Saeima pirmdien, 13.feburārī, nodeva izskatīšanai komisijās valdības virzīto likumprojektu Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam, kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi – 14,673 miljardu eiro apmērā.
Tāpat izskatīšanai komisijās Saeima šodien nodeva arī budžetu saistītos grozījumus Pasta likumā, likumā Par piesārņojumu, Izglītības likumā, likumā Par valsts pensijām, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, likumā Par sociālo drošību un Ceļu satiksmes likumā.
Šogad pirmo reizi valsts budžets kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvars tiek apvienots, vienā likumā nosakot galvenos budžeta rādītājus ne tikai 2023.gadam, bet arī 2024. un 2025.gadam.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) norādīja gan uz 710 miljonu eiro piešķiršanu jaunām prioritātēm, gan arī uz vēl vairākiem simtiem miljonu piešķiršanu, lai turpmākajos gados īstenotu ekonomikas transformāciju.
Ekonomikas transformācijā svarīgākās prioritātes ir valsts drošība, izglītība, enerģētika, konkurētspēja, dzīves kvalitāte, cilvēku veselība,
atzīmēja Reirs, kurš norādīja arī uz gaidāmajiem papildu uzkrājumiem sociālajā budžetā, kas dos pārliecību senioriem, ka pensiju budžets ir drošs. Budžeta komisijas vadītājs arī pauda, ka ES līdzekļu investīcijas 2023.gadā veidos pamatu ekonomiskajai attīstībai.
Savukārt opozīcijas deputāts Andris Šuvajevs (P) aicināja balsot pret valsts budžeta 2023.gadam projektu, jo valdība neesot izdarījusi galveno uzdevumu – sagatavot budžeta likumprojektu atbilstoši visiem esošajiem izaicinājumiem. 2023.gada budžets neatšķiras no iepriekšējā, bet tam vajadzēja iezīmēt būtiskas izmaiņas ne tikai drošības jomā. Neesot skaidrs, kas ir valdības interpretācija par esošo ekonomisko situāciju, pauda deputāts.
Tāpat pastāvot vairākas nesakritības ar valdības deklarācijā ierakstītajiem vārdiem un šī budžeta skaitļiem. Kā piemēru Šuvajevs minēja veselības aprūpes finansējumu – deklarācijā rakstīts, ka izdevumiem no kopējā budžeta jāsastāda 12%, bet likumprojektā tie ir 10,8%. “Progresīvo” ieskatā, tas nozīmē veselības sistēmas tālāku privatizāciju un līdz ar to nevienlīdzības palielināšanu.
Šuvajevs no tribīnes uzsvēra, ka lēmumu pieņemšanas process par budžetu nav bijis caurskatāms, piešķirtie finansējumi nav balstīti nopietnos apsvērumos, bet gan tapuši uz politiskās vienošanās pamata. Progresīvie arī uzskata, ka Saeima nespēs būtiski ietekmēt budžeta galīgo izskatu.
Šodien debates raisījās arī par budžeta pakotnes grozījumiem Ceļu satiksmes likumā, kas izstrādāti, lai paaugstinātu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu administrēšanas pasākumu efektivitāti un mazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru lietotu transportlīdzekļu tirdzniecības jomā. Grozījumi paplašinās atsavināšanas aizlieguma reģistrēšanu uz noteiktas kategorijas transportlīdzekli, ko iegādājas fiziska persona citā ES dalībvalstī un reģistrē Latvijā.
Pret šiem grozījumiem iebilda deputāts Viktors Valainis (ZZS) norādīja, ka vienīgie, kas cietīs no šīs likuma normas, būs godprātīgie nodokļu maksātāji, kas gribēs aizbraukt vai nu uz Vāciju vai citur nopirkt automašīnu. Likumprojekts nesasniegs savu mērķi vērsties pret ēnu ekonomikas darboņiem, kuri atradīs citus veidus, kā turpināt darboties, atzīmēja opozīcijas parlamentārietis.
Iebildumus pret šiem grozījumiem Ceļu satiksmes likumā pauda arī deputāts Ainārs Šlesers (LPV), kurš norādīja, ka tas negatīvi skars cilvēkus, kuri par pēdējo naudu nopērk automašīnu, piemēram, ģimenes vajadzībām. «Mēs gribam šos cilvēkus padarīt par noziedzniekiem potenciāliem,» tā likumprojektu kritizēja Šlesers.
Salīdzinājumā ar 2022.gada budžetu, 2023.gadam paredzēts
ieņēmumu palielinājums 2,025 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 2,233 miljardu eiro apmērā.
Ieņēmumu un izdevumu pieaugumu Finanšu ministrijā skaidro ar ģeopolitisko situāciju reģionā, kā arī valdības apņemšanos atbalstīt Latvijas iedzīvotājus ar energoresursu cenu paaugstināšanas daļēju kompensēšanu un plānoto atbalstu Ukrainai cīņā ar Krievijas agresiju.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) iepriekš valdības sēdē uzsvēra, ka 2023.gada valsts budžeta izdevumu daļa ir lielākā Latvijas vēsturē. Kopumā Latvijas valsts budžetos līdz šim izdevumi ir bijuši 162 miljardu eiro apmērā.
2023.gada vispārējās valdības budžeta deficīts, kas aptver visu valsts un pašvaldību pārvaldes struktūru, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas iestādes, plānots 1,77 miljardu eiro jeb 4,2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt konsolidētais valdības budžeta deficīts plānots 1,95 miljardu eiro apmērā jeb 4,6% apmērā no IKP.
Jaunām valdības prioritātēm paredzēti līdzekļi 710 miljonu eiro apmērā. Papildu pasākumu īstenošanai 2023.gada valsts budžetā ir paredzēti līdzekļi no fiskālās telpas 215 miljonu eiro apmērā. Tāpat kā nepieciešamie finanšu resursi ir izmantoti arī budžeta izpildes procesā pārdalāmie finanšu līdzekļi un papildu iemaksas valsts budžetā no valsts kapitālsabiedrībām, nodrošinot nepieciešamo finansējumu 141 miljona eiro apmērā. Tāpat ārpus fiskālās telpas
vienreizējām investīcijām valsts drošības spēju stiprināšanai un atbalstam Ukrainai ir paredzēti 354 miljoni eiro.
Izglītības jomā 2023.gada budžetā 61,6 miljoni eiro paredzēti atalgojuma palielināšanai pedagogiem. Pirmsskolas pedagogu zemākā mēneša darba algas likme noteikta 1070 eiro apmērā (iepriekš 970 eiro). Savukārt no šā gada 1.septembra vispārējās izglītības iestāžu pedagogu zemākā algas likme tiks palielināta līdz 1080 eiro par 36 stundām. Lai sagatavotos pārejai uz mācībām latviešu valodā, ieviestu valsts pārbaudes darbus STEM jeb dabas zinātņu un tehnoloģiju tēmu mācību priekšmetos un palielinātu atlīdzību asistenta pakalpojuma sniedzējiem, kā arī nodrošinātu brīvpusdienas 1.–4. klašu skolēniem, papildus paredzēti 8,6 miljoni eiro.
Augstākās izglītības un zinātnes jomā piešķirts papildu finansējums 31,8 miljonu eiro apmērā, no kuriem lielākās izdevumu pozīcijas paredzētas zinātnes bāzes finansējuma palielināšanai, fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektiem un valsts pētījumu programmas īstenošanai, kā arī pasaules līmeņa tenūras profesūras veidošanai, finansēšanas modeļa maiņai augstskolās un paaugstinātām mērķstipendijām kvalificētu pedagogu nodrošināšanai skolās. Savukārt sporta atbalstam tiks novirzīti 5,6 miljoni eiro.
Veselības nozares prioritārajiem pasākumiem papildus paredzētais finansējums sasniedz 85,8 miljonus eiro. Tas paredz uzlabojumus onkoloģijas jomā – plašākas diagnostikas iespējas, paliatīvās aprūpes pieejamības un kvalitātes uzlabošanu pacientiem mājās, specializētas pārtikas nodrošināšanu un jaunu onkoloģijas medikamentu iekļaušanu kompensējamo zāļu sistēmā. Tāpat paredzēts turpināt esošo terapiju pacientiem un pārskatīt apmaksas tarifus.
Turpināsies iepriekšējos gados aizsāktais darba samaksas palielinājums ārstiem, māsām, māsu palīgiem un citām ārstniecības personām, primāri rūpējoties par zemākās darba samaksas saņēmējiem. Tāpat paredzēti uzlabojumi bērnu veselības aprūpē, piemēram, kohleāro implantu un glikozes monitorēšanas sistēmu apmaksa bērniem ar dzirdes traucējumiem un cukura diabētu, kā arī zāļu apmaksa cistiskās fibrozes pacientiem.
Papildu finansējums paredzēts arī labklājības jomā. Tiks palielināts minimālo ienākumu atbalsts, proti, minimālo ienākumu līmenis mainīsies katru gadu atbilstoši sociālekonomiskajiem rādītājiem, paredzot atbalstu mazāk aizsargātākajiem valsts iedzīvotājiem – minimālo vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un pamata sociālās palīdzības pabalstu saņēmējiem. Tiks palielināta atlīdzība asistenta un pavadoņa pakalpojuma sniedzējiem, kā arī mazinātas rindas tehnisko palīglīdzekļu saņemšanai.
Iekšlietu jomā 24 miljoni eiro paredzēti amatpersonu ar dienesta pakāpēm mēnešalgu palielināšanai. 23,1 miljons eiro tiks novirzīts ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegādei, savukārt 23,8 miljoni eiro – austrumu robežas infrastruktūrai. Vēl 4,7 miljoni eiro paredzēti katastrofu pārvaldības centru izveidei un jaunām telpām Valsts policijai.
Prioritārajam virzienam Drošība vidējā termiņā – līdz 2025.gadam – ir paredzēts papildus finansējums vairāk kā 1,1 miljarda eiro apmērā, tostarp ārpus fiskālās telpas vienreizējām investīcijām valsts drošības dienestu un spēju stiprināšanai 2023.gadam plānoti 354,1 miljons eiro (0,8% no IKP), 2024.gadam – 384,5 miljoni eiro (0,9% no IKP) un 2025.gadam – 350,6 miljoni eiro (0,7% no IKP).
Galvenās papildus izdevumu pozīcijas 2023.-2025. gadiem ir pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādei paredzētie 600 miljoni eiro, līdzekļi speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegādei 166,3 miljonu eiro apmērā, valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo – katastrofu pārvaldības centru izbūvei – paredzētie 103,2 miljoni eiro, valsts robežas joslas infrastruktūras izveidei paredzētie 77,6 miljoni eiro.
Tāpat Ukrainas iedzīvotāju atbalstam un atbalstam Ukrainas rekonstrukcijai plānoti 77 miljoni eiro, kiberdrošības stiprināšanai, kā arī iedzīvotāju nodrošināšana ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm valsts apdraudējumu gadījumā – 40,1 miljons eiro, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes struktūrvienību nodrošināšanai ar atbilstošām telpām, kā arī piemaksām par darbu svētku dienās amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm – 19,3 miljoni eiro.
Prioritārajiem pasākumiem ārpolitikas jomā 2023.-2025.gadam iezīmēts papildus finansējums 62,3 miljonu eiro apmērā. Prioritārajam virzienam Izglītība vidējā termiņā tiek novirzīts finansējums vairāk kā 170 miljonu eiro apmērā. Prioritārais virziens Enerģētika pamatā tiek finansēts no ES fondu un Atveseļošanas un noturības mehānisma palīdzības, līdz ar to valsts budžeta papildus ieguldījumi pašreizējā posmā ir relatīvi nelieli. Prioritārais virziens Konkurētspēja saņems papildus finansējums 367 miljonu eiro apmērā.
Prioritārajam virzienam Dzīves kvalitāte, cilvēka un sabiedrības veselība vidējā termiņā tiek novirzīts otrais lielākais finansējuma palielinājums pēc prioritārā virziena Drošība – vairāk nekā 600 miljonu eiro apmērā (2023.gadam – 161,5 miljoni eiro, 2024.gadam – 223,2 miljoni eiro, 2025.gadam – 224,9 miljoni eiro). Absolūti lielākā daļa no tā tiek piešķirta veselības nozarei, tam seko valsts pārvaldes kapacitātes stiprināšana un atbalsts minimālo ienākumu palielināšanai.
Budžeta un vidēja termiņa ietvara sagatavošanas procesā notika diskusijas arī ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, kā arī ar nozaru asociācijām un pašvaldībām. Sarunu rezultātā ir parakstīts Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vienošanās un domstarpību protokols.
Šogad pašvaldības savos budžetos nodokļu ieņēmumus var plānot par 22,5% jeb 369,9 miljoniem eiro vairāk, nekā tas bija 2022.gadā. Vienlaicīgi valdība ir apņēmusies pašvaldībām garantēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kas ir lielākais pašvaldību ieņēmumu avots, prognozes izpildi 100% apmērā. Līdz ar to pašvaldībām tiek paredzēta stabila un prognozējama ieņēmumu bāze 2023.gadā, kas nodrošinās nepieciešamos finanšu resursus pašvaldību funkciju veikšanai un saistību izpildei.
Ir panākta vienošanās 2023.gadā saglabāt esošo pašvaldību finanšu izlīdzināšanas kārtību. Visām pašvaldībām 2023.gadā tiek plānots izlīdzināto ieņēmumu pieaugums, vidēji 15,2% apmērā, salīdzinot ar 2022.gadam plānoto. Valdība ir arī sagatavojusi priekšlikumu piešķirt vienreizēju papildu dotāciju pašvaldībām, kurām ir ierobežotākie finanšu resursi un zemākais pieaugums pret iepriekšējo gadu. Vienreizējā papildu dotācija kopumā ir paredzēta 0,9 miljonu eiro apmērā, ko piedāvāts sadalīt septiņām pašvaldībām pēc skaidri definētiem kritērijiem.
Lasiet arī: Valsts budžets atbilst ekonomiskajai situācijai, atzīst FDP