Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs norādījis, ka Krievija plāno liela apmēra uzbrukumu, kurš varētu sākties jau 24.februārī, raksta britu raidorganizācija BBC.
Rezņikovs sacīja, ka Maskava ir sakopojusi karavīru tūkstošus un varētu mēģināt paveikt ko lielu, lai atzīmētu iebrukuma gadadienu. 23.februārī Krievijā tiek atzīmēta arī Armijas diena. Aizsardzības ministrs informēja, ka Krievija iebrukumam mobilizējusi apmēram pusmiljonu karavīru. Septembrī Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja par 300 tūkstošu jauniesaukto mobilizāciju, kas esot nepieciešama valsts teritoriālas nedalāmības aizstāvēšanai. Savukārt Rezņikovs norādīja, ka patiesais iesaukto skaits varētu būt daudz lielāks: «Oficiāli tika ziņots par 300 000 mobilizēto, bet karavīru skaits, ko redzam pie robežas, pēc mūsu aprēķiniem ir daudz lielāks.»
Tikmēr uzbrukumā Kramatorskai bojā gājuši trīs cilvēki, un astoņi citi ievainoti pēc tam, kad Krievijas raidītā raķete ietriecās dzīvojamajā ēkā. Tiek prognozēts, ka upuru skaits varētu būt lielāks, un glābēji vēl pārmeklē drupas.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norādīja:
«Vienīgais veids, kā apturēt krievu terorismu, ir to sakaut. Ar tankiem. Ar iznīcinātājiem. Ar tālas darbības raķetēm.»
Par spīti smagām kaujām Donbasā, karš šobrīd ir strupceļā, un ne viena, ne otra puse nevirzās uz priekšu. Vienīgais izņēmums ir Krievijas armijas pārņemtā Soledara. Tomēr jau kādu laiku tiek apspriests Krievijas iespējamais uzbrukums pavasarī. Rezņikovs norādīja, ka Ukrainas armijas vadība meklē veidus, kā stabilizēt frontes līniju un sagatavoties pretzubrukumam: «Es ticu, ka 2023.gads var būt militāras uzvaras gads.» Viņš piebilda, ka Ukraina nedrīkst zaudēt iniciatīvu,kas gūta pēdējos mēnešos.
Ukrainas aizsardzības ministrs apmeklēja Franciju, lai noslēgtu līgumu par MG-200 radaru iegādi, kas, pēc ministra vārdiem, ievērojami palielinātu Ukrainas armijas spējas laicīgi pamanīt mērķus, tostarp spārnotās un balistiskās raķetes un dažādus lidrobotus.
Saskaņā ar Ukrainas izlūkošanas dienestu informāciju, Putins ir devis pavēli līdz pavasara beigām pilnībā pārņemt Donbasu. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs (Jens Stoltenberg) 30.janvārī brīdināja, ka Putins neapstāsies pie Ukrainas austrumu reģioniem: «Viņi aktīvi meklē jaunus ieročus, vairāk munīcijas, palielina savus ražošanas apjomus, kā arī iepērk ieročus no citām autoritatīvām valstīm, piemēram, Irānas un Ziemeļkorejas. Pats galvenais – nav nekādu pazīmju, ka Putins būtu mainījis iebrukuma mērķi, kas ir kontrolēt savu kaimiņu, kontrolēt Ukrainu. Kamēr tāds ir mērķis, mums jābūt gataviem ilgam ceļam.»
Lasiet arī: Krievija pastiprina uzbrukumus Doneckas apgabalā
