Ģenerālprokuratūra līdz gada beigām varētu pabeigt pārbaudi par “Rail Baltica” ieviešanā atbildīgo amatpersonu darbībām.
Pārbaude tiek veikta saistībā ar to, ka par projekta ieviešanu atbildīgās amatpersonas nesaskaņoti uzņēmušās saistības pret valsts budžetu, noslēdzot līgumus par būvdarbiem Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un Centrālās pasažieru stacijas kompleksa apbūvei, kā arī “Rail Baltica” stacijas un saistītās infrastruktūras Rīgas lidostā īstenošanai, noradīja ģenerālprokurors Juris Stukāns.
Pārbaude tika sākta jūnijā. Stukāns norādīja, ka prokuratūra skatoties, kādu informāciju iegūst arī “Rail Baltica” parlamentārās izmeklēšanas komisija
“Pārbaude nav nekur pazudusi un es domāju, ka līdz gada beigām jābūt skaidrībai, vai mēs saskatām kādu pārkāpumu,” norādīja ģenerālprokurors.
Jau ziņots, ka arī Saeima jūnijā pēc opozīcijā esošo “Apvienotā saraksta”, Nacionālās apvienības, “Latvija pirmajā vietā” un pie frakcijām nepiederošo kopā 34 deputātu priekšlikuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanu komisiju par “Rail Baltica” projekta virzībā pieļautajām kļūdām.
Aģentūra LETA vasarā jau rakstīja, ka nav skaidrības par “Rail Baltica” dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli, teikts Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotā “Rail Baltica” projekta situācijas izpētes ziņojumā.
Atbilstoši “Rail Baltica” izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
Valsts kontroles (VK) ziņojumā par “Rail Baltica” Latvijas posma tvēruma izmaiņu pieņemšanas gaitu secināts, ka “Rail Baltica” Latvijas posma pamattrases būvniecības izmaksas varētu sasniegt 8,7 miljardus eiro, kas ir par 4,55 miljardiem eiro vairāk nekā tika prognozēts 2022.gadā.
“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1 435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.