Vadošā veselības organizācija jūlijā plāno pasludināt vienu no pasaulē populārākajiem saldinātajiem – aspartāmu – par kancerogēnu, vēsta ziņu aģentūra Reuters.
Aspartāms tiek lietots milzīgā daudzumā produktu – sākot ar Coca-Cola diētiskajām limonādēm līdz Mars ražotajām košļājamajām gumijām, un pētījumam pietuvināti avoti Reuters pastāstīja, ka jūlijā Pasaules veselības organizācijas (PVO) Vēža izpētes aģentūra (IARC) iekļaus to “iespējami kancerogēno” produktu sarakstā.
IARC lēmums tika pieņemts jūnijā pēc tikšanās ar pieaicinātajiem ekspertiem, un paredzēts, lai novērtētu, vai kāds produkts ir bīstams, balstoties uz visiem publiskotajiem pierādījumiem. Šajā gadījumā netiek izvērtēts, cik liels daudzums ir pieļaujams cilvēku patēriņā – šādus ieteikumus izstrādā PVO pārtikas piedevu ekspertu komisija JECFA kopā ar katras konkrētās valsts regulatoriem.
Līdzīgi IARC lēmumi pagātnē likuši patērētājiem pārskatīt savus paradumus, noveduši pie tiesas prāvām
un likuši ražotājiem pārveidot receptes un pievērsties alternatīvām. Kritiķi norādījuši, ka IARC vērtējumi var maldināt sabiedrību.
Arī JECFA šogad izvērtē aspartāmu. Tā sāka darbu pie šī jautājuma jūnija beigās, un sagaidāms, ka komitejas iegūtā informācija tiks publiskota 14.jūlijā, vienlaikus ar IARC lēmuma izziņošanu.
Kopš 1981.gada JECFA pieturējusies pie rekomendācijām, ka aspartāms ir drošs patēriņam, kamēr vien netiek pārsniegta noteiktā dienas deva. Piemēram, 60 kilogramus smagam pieaugušajam katru dienu būtu jāizdzer starp 12 un 36 limonādes bundžiņām (atkarībā no aspartāma daudzuma konkrētajā produktā), lai pārsniegtu noteikto daudzumu. Šo principu ievēro lielākā daļa pasaules regulatoru, tostarp ASV un Eiropā.
Atsevišķas valstis jau izrādījušas satraukumu par to, vai IARC un JECFA lēmumi nebūs pretrunīgi un neradīs apjukumu.
Japānas Veselības ministrijas pārstāvis Nozomi Tomita vēstulē PVO martā rakstīja: “Mēs aicinām abas aģentūras koordinēt darbu pie aspartāma novērtēšanas, lai izvairītos no mulsināšanas vai raizēm sabiedrībā.” Vēstulē arī lūgts abu aģentūru lēmumus izziņot vienlaikus.
IARC lēmumiem var būt liels iespaids. 2015.gadā komiteja nolēma, ka glifosāts ir “iespējami kancerogēns”. Pat pēc tam, kad vēlāk citas aģentūras apstrīdēja šo lēmumu, uzņēmumi piedzīvo zaudējumus. Vācijas Bayer 2021.gadā zaudēja trešo apelācijas tiesu pret ASV tiesu lēmumumiem, kas lika izmaksāt atlīdzību klientiem, kas saista izslimoto vēzi ar Bayer ražoto herbicīdu sastāvā esošo glifosātu.
IARC klasifikācijā ir četri līmeņi: kancerogēns, varbūtējs kancerogēns, ar iespējamu kancerogēnu iedarbību un neklasificēts.
Iedalījums galvenokārt balstās uz iegūtajiem pierādījumiem, nevis pašas vielas kā tādas īpašībām.
Pirmā grupa iekļauj produktus un vielas, par kurām iegūti pārliecinoši pierādījumi, ka tās izraisa vēzi, piemēram, rūpnieciski apstrādāta gaļa un azbests.
Ilgstoša strādāšana nakts stundās un liela apjoma sarkanās gaļas patēriņš atbilst varbūtējo kancerogēnu klasei. Tas nozīmē, ka pieejami ierobežoti pierādījumi, ka šīs vielas vai situācijas cilvēkiem izraisītu vēzi, un ir nepieciešami plašāki un spēcīgāki pierādījumi.
Radioviļņu elektromagnētiskais lauks, kas tiek saistīts ar mobilajiem telefoniem, ir ar iespējamu kancerogēnisku iedarbību. Tāpat kā gadījumā ar aspartāmu, tas nozīmē, ka
ir ļoti ierobežoti pierādījumi par to, ka radioviļņi vai aspartāms cilvēkiem izraisītu vēzi.
Savukārt par pēdējā grupā ietilpstošajām vielām nav iegūts pietiekami daudz pierādījumu.
Aspartāms ir plaši pētīts jau daudzus gadus. Pērn Francijā veikts pētījums ar 100 tūkstošiem dalībnieku atklāja, ka personām, kas lielā apjomā patērē makslīgos saldinātājus, ir mazliet paaugstināts vēža risks. Tomēr pētījumā neparādās tieša aspartāma saistība ar paausgtinātu risku.
Dzērienu ražotāja Pepsico pēdējos gados veiktās izmaiņas receptūrā izgaismo nozares pūles līdzsvarot garšu ar veselības apsvērumiem. Pepsico 2015.gadā atteicās no aspartāma lietošanas, pēc gada atsāka to lietot, un
2020.gadā tomēr lēma nelietot šo mākslīgo saldinātāju.
Maijā PVO publiskoja jaunas vadlīnijas, kurās ieteikts neizmantot mākslīgos saldinātājus kā līdzekli svara kontrolei. Tās izsauca protestus no pārtikas ražotāju puses, kas argumentēja, ka mākslīgie saldinātāji var palīdzēt personām, kas vēlas samazināt cukura daudzumu uzturā.
Lasiet arī: Covid-19 vairs nav starptautisks ārkārtas drauds
