Saeimas Preses dienests ziņo, ka likumdevējs trešdien, 5.aprīlī, otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Imigrācijas likumā. Tādejādi ir atrasts risinājums, lai novērstu iespējamo – un jau ažiotāžu izraisījušo – vajadzību masveidā izraidīt valsts valodu nezinošus agresorvalsts pilsoņus.
Likuma grozījumi paredz pagarināt uzturēšanās atļauju termiņu, kā arī to pieteikumu izskatīšanas termiņu personām, kuras noteiktajā kārtībā ir nokārtojušas – vai vismaz vienu reizi kārtojušas – valsts valodas prasmju pārbaudi un kurām noteikta atkārtota pārbaudes kārtošana. Tie skar vairāk kā 17 tūkstošus Krievijas pilsoņu, un tiek atgādināts, ka vairums no viņiem ir bijušie Latvijas nepilsoņi, kuri izvēlējās nenaturalizēties.
Saeimas preses dienests skaidro, ka likuma grozījumi ir nepieciešami, “lai personas, kas vēlas turpināt uzturēties Latvijā, pagūtu iesniegt nepieciešamos dokumentus Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai un šī pieteikuma izskatīšanas laikā varētu turpināt uzturēties Latvijā”.
Ar grozījumiem tiek noteikts, ka pieteikumu ES pastāvīgā iedzīvotāja statusam Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei būs jāizskata viena gada laikā no tā saņemšanas dienas. Iekšlietu ministrijas pārstāvji Saeimas deputātiem iepriekš norādīja, ka
rosinātie grozījumi konceptuāli nemaina iepriekš lemto kārtību uzturēšanās atļauju saņemšanai,
taču tie ir būtiski, lai atbildīgās instances spētu pieņemt izsvērtus lēmumus.
Izglītības un zinātnes ministrija savukārt informēja, ka līdz šim valsts valodas pārbaudei ir pietikušās aptuveni 8000 personas, kuras plāno kārtot valsts valodas pārbaudi līdz 31.jūlijam. Tā ir puse no personām, kurām tā būtu jākārto. Atkārtotu valsts valodas
pārbaudi var kārtot ne ātrāk kā vienu mēnesi pēc pirmās valsts valodas pārbaudes.
Lasiet arī: BNN fokusā | Saeimas debatēs kaislības ap Krievijas pilsoņu jautājumu: «deportēt vai nedeportēt?»
