Autore: Ilona Bērziņa/viedokļa raksts
Ja valdībai jāceļ nodokļi, lai finansētu augošos valsts aizsardzības izdevumus, tas liecina tikai par vienu – ne esošā, ne arī iepriekšējā valdība nav spējusi pietiekamā mērā nodrošināt valsts ekonomisko attīstību un visi stāsti par ekonomikas izaugsmes paātrināšanos un iedzīvotāju dzīves līmeņa kāpināšanu ir pupu mizas.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) jūnija sākumā izpaudās, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes celšanu par vienu procentpunktu mēs varam atļauties. Tulkojot tautas valodā tas nozīmē – šo naudu mierīgi vēl var izcelt no iedzīvotāju kabatām, nebaidoties no pārāk lielas cilvēku neapmierinātības.
Līdzšinējā prakse liecina, ka tukšā vietā šādas runas nerodas un nav izslēgts, ka tā arī notiks. Interesanti, ka šajā gadījumā finanšu ministrs un premjere nostājušies “labā” un “sliktā policista” pozīcijās. Kamēr Arvils Ašeradens runā par PVN palielināšanu, Evika Siliņa to sauc par spekulāciju.
Sākumā jāvērtējot Nodokļu darba grupas ziņojumu, pēc kura tad valdības un koalīcijas līmenī būšot diskusijas. Visa bēda tā, ka nepilnu nedēļu pēc premjeres paziņojuma Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite informēja sabiedrību – darbs pie nodokļu sistēmas pilnveidošanas ir apturēts. Tiesa, finanšu ministrs mierina, ka tālākās diskusijas par nodokļu izmaiņām nav atliktas, vien apturētas un tas, kādas konkrēti izmaiņas nodokļos gaidāmas, tiks paziņots līdz vasaras beigām.
Tikmēr varam zīlēt kafijas biezumos vai kur citur, kā īsti finanšu ministrija plāno salāgot visu nodokļu paketi tā, lai valdības vadītājas vārdiem runājot, sagaidītu samērīgu un īstenojamu piedāvājumu, “kas nāktu par labu Latvijas tautsaimniecībai un kurā ņemtas vērā gan budžeta iespējas, gan arī tas, lai izmaiņas netiktu veiktas uz iedzīvotāju rēķina”. Lai man piedod Siliņas kundze, bet jebkuras izmaiņas nodokļos to pieauguma virzienā skar ikvienu sabiedrības locekli, ja vien pieaugumu vienos nodokļos nelīdzsvaro citu pazemināšana. Taču kur tādā gadījumā būs gaidītais fiskālais ieguvums?
Diemžēl pagaidām rodas iespaids, ka no PVN likmes palielināšanas nekur nespruksim, jo valstij ir vajadzīga nauda, bet vismaz pirmajā pusgadā nodokļos iekasēts mazāk kā plānots.
Arī nākotne nav diez cik rožaina. Tiek prognozēts, ka nākamā gadā valsts budžetā būs 279,5 miljonu eiro liels iztrūkums. Tikmēr nauda ir vajadzīga valsts aizsardzības vajadzībām, kuras, ņemot vērā Krievijas karu Ukrainā, šobrīd tiešām ir valsts prioritāte numur viens. Tādēļ Finanšu ministrijas aicinājums pārējām ministrijām budžeta veidošanas procesā prasīt papildus līdzekļus vien pasākumiem, kas saistīti ar valsts iekšējo un ārējo drošību, ir racionāls un esošajai situācijai atbilstošs.
Bažas raisa “Rail Baltica” projekts, kurā nauda visus šos gadus ir pazudusi kā melnajā caurumā un par kura tālākās finansēšanas avotiem, tāpat kā par šīs dzelzceļa līnijas ekspluatēšanas un pārvaldīšanas modeli, īstas skaidrības nav. Var jau sapņot par Publiskās un privātās partnerības modeli projekta finansēšanai, tikai pagaidām privātie uzņēmēji rindā uz to nestāv un, ņemot vērā kā ģeopolitisko situāciju, tā projektā valdošo haosu un grandiozās miljardos mērāmās izmaksas, diezin vai stāvēs…
Neaizmirsīsim arī par medicīnu, izglītību, ceļiem, valsts pārvaldi, pašvaldībām un citām valsts vajadzībām, no kurām daļu ministri 18.jūnija MK sēdē jau centās pabāzt zem valsts aizsardzības cepures. Var piekrist, ka gan veselības aprūpe, gan pārtikas nodrošinājums, gan pašvaldību drošība austrumu pierobežā un vēl citi jautājumi arī ir saistīti ar valsts drošību, tikai valsts budžets ļoti maz līdzinās pilnības ragam, no kura var neierobežoti pasmelt papildus finansējumu.
Varbūt beidzot pienācis laiks pārskatīt ministriju apcirkņus, skrupulozi izvērtēt, kur īsti liekam valsts naudu un kāda no tās būs reālā atdeve. Iespējams, pietiekami nesekoju jaunākajām vēsmām un valsts pārvaldes modes tendencēm, taču nudien nevaru saprast, kāda vella pēc Valsts kancelejai jāapmaksā koučinga pakalpojums 270 valsts publiskās pārvaldes iestāžu augstākā līmeņa vadītājiem, lai attīstītu viņu potenciālu! Varbūt es te skaldu matus un 34 tūkstoši koučingam paredzētie eiro uz vispārējā fona ir tīrais sīkums, bet baidos pat domāt, cik vēl šādu “sīkumu” ir un kāda summa sanāk tos visus sasummējot. Ja nu tik ļoti gribas tērēt valsts naudu, tad labāk sarīkot kursus – no kurienes rodas nauda valsts budžetā un ko nozīmē vārdu salikums “nodokļu maksātāji”.
Bet atgriezīsimies pie publiski izskanējušās ieceres par PVN celšanu. Tīri teorētiski valsts kasei vajadzētu pildīties uz ekonomiskās aktivitātes rezultātā radīto nodokļu nevis to celšanas rēķina. Tādēļ, ja līdz ar PVN likmes palielināšanu vienlaicīgi tiktu samazināti darbaspēka nodokļi, uztraukumam nebūtu pamata. Savukārt ja uz PVN palielināšanu valdība raudzīsies galvenokārt kā uz lielāku cipariņu ekseļa tabulās, riskējam iebraukt ļoti pamatīgās auzās.
Proti, ēnu ekonomika, kura atbilstoši jaunākiem Rīgas Ekonomikas augstskolas “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” datiem pērn bija par 3,6 procentpunktiem mazāka kā 2022.gadā un veido 22,9% no IKP, visticamāk, atkal palielināsies. Protams, var oponēt, ka iedzīvotāji no PVN maksāšanas izvairīties nevar, jo preces un pakalpojumus pērkam mēs visi, tomēr bīstamība slēpjas tur, ka šis var kalpot par impulsu daļas tautsaimniecībā nodarbināto pāriešanai pelēkajā zonā. Savukārt dzīves dārdzības pieaugums var likt pietiekami daudziem jauniem un perspektīviem speciālistiem pārcelties uz dzīvi citās valstīs. Vai Latvija to var atļauties? Domāju, ka nē.
Lasiet arī: Megaprojekts, kas grimst haosā: Kas notiek ar Rail Baltica?
Seko mums arī Facebook, Draugiem un X!
