Pēdējie gadi enerģētikā bijuši dažādu satricinājumu pārpilni, tomēr 2023.gadu varam dēvēt par stabila pagrieziena gadu uz valsts enerģētisko neatkarību un energoresursu portfeļa paplašināšanu, kā arī Latvijas elektroapgādes kritiskās infrastruktūras izturības testu, komentē AS “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.
Saules ģenerācija sākotnēji straujāk attīstījusies tieši sadales sistēmā – līdz 2023.gada beigām, kā iepriekš prognozēts, “Sadales tīklam” pieslēgto elektrostaciju un mikroģeneratoru kopējā jauda pārsniedz 300 MW, kas atbilstošos laikapstākļos ļauj saražot ap 30-40% no attiecīgā brīža patēriņa, tā veicinot Latvijas energoneatkarību un zaļo ražošanu. Sadales sistēmai pieslēgto saules elektrostaciju kopskaits gada beigās sasniedzis ap 700, bet mikroģeneratoru – ap 19 000, turpina Jansons.
“2023.gads parādīja arī to, cik būtiski ir stiprināt elektroapgādes infrastruktūras drošumu. Šogad saskārāmies ar vairākām pamatīgām dabas stihijām – plūdiem janvārī, vētru oktobrī un snieglieci decembrī, ko veiksmīgi pārvarējām, un divu pēdējo dabas stihiju seku likvidēšanā varējām pat doties palīgā saviem kaimiņiem igauņiem.”
Jansons norāda, ka vēl pirms pieciem gadiem arī Latvijā šādā sniegliecē iedzīvotājiem būtu bijis jārēķinās ar daudz ilgākiem elektroapgādes pārtraukumiem. “Šogad, pateicoties līdzšinējām vidējā sprieguma kabelizācijas programmām un preventīvai trašu tīrīšanai, elektroapgādes traucējumi skāra salīdzinoši nelielu klientu skaitu, un neviens atsevišķs elektroapgādes pārtraukums klientiem nepārsniedza 24 stundas.”
“Tas ir arī apliecinājums, ka savulaik izvēlētā elektrotīkla apkalpošanas stratēģija – savas Remontu un būvniecības daļas izveide – ir bijusi pareiza. Mums ir savs, vienmēr pieejams darbaspēks un specializētās tehnikas autoparks, kas ļauj tūlītēji reaģēt dažādu, arī sarežģītu, bojājumu situācijās. Igaunijā izvēlētā ārpakalpojumu pieeja nozīmē sarežģītāku darbu plānošanu, ilgāku reaģēšanas laiku. Tur decembra stihijas ietekmē bez elektrības palika 14 000 mājsaimniecību, un dažos gadījumos elektrība netika atjaunota pat 6 dienas.”
Jansons atgādina, ka asas diskusijas aizvadītajā gadā raisīja elektroapgādes tarifu pieaugums, taču tam un jaunajai sadales tarifu struktūrai ir tieša saistība ar to, cik stipru un drošu elektrotīklu varēsim attīstīt turpmāk. Vēsturiski tarifi primāri balstījās patēriņā, taču infrastruktūras uzturēšanas un attīstības izmaksas nemainās atkarībā no tā, cik daudz kilovatstundu tīklā tiek pārvadīts vienā vai otrā virzienā.
Neatkarība, drošība un zaļā enerģija – trīs atslēgas vārdi, kas noteiks nozares attīstību arī 2024.gadā.
Droša, kvalitatīva un stabila elektroapgādes pakalpojuma nodrošināšana ir un būs AS “Sadales tīkls” prioritārais uzdevums. Mūsu elektrotīkla kopgarums ir 92 000 kilometru, un tā pastāvīga modernizācija ir viens no svarīgākajiem investīciju virzieniem, kur ik gadu plānojam ieguldīt 56% no kopējām investīcijām jeb vidēji 74 miljonus eiro gadā.
AS “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs atzīmē, ka jau līdz šim veiktās investīcijas ir ļāvušas nodrošināt, ka 62% sadales elektrotīkla ir attīstīti izolētos risinājumos (kabeļi un piekarkabeļi). “Līdz 2031.gadam pilnībā izolētā veidā tiks attīstīts viss zemsprieguma elektrotīkls, kas nozīmēs jūtamu elektroapgādes kvalitātes uzlabojumu iedzīvotājiem. Esam sākuši arī pilnībā izolētu vidējā sprieguma elektrolīniju attīstību – tas nozīmē, ka nekur Latvijā vairs netiek no jauna izbūvētas kailvadu elektrolīnijas, kas ir lētākais, bet arī visievainojamākais elektrotīkla tehniskais risinājums.”
Elektrotīkla modernizācijai 2024.gadā svarīgs uzdevums būs šim mērķim piešķirtā Eiropas Atveseļošanas fonda finansējuma apgūšana un darbs jauna ārējā finansējuma piesaistē, jo ilgtermiņā tas ļauj mazināt tarifā iekļaujamās izmaksas, norāda Jansons.
Pēc viņa domām, nākotnē elektroenerģijas kā zaļa energoresursa loma visā Eiropā tikai augs – gan klimatneitralitātes mērķu, gan ģeopolitikas ietekmē. “Atbilstoši nozares asociācijas “Eurelectric” prognozēm mājsaimniecību vidū elektroenerģijas īpatsvars energoresursu galapatēriņā jau 2030.gadā varētu sasniegt 44%, bet 2050.gadā – 65%. Lai arī Latvijā pēdējos gados esam pieredzējuši elektroenerģijas patēriņa kritumu, jau tuvā nākotnē arī pie mums prognozējams tā kāpums. Mūsu uzdevums ir savlaicīgi sagatavot tīklu nākotnes elektrības ražošanas un patēriņa vajadzībām.”
Pēdējos gados saules enerģija jūtami papildinājusi valsts kopējo energoresursu portfeli, bet vēl liels darbs priekšā pie vēja parku attīstības, kas ir vērienīgāki, sarežģītāki un laikietilpīgāki projekti. Skaidra enerģētiskās attīstības stratēģija ir priekšnoteikums koordinētai, ilgtspējīgai nozares attīstībai ar sabalansētu energoresursu portfeli, tas būs viens no nozares lielajiem 2024.gada uzdevumiem, turpina Jansons.
