Pastāv cerības, ka ar jauno koalīciju, ko veidos Jaunā vienotība (JV), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un Progresīvie, tiks pārvarēta pie varas esošās valdības stagnācija, kaut gan tādas garantijas neviens nevar dot, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda politologs Juris Rozenvalds.
Aicināts atskatīties uz valdības veidošanu un atbildēt uz jautājumu, kāpēc neizdevās izveidot piecu partiju koalīciju, eksperts atzīmēja, ka jau sākumā bija visai skaidrs, ka runa varētu būt par četru partiju koalīciju, jo Nacionālajai apvienībai (NA) vienmēr vajag kādu, ar ko karot.
Ja iepriekšējos sasaukumos tā bija Saskaņa, tad šoreiz tie bija Progresīvie.
Rozenvalds atzīmēja, ka beigu beigās galvenais strīds izvērtās starp Apvienoto sarakstu (AS) un JV par to, kādai ir jābūt četru partiju koalīcijai. AS vēlējās saglabāt līdzšinējo tandēmu kopā ar NA, savukārt JV izvēlējās palikt kopā ar Progresīvajiem apzinoties, ja saglabāsies tandēms no AS un NA, radikāli nekas nemainīsies, it īpaši tāpēc, ka JV ir vairāki svarīgi jautājumi, kuru risināšanu pilnībā bloķē NA.
Politiķis skaidroja, ka tie ir jautājumi, kas attiecas uz cilvēktiesību bloku, darbaspēka piesaisti un zaļo kursu.
Viņa ieskatā, šie jautājumi JV patlaban ir būtiski. Tas varētu būt saistīts ar to, ka JV ir “proeiropisko birokrātu partija”, kurai ir liels atbalsts valsts pārvaldē. JV ir būtiski, kā tas viss izskatās Eiropas kontekstā.
“Manuprāt, JV politiķus nevar neuztraukt, kāds ir mūsu tēls ārpus valsts robežām, kā notiekošais valstī izskatās no malas. Tāpēc izvēle par labu Progresīvajiem ir likumsakarīga.
Tā kā ne AS, ne NA nevēlējās iet valdībā kopā ar Progresīvajiem, tad paliek vien ZZS,” sacīja Rozenvalds.
Viņa ieskatā, pie “mazās koalīcijas” ar 52 balsīm var arī pieskaitīt pie Saeimas frakcijām nepiederošo Gods kalpot Rīgai līderi Oļegu Burovu, kurš demonstrējis savu norobežošanos no partijas Latvija pirmajā vietā un no viņa neizskan “antivaldības” retorika.
Politologs atzina, ka “mazajai koalīcijai” ir daudz mīnusu, tāpēc būs svarīgi jautājumi, kas saistīti ar disciplīnu un komisiju kontroli. Viņš norādīja, ka AS ar savu rosīšanos mazliet nokaitināja JV un Ministru prezidenta amata kandidāti Eviku Siliņu (JV), ne velti viņa norādīja, ka valdības veidošanas pilnvaras ir uzticētas viņai, nevis AS.
“Iespējams, ka šo koalīciju varētu atbalstīt deputāti no citām partijām, lai gan arī to ir sarežģīti prognozēt. Tas, ka AS pārstāvji sit pie krūtīm un runā par savu vienotību, kura ir lielāka nekā jebkad iepriekš, varētu nozīmēt, ka AS ir pietiekami nopietnas diskusijas. AS tomēr veidojās, lai tiktu pie varas. Nonākšana opozīcijā varētu daļā AS pārstāvju raisīt zināmas pārdomas,” sacīja Rozenvalds.
Taujāts, vai 52 balsu koalīcija ir ilgtspējīga, politologs uzsvēra, ka nav radikālas atšķirības starp 52, 53 vai 54 balsīm. Tāda koalīcija var funkcionēt. Rozenvalds uzdeva retorisku pretjautājumu, kas liek domāt, ka esošā koalīcija, kurai ir 54 balsis, bija dzīvotspējīgāka. Esošās koalīcijas galvenā problēma bija tā, ka politiķi iekšēji nevarēja vienoties.
Runājot par to, kā nonākšana opozīcijā ietekmēs NA un AS, politologs skaidroja, ka abi politiskie spēki tomēr ir jāvērtē atšķirīgi. Viņš norādīja, ka NA ir savs kodolelektorāts, kas nobalsos par NA gandrīz jebkurā situācijā, jo šim elektorātam nav citu alternatīvu. NA vēlēšanās vienmēr tiks pie aptuveni 8% balsu. Rozenvalda ieskatā, nonākšana opozīcijā partijai neko traģisku nenozīmē, tāpēc arī NA samērā mierīgi pret to izturas.
“Nonākšana opozīcijā būtu veselīga ne tikai partijai, bet arī Latvijas politikai, jo pēdējā laikā NA, acīmredzami, parādās, kā bremzējošs faktors. Savukārt pavisam cita situācija ir AS. Tas, pirmkārt, ir saistīts ar to, ka politiskais spēks nav viendabīgs. AS ir sastiķēts kopā no ļoti atšķirīgiem veidojumiem. Otrkārt, viņiem faktiski ir tāds pats elektorāts, kāds ir ZZS,” sacīja politologs.
Rozenvalda ieskatā, tas viss varētu radīt iekšējas pretrunas AS, it īpaši tāpēc, ka politiskajam spējam trūkst līdera, jo AS dibinātājs Uldis Pīlēns nav manāms.
Savukārt, ja runā par AS politiķi Edvardu Smiltēnu (AS), iepriekšējos sasaukumos Saeimas priekšsēdētājs nav bijis tik aktīvs koalīcijas veidošanā. Saeimas priekšsēdētāja uzdevums ir runāt Saeimas vārdā, nevis viena politiskā spēka vārdā.
“Tā, protams, ir AS izvēle, bet, manuprāt, tas norāda uz to, ka izteikta līdera, aiz kura iet, AS trūkst. Tā izgaismojas arī kā politiskā spēka problēma, kas, iespējams, varētu izpausties nesaskaņās. Jāatzīst, ka arī tie ir tikai pieņēmumi,” teica politologs.
Runājot par to, kuri jaunās koalīcijas politiskie spēki būs ieguvēji un kuri – zaudētāji, Rozenvalda ieskatā, pastāv dažādas versijas un sazvērestības teorijas, piemēram, ka JV grib savos apskāvienos nožņaugt Progresīvos. Politologs atzīmēja, ka galu galā ieguvēja būs JV. Politiskajam spēkam ir būtiski virzīt uz priekšu jautājumus, kas ir dienaskārtībā, piemēram, Stambulas konvencijas ratificēšana. Daudz plusu būs arī Progresīvajiem, jo šis politiskais spēks tiks pie teikšanas. Tāpat ar ZZS būs iespēja parādīt, ka atsevišķu nozaru vadīšanā partija nav ne ar ko sliktāki par AS.
Pie nākamās valdības veidošanas pirmdien turpinās strādāt JV, ZZS un Progresīvie, piektdien, 1.septembrī preses konferencē kopā ar citiem JV politiķiem paziņoja Ministru prezidenta amatam nominētā Siliņa.
Šāds paziņojums seko pēc tam, kad AS pavēstīja, ka ir nolēmis nepievienoties JV, ZZS un Progresīvo valdībai.
Siliņa piebilda, ka “durvis zināmā mērā ir joprojām atvērtas” tām partijām, kas ir gatavas nolikt malā savus ideoloģisko uzstādījumus un vienoties par darāmo. Taču nav laika līdz šim piedzīvotām “tukšām runām un garām tango dejām” koalīcijas veidošanā, uzsvēra premjera amata kandidāte.
Siliņa uzsvēra, ka ir partijas, – ar to domājot JV, ZZS un Progresīvos -, kas vēlas strādāt un uzņemties atbildību par sabiedrībā sasāpējušo jautājumu risināšanu. Topošās valdības veidotāji gatavi strādāt pie drošības apdraudējumu novēršanas, kā arī tādu sociālo izaicinājumu risināšanas kā Sadales tīklu tarifu un hipotekāro kredītu procentu likmju pieaugums.
Komentējot AS atteikšanos strādāt valdībā, premjera kandidāte akcentēja, ka tā “ir vēsturiski unikāla situācija Latvijas politikā, jo pat daļai “Apvienotā saraksta” politiķu nav īsti saprotams, kāpēc viņi tā izlēmuši”.
Kā aģentūru LETA informēja JV pārstāve Anna Ūdre, Siliņa uzsver, ka AS sarunu procesā tika izrādīta “īpaša labvēlība”, vairākkārt uzklausot AS līderus un atsaucoties vairākām neformālām konsultācijām.
“Ļoti daudz laika veltīju, burtiski pierunājot AS politiķus nākt valdībā un strādāt,” pauda Siliņa, norādot, ka diemžēl no AS līderiem izskanējis “tikai aizvainojums”, kam acīmredzot atsevišķi kolēģi nespēja pārkāpt.
“Diemžēl es nevaru atļauties tagad turpināt gaidīt. Drošības situācija pie mūsu valsts robežām neļauj mums ieslīgt ideoloģisko pretrunu diskusijās. Tam nav piemērots laiks,” akcentēja JV politiķe.
“Šoreiz ir izšķiršanās starp strādāšanu un nestrādāšanu. Durvis visiem bija atvērtas un joprojām ir, bet laika vilcināšana, ko piekopj atsevišķas partijas, vairs nav akceptējama,” uzsvēra Ministru prezidenta amatam nominētā Siliņa.
“Gribu uzsvērt, ka tā ir ne tikai partiju, bet arī katra politiķa individuāla izvēle – strādāt vai nestrādāt,” pauda politiķe.
Kā ziņots, AS savu lēmumu nepievienoties šo trīs partiju topošajai valdībai, pamato ar to, ka “neatbalstīs nestabilu, valsts drošību un starptautisko reputāciju vājinošu valdību ar Lemberga izšķirošu ietekmi”.
Lasiet arī: Pieļauj iespēju jauno valdību apstiprināt līdz septembra vidum