Fiskālās disciplīnas padome (FDP) kopumā atbalsta Finanšu ministrijas piedāvāto fiskālo stratēģiju, fiskālos mērķus, sagatavoto budžeta plānu 2023.gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023.–2025. gadam. Tā paziņoja, ka šī gada valsts budžets atbilst Latvijas ekonomiskajai situācijai,
Valdības sēdē otrdien, 7.februārī, ir apstiprināts valsts budžeta projekts ar lielākajiem izdevumiem Latvijas vēsturē. Konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt tā izdevumi – 14,673 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2022.gada budžetu 2023.gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 2,025 miljardu eiro apmērā, izdevumu palielinājums – 2,233 miljardu eiro apmērā.
Ieņēmumu un izdevumu pieaugumu Finanšu ministrijā skaidro ar ģeopolitisko situāciju reģionā, valdības apņemšanos atbalstīt Latvijas iedzīvotājus ar energoresursu cenu paaugstināšanas daļēju kompensēšanu un atbalstu Ukrainai cīņā ar Krievijas agresiju.
Vispārējās valdības budžeta deficīts, kas aptver visu valsts un pašvaldību pārvaldes struktūru, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas iestādes, 2023.gada plānots 1,77 miljardu eiro jeb 4,2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Plānotais konsolidētais valdības budžeta deficīts ir 1,95 miljardi eiro jeb 4,6% no IKP.
Savukārt maksimālie valsts parāda griesti paredzēti 19,2 miljardu eiro jeb 45% no IKP apmērā, «paredzot elastību veikt papildus finansēšanas pasākumus, lai savlaicīgi piesaistītu resursus plānoto parādsaistību dzēšanai labvēlīgu finanšu tirgus nosacījumu gadījumā vai situācijās, ja iestājas riski ar negatīvu ietekmi uz tautsaimniecību un valsts budžeta deficītu». Neiestājoties augstāk minētajiem apstākļiem, valsts parāds tiek prognozēts 18 miljardu eiro jeb 42% no IKP apmērā.
Kā norāda FDP savā otrdien, 7.februārī, publiskotajā uzraudzības ziņojumā, budžets šim gadam ir veidots augstas nenoteiktības apstākļos, un gan makroekonomiskās, gan fiskālās prognozes ir konservatīvas. Kopumā budžets saskaņā ar Eiropas Komisijas prasībām ir uzskatāms par fiskāli neitrālu un atbilstošu Latvijas šī brīža ekonomiskajai, politiskajai un sociālajai situācijai.
Kā galvenos riskus FDP redz pastāvošo ģeopolitisko spriedzi, enerģētikas resursu un pārtikas cenu kāpumu, kā arī lēno ekonomikas izaugsmi,
ja neizdosies panākt produktivitātes un konkurētspējas izrāvienu.
FDP priekšsēdētāja Inna Šteinbuka norāda, ka Latvijas budžetā ir skaidri nolasāma atbilde uz Krievijas īstenoto agresiju, jo budžetā ievērojami ir pieauguši izdevumi aizsardzībai. «Protams, gribētos, lai daudz lielākus budžeta izdevumus varētu atvēlēt arī izglītībai un veselības aprūpei, bet tas būs iespējams vien tad, kad tiks panākts tautsaimniecības izrāviens,» uzsver Šteinbuka.
Padomes ieskatā, pašlaik ekonomika atrodas tās pavērsiena punktā un nenoteiktības līmenis joprojām ir augsts. Inflācija ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ierobežo ekonomisko attīstību gan eirozonā, gan īpaši Baltijas valstīs. Iespējams, Eiropas Centrālās bankas (ECB) striktā monetārā politika, kāpinot procentu likmes, ir devusi efektu, jo kopš 2022.gada novembra inflācija eirozonā sākusi lēnām samazināties.
Tomēr Fiskālās disciplīnas padome norāda, ka Latvijā tas nenotiek. Šī gada janvārī, saskaņā ar Eurostat ātro novērtējumu, inflācija mums sasniedza augstāko līmeni eirozonā – 21,6%, apsteidzot Igaunijas (18,8%) un Lietuvas (18,4%) rādītājus. Zināmu optimismu pašlaik dod energoresursu cenu kritums līdz pirmskara līmenim.
Attiecībā uz darba samaksu padome norāda, ka strādājošo ienākumi aug lēnāk par inflāciju, tādēļ cenu–algu spirāles veidošanās risks ir zems. Tomēr negatīvi vērtējama produktivitātes pieauguma atpalicība no darbaspēka izmaksām. Pērn darbaspēka izmaksas ir būtiski pārsniegušas pirmspandēmijas līmeni, kamēr produktivitātes kāpums šajā laikā ir bijis mērenāks, kas liecina par produktivitātes plaisas palielināšanos.
Prognozes par vispārējā valsts parāda attīstību liecina, ka Fiskālās disciplīnas likumā noteiktais parāda nosacījums (60% no IKP) vidējā termiņā ir ievērots. Valsts kases dati liecina, ka 2023.gadā parāda apmērs varētu sasniegt 41,9% no IKP jeb 18 miljardus eiro. Prognozēts, ka 2024.gadā parāds procentos pret IKP sāks samazināties līdz 39,3% un 2025.gadā – līdz 38,8%. Tomēr eiro izteiksmē parāds ik gadu turpinās pieaugt, 2025.gadā sasniedzot 18,4 miljardus eiro.
Kā norāda Fiskālās disciplīnas padome, sakarā ar ierobežojošo ECB monetāro politiku turpmākajos gados parāda apkalpošanas izmaksas neizbēgami pieaugs. Procentu likmju celšana ietekmēs gan publisko sektoru, gan uzņēmējus, un arī mājsaimniecībām procentu likmju celšana būs papildus slogs. Ietekme publiskajās finansēs izpaudīsies jau šogad, Latvijai pārfinansējot ārējo parādu vairāk nekā 1,4 miljarda eiro apmērā. Tāpēc valdībai ir svarīgi turpmāk saglabāt atbildīgu fiskālo politiku, lai parāda apkalpošana nekļūtu par ievērojamu fiskālu slogu, uzsver Fiskālās disciplīnas padome.
Lasiet arī: Pieņēmusi budžetu, valdība pieķersies nodokļu politikai