Rietumu sabiedrotie pārāk ilgi kavējas pieņemt svarīgus lēmumus attiecībā uz Ukrainas militāro atbalstu, pirmdien, 20.maijā, ekskluzīvā intervijā aģentūrai “Reuters” Kijivā sacīja prezidents Volodimirs Zelenskis, piebilstot, ka viņš mudina partnerus tiešāk iesaistīties karā, proti, palīdzot pārtvert Krievijas raķetes virs Ukrainas un ļaujot izmantot Rietumu ieročus pret ienaidnieka militāro tehniku, kas koncentrējas pie robežas, ziņo “Reuters”.
46 gadus vecais Zelenskis runāja piektajā gadadienā kopš viņa stāšanās prezidenta amatā. Ieviestā karastāvokļa un Krievijas iebrukuma dēļ vēlēšanas Ukrainā nav notikušas.
Ukrainas prezidents Zelenskis, kurš izjūt spiedienu saistībā ar pastiprinātajiem Krievijas uzbrukumiem vairāk nekā 1 000 km garajā frontes līnijā, aicināja paātrināt palīdzības sniegšanu un paplašināt tā sauktās “sarkanās līnijas”.
Viņš raksturoja situāciju kaujas laukā kā “vienu no vissarežģītākajām”
kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma 2022.gada februārī. Nesenie Krievijas iebrukumi Ukrainas ziemeļaustrumos un teritoriālie ieguvumi Donbasas austrumu reģionā ir vēl vairāk saspīlējuši Kijivas aizsardzības spēkus.
Taču viņš norādīja, ka, neraugoties uz smago konfliktu austrumos, situācija uz ziemeļiem no Harkivas pašlaik “tiek kontrolēta”.
Viņš kritizēja lēno lēmumu pieņemšanas procesu, sakot: “Katrs lēmums… kavējas aptuveni gadu.” Zelenskis uzsvēra nepieciešamību mainīt šo modeli, raksturojot to kā “vienu lielu soli uz priekšu, bet pirms tam divus soļus atpakaļ”.
Prezidents Zelenskis izteica vēlmi, lai Ukrainas partneri vairāk iesaistītos karā, vienlaikus atzīstot, tie baidās no riska izprovocēt Krieviju. Viņš atzīmēja, ka
“visi baidās no eskalācijas” un “visi ir pieraduši pie tā, ka ukraiņi mirst”.
Krievija ir izšāvusi tūkstošiem raķešu un dronu pret Ukrainu, padarot pretgaisa aizsardzību par Kijivas prioritāti. Prezidents Zelenskis paziņoja, ka Ukrainai ir vajadzīgas vismaz 120-130 lidmašīnas, lai stātos pretī Krievijas 300 lidmašīnām. Gaidot ASV F-16, viņš ierosināja, ka kaimiņos esošās NATO valstis varētu izmantot savas lidmašīnas, lai pārtvertu Krievijas raķetes virs Ukrainas, tādējādi pastiprinot Kijivas aizsardzību.
Zelenskis arī pieminēja notiekošās sarunas ar starptautiskajiem partneriem par to ieroču izmantošanu pret Krievijas militārajiem mērķiem Krievijas iekšienē, lai gan pagaidām vēl neesot panākts pozitīvs rezultāts. Viņš uzsvēra, ka Ukraina ir ievērojusi vienošanās par ieroču neizmantošanu Krievijas iekšienē, lai neapdraudētu turpmāku atbalstu.
Ukraina gatavojas nākamajā mēnesī Šveicē gaidāmajām starptautiskajām sarunām, kurās nepiedalīsies Krievija, lai apvienotu un stiprinātu opozīciju pret Maskavu, savukārt prezidents Putins uzskata, ka šajās sarunās varētu notikt mēģinājums Ukrainas prasības par Krievijas atkāpšanos pārvērst ultimātā, kas, kā viņš prognozē, neizdosies.
Prezidents Zelenskis uzsvēra, ka ir svarīgi diskusijās iesaistīt pēc iespējas vairāk valstu.
“Un tad Krievijai būs jāatbild lielākajai daļai pasaules, nevis tikai Ukrainai. … Neviens nesaka, ka rīt Krievija piekritīs, bet ir svarīgi, ka mums ir iniciatīva,” sacīja Zelenskis, piebilstot, ka pēc samita varēs noskaidrot, kuras valstis vēlas izbeigt karu un kuras dod priekšroku ciešu saišu saglabāšanai ar Krieviju.
Prezidents Zelenskis, kurš agrāk bija komiķis, atteicās spriest par savu kā līdera lomu kara laikā, bet pateicās ukraiņiem par viņu izturību. Viņš arī uzstāja, ka Ukraina joprojām var uzvarēt karā, neraugoties uz neveiksmēm pēdējos mēnešos.
“Mums šis ceļš jānoiet līdz galam, vēlams, līdz uzvarai,”
viņš teica, atzīstot sabiedrības skepsi par uzvaras izredzēm ieilgušā konflikta dēļ.
Lasiet arī: NATO augstākais komandieris: Krievijas ofensīva nenesīs panākumus
