Dabas eksperti šovasar konstatējuši, ka Meža pētīšanas stacijas apsaimniekotā teritorijā Rucavas apkaimē nocirsta mežaudze, kurā auga vismaz 377 gadus veca priede un citi līdzīga vecuma koki. Teritorijā bija reģistrēts Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamais biotops un vairāku īpaši aizsargājamu sugu atradnes, informē Latvijas Dabas fonds (LDF).
Meža pētīšanas stacija (MPS) ir publiska aģentūra, kas atrodas Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes pārraudzībā. Latvijas Dabas fonds ir vērsies pie atbildīgajām institūcijām un ministrijām, pieprasot skaidrojumu par notikušo un valsts atbildību par dabas vērtību iznīcināšanu.
“Notikušais rada nopietnus jautājumus par īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzības prasību ievērošanu, lēmumu pieņemšanas procesu un zinātniskās informācijas izmantošanu mežu apsaimniekošanā. Īpaši satraucoši tas ir tādēļ, ka runa ir par publiskas institūcijas apsaimniekotu teritoriju, kurai būtu jārāda priekšzīme dabas vērtību apzināšanā un saglabāšanā,” norāda Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētājs Jānis Ķuze.
Mežizstrāde tika atklāta, kad tika apsekots teritorijā zināms vecs melnā stārķa ligzdošanas iecirknis un apsekošanas laikā meža vietā konstatēja svaigu izcirtumu. Melnā stārķa ligzdas koks bija viena no daudzām audzē augušajām ļoti vecajām priedēm. Ornitologs Māris Strazds, kas veica apsekošanu, no cirsmas iznesa stumbra ripu, kurai Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātē, izskaitot koka gadskārtas, tika noteikts vecums – priede bijusi vismaz 377 gadus veca. Tā sākusi augt aptuveni 1649. gadā.
Tā kā šī nebija vienīgā lielu dimensiju un ievērojama vecuma priede konkrētajā nogabalā, tika noteikts arī vairāku citu nocirsto koku vecums, kas bija ap 370 gadiem.
Eksperti pieļauj, ka nocirstā audze varēja būt viena no vecākajām priežu audzēm Latvijā, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Lai noteiktu visas audzes vecumu un struktūru, būtu nepieciešami papildu dati, taču pēc ciršanas pilnvērtīga tās izpēte vairs nav iespējama.
Dabas aizsardzības pārvaldes rīcībā esošā informācija liecina, ka pirms nociršanas šajā nogabalā bija reģistrēts Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamais biotops 9010* “Veci vai dabiski boreāli meži”. Informācija par biotopu bija pieejama Dabas aizsardzības pārvaldes uzturētajā dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols”.
Šādi meži veidojas ilgā laikā, un tiem raksturīgi veci un dažāda vecuma koki, atmirusi koksne, dabiski meža attīstības procesi un īpaši dzīves apstākļi sugām, kuras intensīvi apsaimniekotos mežos nespēj pastāvēt. Nocirstu vecu boreālo mežu nav iespējams atjaunot dažu gadu vai pat vairāku gadu desmitu laikā.
Nogabalā bija reģistrētas arī vismaz divu īpaši aizsargājamu sugu, kuru aizsardzībai iespējams veidot mikroliegumus, atradnes – trejdaivu bacānija (Bazzania trilobata) un kailā apaļlape (Odontoschisma denudatum).
Šīs sūnu sugas ir saistītas ar ilgstoši pastāvējušiem meža apstākļiem un piemērotu substrātu, tostarp atmirušo koksni.
Eksperti konstatējuši arī to, ka nocirstā nogabala tuvumā ciršanai sagatavota vēl viena, iespējams, vecuma un ekoloģiskās vērtības ziņā līdzvērtīga audze. Tajā vairākas ievērojama vecuma un izmēra priedes bija iezīmētas ciršanai. LDF aicina nepieļaut mežizstrādi šajā audzē, līdz veikta pilnvērtīga tās dabas vērtību inventarizācija un izvērtēta plānoto darbību atbilstība dabas aizsardzības prasībām.
“Nocirstā 377 gadus vecā priede bija sākusi augt hercoga Jēkaba laikā. Tā pieredzējusi dzimtbūšanas atcelšanu, Latvijas valsts proklamēšanu un neatkarības atjaunošanu. Koka gadskārtas liecina, ka priede pārdzīvojusi arī vairākus ugunsgrēkus. Šādi koki ir vienlaikus dabas un kultūrvēstures vērtība – dzīvas mūsu zemes vēstures liecības. Valsts pārvaldītā teritorijā tiem būtu jābūt apzinātiem un aizsargātiem, nevis atklātiem tikai pēc nociršanas,” uzsver Jānis Ķuze.
Latvijas Dabas fonds sagaida, ka atbildīgās institūcijas izvērtēs ciršanas lēmuma pieņemšanas apstākļus, pieejamās dabas informācijas izmantošanu un amatpersonu atbildību. LDF aicina pārskatīt dabas vērtību uzskaites un mežizstrādes plānošanas kārtību visās MPS apsaimniekotajās teritorijās, kā arī publiskot plānotās darbības audzēs, kurās konstatēti aizsargājami biotopi vai sugas.