiniekus.
Šāda prakse okupētajā Latvijā bija daļa no plašākas visā Padomju savienībā pastāvējušās represīvās psihiatrijas sistēmas. Politiskie oponenti, disidenti un cilvēktiesību aizstāvji ar nepamatoti noteiktām psihiatriskām diagnozēm tiek ieslodzīti psihiatriskajās iestādēs, teikts lēmumā.
Starptautiskās psihiatru profesionālās organizācijas ir norādījušas, ka Padomju savienībā izmantotie psihisko slimību diagnostikas kritēriji būtiski atšķīrās no starptautiskajā medicīnas praksē pieņemtajiem standartiem un tika izmantoti politisku represiju īstenošanai.
Saeima atzīst, ka laikā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1991.gada 21.augustam psihiatriskajās ārstniecības iestādēs politisku motīvu dēļ ievietotās personas ir okupācijas režīma īstenoto represiju upuri un tām ir tiesības uz reabilitāciju un taisnīgumu. Deputāti atzīst šīs represijas par noziegumiem un nosoda visu to personu rīcību, kuras piedalījās šo noziegumu īstenošanā.
Vienlaikus parlamentārieši aicina Latvijas vēsturiskās atmiņas institūcijas, sadarbojoties ar Latvijas profesionālo psihiatru kopienu, veikt ar represīvo psihiatriju saistīto okupācijas režīma noziegumu izpēti un izvērtēšanu, kā arī informēt sabiedrību par pētījuma rezultātiem.
Tāpat Saeima ceturtdien, 19.martā, konceptuāli atbalstīja likumu izmaiņas, kas paredz arī ar parlamenta lēmumu atjaunot statusu personām, kuras padomju okupācijas laikā nepamatoti ievietoja psihiatriskajās slimnīcās. Tāpat šiem cilvēkiem varēs piešķirt politiski represētās personas statusu. Izmaiņas rosinājuši Saeimas deputāti.
Patlaban likums jau ļauj šādām personām atjaunot savu statusu un novērst nepamatotās sekas, iesniedzot pieteikumu prokuratūrā. Tomēr praksē daudzi cilvēki šo iespēju neizmanto. Bieži tas notiek tāpēc, ka viņiem nav pārliecības par ekspertu komisijas objektivitāti vai arī viņi ir sasnieguši cienījamu vecumu un viņiem ir grūti iesaistīties sarežģītās procedūrās, norāda deputāti.
Ar grozījumiem paredzēts ieviest papildu iespēju – personas statusu varēs atjaunot arī Saeima ar atsevišķu lēmumu gadījumos, kad to nebūs iespējams izdarīt patlaban spēkā esošajā kārtībā. Iesniegumus par statusa atjaunošanu izvērtēs Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija. Tā varēs pieprasīt dokumentus, uzklausīt liecības un piesaistīt ekspertus. Ja komisija secinās, ka persona nepamatoti bija ievietota psihiatriskajā iestādē, tā varēs sagatavot Saeimas lēmuma projektu.
Saeimas lēmums varēs paredzēt arī izmaiņas attiecīgās personas datu reģistros un citus ar statusa atjaunošanu saistītus pasākumus. Lēmuma izpildi uzraudzīs prokuratūra, informē Saeimā.
Padomju laikā okupācijas vara psihiatriju nereti izmantoja politisko pretinieku apspiešanai. Cilvēkus, kuri kritizēja režīmu, piedalījās protestos vai citādi pauda atšķirīgus uzskatus, varēja pasludināt par psihiski slimiem un ievietot psihiatriskajās slimnīcās.
Lai izmaiņas likumā “Par Latvijas un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs laika posmā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1991.gada 21.augustam nepamatoti ievietotajām personām” un likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” stātos spēkā, tās Saeimai jāpieņem vēl divos lasījumos.
Lasiet arī:
Timmas advokāte pēc otrās tiesas sēdes: Anna Sedokova baidās no jebkādām prasībām pret viņu
Arestēts Liopa, kurš tika jaunā amatā valsts pārvaldē pēc tam, kad izgāzies kā VDAA direktors
Cenu atšķirība vienām un tām pašām precēm starp Latvijas veikaliem pārsniedz 16 eiro
“Tas pat nav absurds, tas ir spļāviens sejā!” – Linda Liepiņa par politisko atbildību Latvijā