Ņemot vērā, ka Rīgā trūkst pedagogu, pēc plānotajām izmaiņām Rīgas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāžu tīklā tie pedagogi, kuri vēlēsies turpināt strādāt, darbu nezaudēs, piektdien žurnālistiem sacīja (JV).
Ķirsis pastāstīja, ka jau kādu laiku tiek runāts par izmaiņām izglītības iestāžu tīklā. Viņš norādīja, ka nav nekāds noslēpums – galvenais iemesls šādām izmaiņām ir demogrāfijas tendences. Rīgā pēdējo gadu laikā būtiski samazinājies jaundzimušo skaits, kuri deklarēti pilsētā, un šāds kritums nevar neietekmēt arī izglītības iestāžu tīklu.
Viņš skaidroja, ka plānotās izmaiņas ļaus racionālāk izmantot resursus, tostarp pedagogu skaitu, jo bieži vien pedagogu trūkst. No tā iegūšot visi, uzsvēra Ķirsis, piebilstot, ka “ietaupītie resursi netiks ņemti ārā no sistēmas” un tas ļaus uzlabot darba apstākļus un palielināt pedagogu atalgojumu.
Ķirsis atgādināja, ka Rīga nav reģionu pilsēta, kur, aizverot kādu izglītības iestādi, būtu jāmēro daudzi kilometri līdz citai. “Jebkuras izmaiņas neērtību ziņā izpaudīsies kā pāriešana pāri ielai, brauciens ar sabiedrisko transportu par vienu pieturu tālāk vai pāris minūtes garāka pastaiga,” viņš sacīja, ieskicējot iespējamās iedzīvotāju neērtības.
Vicemērs uzsvēra, ka plāns galvenokārt paredz administratīvo resursu apvienošanu, piemēram, lietvedības sistēmu sakārtošanu. Politiķis pieļāva, ka “aiz parakstu vākšanas” par līdzšinējās kārtības saglabāšanu varētu slēpties arī kādas savtīgas intereses. “Aicinu vecākus neuztraukties – mēs iesim, skaidrosim, mazināsim bažas,” teica Ķirsis.
“Mums šobrīd trūkst pedagogu – atradīsim pielietojumu visiem. Neviens, kurš vēlēsies strādāt, nepaliks bez darba,” uzsvēra Ķirsis.
Runājot par privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm, viņš sacīja, ka patlaban tiek strādāts pie tā, lai izglītības jautājumos pašvaldība un privātais sektors varētu efektīvāk sadarboties.
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītāja Laima Geikina (JV) norādīja, ka pārmaiņas nekad nav vieglas, tāpēc ir saprotams satraukums un liela interese par šo jautājumu.
Viņa uzsvēra, ka pilsētas galvenais mērķis ir kvalitatīva izglītība. “Ar pārmaiņām nevēlamies panākt, ka kāds nonāk grūtībās – vēlamies nodrošināt kvalitatīvu izglītību,” viņa sacīja, atgādinot, ka “neviens pedagogs, kurš vēlēsies strādāt, nepaliks bez darba”.
Saskaņā ar Rīgas domes 2025. gada 19. februāra lēmumu 2026./2027. mācību gadā tiks apvienotas Rīgas 74. pamatskola un Rīgas 64. vidusskola, kā arī Rīgas Rīnūžu vidusskola ar Rīgas 31. vidusskolu.
Purvciemā Rīgas 64. vidusskola pēc apvienošanas darbosies trīs ēkās, kas atrodas vienā kvartālā, savukārt Vecmīlgrāvī jaunizveidotās vidusskolas darbību plānots nodrošināt divās ēkās, laika gaitā atbrīvojot vienu no tām.
Grīziņkalnā Rīgas 1. Kristīgā pamatskola tiks pievienota Rīgas 6. vidusskolai, savukārt Avotu un Centra apkaimē paredzētas izmaiņas Rīgas Raiņa vidusskolas darbības organizācijā, skolu turpmāk plānojot nodrošināt vienā ēkā, atbrīvojot telpas Avotu ielā 44.
Dome arī informēja, ka 2027./2028. mācību gadā tiks izskatīti papildus optimizācijas pasākumi, tostarp Rīgas Broces liceja un Rīgas Sarkandaugavas pamatskolas, kā arī Rīgas Gaiļezera un Rīgas Mežciema pamatskolas apvienošana, kā arī situācijas izvērtējums Bolderājas, Daugavgrīvas un Ķengaraga apkaimēs.
Tīkla pilnveidošana paredz gan iestāžu apvienošanu, gan atsevišķu vietu slēgšanu. Āgenskalnā plānots apvienot Rīgas 132. pirmsskolas izglītības iestādi “Ieviņa”, pirmsskolas izglītības iestādi “Sprīdītis” un “Pumpuriņi”, saglabājot abas pakalpojuma īstenošanas vietas. Līdzīgs risinājums iecerēts arī Ziepniekkalnā, kur plānots apvienot Rīgas 124. pirmsskolas izglītības iestādi “Dzērvenīte”, Rīgas Ziepniekkalna pirmsskolu un pirmsskolas izglītības iestādi “Ziepniekkalns”. Grīziņkalnā tiks apvienota Rīgas 44. pirmsskolas izglītības iestāde, Rīgas Grīziņkalna pirmsskola un pirmsskolas izglītības iestāde “Grīziņkalns”, arī tur saglabājot visas esošās īstenošanas vietas.
Daļā apkaimju gan paredzēts samazināt izmantoto ēku skaitu. Bolderājā darbu pārtrauks Stūrmaņu ielas 7 ēka, Iļģuciemā – Lidoņu iela 10A, bet Purvciemā – Marsa gatve 16. Attiecīgās pirmsskolas darbu turpinās citās to rīcībā esošajās ēkās. Plašākas reorganizācijas iecerētas Imantā, kur paredzēts apvienot vairākas pirmsskolas iestādes – Rīgas 104. pirmsskolas izglītības iestādi, pirmsskolas izglītības iestādi “Kurzeme”, “Imanta”, “Margrietiņa” un “Kamenīte”. Ķengaragā plānots apvienot pirmsskolas izglītības iestādes “Zilbīte” un “Dzintariņš”.
Vienlaikus vairākās citās apkaimēs reorganizācija paredz pakalpojuma īstenošanas vietu skaita samazināšanu. Tas skars Daugavgrīvu, Vecmīlgrāvi, Dzirciemu, Ķengaragu, Latgales priekšpilsētu un Sarkandaugavu, kur kopumā tiks atbrīvotas septiņas ēkas, ko pašvaldība plāno izmantot citu aktuālu funkciju nodrošināšanai.
Iepriekš Ķirsis paziņojis, ka plānotās izmaiņas Rīgas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāžu tīklā visvairāk skars tādas apkaimes kā Vecmīlgrāvis, Iļģuciems un Ķengarags.
Viņš atklāja, ka Rīgā plānots fiziski slēgt desmit bērnudārzu ēkas, bet vēl vairākas pirmsskolas izglītības iestādes tiks reorganizētas, kas nozīmē, ka bērnudārzi šajās vietās paliks, taču juridiski tie tiks apvienoti, kas ļaus ietaupīt administratīvos resursus. Kā piemēru vicemērs minēja divus blakus esošus bērnudārzus Slokas ielā 126 un 126a, kuru administrācijas un lietvedības tikšot apvienotas vienā.
Ķirsis uzsvēra, ka gadījumos, kur fiziski pakalpojuma sniegšanas vietas tiek saglabātas, vecākiem nevajadzētu būt pilnīgi nekādam satraukumam, un arī tur, kur bērnudārzi tiks slēgti pavisam, citas pirmsskolas izglītības iestādes atrodas vien pāris kvartālu attālumā.
Jautāts par plānotajām izmaiņām galvaspilsētas vispārējās izglītības iestāžu tīklā, Rīgas vicemērs atbildēja, ka jau pagājušajā gadā tika pieņemts lēmums Vecmīlgrāvī apvienot 31. vidusskolu ar Rīnūžu vidusskolu. Tāpat ir plānots nākamgad apvienot Gaiļezera pamatskolu ar Mežciema pamatskolu un Sarkandaugavas pamatskolu ar Broces liceju, informēja Ķirsis.
Kā ziņots, tā dēvētās demogrāfiskās bedres dēļ samazinoties audzēkņu skaitam, Rīgā plānots slēgt un apvienot vairākas pirmsskolas un vispārējās izglītības iestādes, jo atsevišķās vietās iestāžu piepildījums ir tikai 50% līdz 60% no to kapacitātes.