Rīgas dome trešdien, 31.janvārī, pieņēma pašvaldības šī gada budžetu, kurā izdevumi plānoti par nepilniem 200 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.
Pašvaldības budžeta ieņēmumi plānoti 1,354 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – vairāk nekā 1,545 miljardu eiro apmērā, bet budžeta tēriņu starpību 191 miljona eiro apmērā plānots finansēt no budžeta atlikuma un aizņēmumiem.
Pērn pieņemot 2023.gadā budžetu, tajā ieņēmumi tika lēsti 1,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 1,4 miljardu eiro apmērā, attiecīgi arī togad izdevumi bija aptuveni par 200 miljoniem eiro lielāki par ieņēmumiem. Vēlāk dome budžetā veica arī grozījumus. Šā gada budžetā ieņēmumi plānoti par 162 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, bet izdevumi – par 141 miljonu eiro lielāki nekā pērn.
Ieņēmumu palielinājumu nosaka galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plānotais pieaugums par 75 miljoniem eiro. Pašvaldības budžetā pieaug arī ieņēmumi no valsts budžeta, galvenokārt pedagogu darba samaksas pieauguma ietekmē par 47 miljoniem eiro un no atbalsta Kundziņsalas pārvada būvniecībai par 23,5 miljoniem eiro.
Negatīvu ietekmi uz izdevumiem atstāj nevienmērīgā Eiropas Savienības plānošanas dokumentu izstrāde un attiecīgi šo projektu realizācijas grafiki, kā arī pašvaldībai pieejamo finanšu resursu apjoms, pauž Rīgas dome.
Saskaņā ar Finanšu ministrijas prognozēm, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi Rīgā palielināsies par 75 miljoniem eiro jeb 10% apmērā, salīdzinot ar 2023.gada plānu. Savukārt salīdzinot ar 2023.gada faktiskajiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem, 2024.gadā plānotie ieņēmumi būšot par 29,3 miljoniem eiro jeb par 3,7% lielāki.
Kā deputātiem skaidroja Finanšu departamenta direktors Uldis Rakstiņš, šī gada budžetam tika pieteiktas vajadzības par 220 miljoniem eiro, bet pieejamā fiskālā telpa esot aptuveni 67 miljoni eiro, līdz ar to visas vajadzības neesot iespējams finansēt.
Vislielākā izdevumu sadaļa – 35% jeb 547,4 miljoni eiro – atvēlēti izglītībai, 24% jeb 378,9 miljoni eiro – ekonomiskajai darbībai, bet 13% jeb 195,2 miljoni eiro – sociālajai aizsardzībai.
Iemaksām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā atvēlēti 9% no pašvaldības budžeta jeb 133,4 miljoni eiro. Vēl 7% budžeta izdevumu paredzēti vispārējiem valdības dienestiem, 5% – pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai, 3% – atpūtai un kultūrai, 2% – sabiedriskajai kārtībai, bet 1% – veselībai.
Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV) nodēvēja šī gada pašvaldības budžetu par “investīciju budžetu”, jo šogad investīcijām paredzēts atvēlēt 240 miljonus eiro.
Mūkusalas krastmalas pārbūvi plānots īstenot par 8,4 miljoniem eiro, Zemitāna tilta remontu plānots īstenot par vairāk nekā 20 miljoniem eiro, bet Vanšu tiltu remontēt par pusmiljonu eiro.
Investīcijas plānotas arī Dienvidu tilta ceturtās kārtas īstenošanai, kam plānoti vairāk nekā 44 miljonii eiro un Kundziņsalas pārvada būvniecībai, kam nepieciešami vairāk nekā 47 miljoni eiro.
Plānota arī pilsētas sabiedriskā transporta savienojumu punktu izbūve dzelzceļa stacijās, kam paredzēts izlietot vairāk nekā 9 miljonus eiro, tik pat daudz līdzekļu plānots tērēt veloinfrastruktūras attīstībai, bet ielu infrastruktūras atjaunošanai paredzēts izlietot 34,6 miljonus eiro.
Šogad Rīgā plānots remontēt vairāk nekā 20 skolas, tam izlietojot 18,3 miljonus eiro. Savukārt par 12 miljoniem eiro tiks izbūvēti sporta laukumi pie astoņām skolām. 6,5 miljoni eiro ir paredzēti 53 bērnudārzu teritoriju sakārtošanai un remontiem, bet 2,3 miljoni eiro tiks izlietoti energoefektivitātes uzlabošanai Rīgas izglītības iestādēs. Skolu ugunsaizsardzības sistēmai iecerēts tērēt 500 000 eiro.
Šogad plānots sākt Mežaparka sākumskolas būvniecību. Šim mērķim paredzēti 13,5 miljoni eiro. Savukārt Skanstes pirmsskolas kompleksa izveidei tiks atvēlēti 11 miljoni eiro.
Šogad Rīgā plānots veidot vai atjaunot 19 rotaļu un atpūtas laukumus. Šim mērķim plānots izlietot 2,6 miljonus eiro. Savukārt par 7,9 miljoniem eiro Rīgā plānota trīs dzīvojamo ēku rekonstrukcija. Plānoti arī pašvaldības īpašumā esošo dzīvokļu remonti un atjaunošana.
Kā uzsver domes vadība, Rīgas pašvaldības izdevumu apjomu atalgojumam ietekmē galvenokārt ārējie normatīvie akti un regulējumi – minimālās darba samaksas pieaugums līdz 700 eiro mēnesī pašvaldības budžeta izdevumus palielināšot par 5,6 miljoniem eiro, bet pedagogu darba samaksas palielinājums no pašvaldības budžeta – par 16,8 miljoniem eiro.
“Ņemot vērā situāciju darba tirgū un ārējos normatīvajos aktos noteiktos bāzes algas ierobežojumus valsts amatpersonām”, Rīgas pašvaldība nolēmusi palielināt bāzes atalgojumu pašvaldības struktūrvienībās nodarbinātajiem par 6% un izglītības nozarē nodarbinātajiem par 12%, kopā šim mērķim novirzot 12,2 miljonus eiro. Pedagoģiskajam personālam atalgojuma palielinājums ir lielāks un tiek regulēts ar citiem normatīvajiem aktiem.
Pedagogu atalgojuma palielināšanai Rīgā no 1.janvāra plānots izlietot 16,8 miljonus eiro,
pa 600 000 eiro plānots izlietot atbalstam nevalstiskajām organizācijām un skolu nometņu rīkošanai, kā arī STEAM izglītības attīstībai, bet pedagogu piesaistes programmai Rīga plāno izlietot 400 000 eiro.
Sociālajiem pakalpojumiem tiks piešķirts par 20% lielāks finansējums nekā pērn un tas sasniegs nepilnus 60 miljonus eiro. Savukārt sociālajiem pabalstiem plānots izlietot 34,5 miljonus eiro.
Par vairāk nekā 9% plānots paaugstināt atalgojumu sociālajā jomā strādājošajiem. Šim mērķim paredzēts 3,1 miljons eiro, savukārt pašvaldības policistiem plānots 10% atalgojuma pieaugums.
Salīdzinot ar 2024.gada plānoto budžetu, dažādiem izdevumiem sociālajā sfērā šogad piešķirti papildu 21 miljoni eiro, kopā budžetā sociālajai jomai paredzot izdevumus 195 miljona eiro apmērā.
2024.gadā lielākā uzmanība tikšot pievērsta sociālo pakalpojumu kvalitātes stiprināšanai, palielinot gan atalgojumu sociālajiem darbiniekiem pašvaldības iestādēs, gan pakalpojuma cenu līgumorganizācijām, lai arī partneri varētu palielināt atalgojumu, kopā nozarei piesaistot jaunus darbiniekus.
Sociālajiem pabalstiem plānots izlietot 34,5 miljonus eiro, bet sociālajiem pakalpojumiem plānots atvēlēt 57,7 miljonus eiro. Dome izceļ arī valsts finansējumu pabalstiem iedzīvotājiem un bēgļiem 18,4 miljonu eiro apmērā.
Šogad plānots ieguldīt 1,5 miljonus eiro sociālās aprūpes centru “Gaiļezers”, “Mežciems” un “Stella maris” atjaunošanai, 1,7 miljonus eiro jauna dienas aprūpes centra būvniecības pabeigšanai Priedaines ielā 11, kā arī sakārtot pašvaldības īpašumu Burtnieku ielā 37, kas ir nozīmīgs sociālo pakalpojumu centrs.
Rīgas pašvaldība arī 2024.gadā rīkos un atbalstīs dažādus nozīmīgus pasākumus kultūrā un sportā, pieņemot budžetu, sola domes vadība. Tiks piešķirti 0,4 miljoni eiro pašvaldības kultūras iestāžu darbībai, 1 miljons eiro pilsētvides mākslas un noformējuma projektiem, 0,1 miljons eiro nevalstisko kultūras organizāciju atbalstam. Papildu 0,3 miljoni eiro piešķirti profesionālās ievirzes sporta programmai bērniem un jauniešiem, kā arī 0,1 miljons eiro atbalsts bērnu un jaunatnes sporta veidu izlasēm.
Darbam ar jaunatni 2024.gadā papildu finansējums būs vairāk nekā 0,15 miljonu eiro apmērā, kas iekļauj papildu finansējumu ielu darbam ar jaunatni, lielāku līdzfinansējumu pašvaldībai nozīmīgiem projektiem darba ar jaunatni jomā, neformālās izglītības programmām, jauniešu līdzdalības budžeta pilotprojektam un papildu finansējumu nometnēm, tostarp nometnēm bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.
Sadarbībā ar valsts struktūrvienībām, arī iekšējā drošība esot definēta par vienu no prioritātēm, tāpēc paredzēts finansējuma pieaugums par 18% un tas kopā sasniegs 29 miljonus eiro.
Savukārt astoņus miljonus eiro atvēlēs Rīgas pašvaldības policijas vienotās vadības un video centra izveidei Lēdurgas ielā,
par 10% palielinās atalgojumu pašvaldības policistiem un piešķirs papildu 1,7 miljonus eiro tehnisko līdzekļu (videokameru u.c.) iegādei satiksmes kontrolei un sabiedriskās kārtības nodrošināšanai.
Rīgas pašvaldība turpinās finansēt Ukraiņu atbalsta centra darbību un 0,4 miljonus eiro atvēlējusi dažādiem civilās aizsardzības pasākumiem.
Lai sāktu mājokļu programmas ieviešanu un uzlabotu iedzīvotāju zināšanas par sava mājokļa pārvaldīšanu, plānots izveidot mājokļu kompetences centru un šim mērķim piešķirts 0,1 miljons eiro. Ar Eiropas Savienības fondu atbalstu ir plānots sākt mājokļu atjaunošanas programmas.
7,9 miljoni eiro paredzēti trīs dzīvojamo ēku rekonstrukcijai, 2 miljoni eiro kā atbalsts pašvaldības līdzfinansējuma veidā ēku atjaunošanai un pagalmu labiekārtošanai, bet 1,35 miljoni eiro – dzīvokļu iegādei un atjaunošanai.