Saeimas Juridiskā komisija šodien pirmajam lasījumā Saeimā atbalstīja grozījumus Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likumā un ar to saistītos grozījumus Civilprocesa likumā, kuru mērķis ir stiprināt aizsardzību pret stratēģiskām tiesvedībām.
Tiek solīts, ka izmaiņas stiprinās vārda brīvību un sabiedrības tiesības saņemt pilnvērtīgu un kvalitatīvu informāciju, nodrošinot lielāku neatkarību žurnālistiem, redakcijām, pilsoniskajiem aktīvistiem un pētniekiem, aizsargājot pret ļaunprātīgām tiesvedībām un mazinot pašcenzūras risku.
Likumprojekti paredz Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas pārņemšanu Latvijas tiesību sistēmā, ieviešot aizsardzības mehānismus personām, kuras sabiedrības interesēs pauž viedokli vai izplata sabiedriski nozīmīgu informāciju un pret kurām tiek celtas acīmredzami nepamatotas vai ļaunprātīgas civiltiesiskās prasības.
Likumprojekti paredz skaidri definēt, kas ir uzskatāma par darbošanos sabiedrības interesēs un sabiedrības interešu aizsardzībai,
kā arī noteikt pazīmes, pēc kurām identificējamas ļaunprātīgos nolūkos celtas prasības.
Tāpat plānots ieviest procesuālās garantijas personām, pret kurām vērsta tiesvedība, tostarp iespēju tiesai izbeigt tiesvedību, uzlikt prasītājam pienākumu segt atbildētāja tiesāšanās izdevumus vai piemērot naudas sodu, kā arī nodrošināt aizsardzību arī gadījumos, ja stratēģiska tiesvedība ierosināta ārpus Eiropas Savienības.
Vienlaikus likumprojekti neierobežo personu tiesības vērsties tiesā, neaizliedz celt prasības par goda un cieņas aizskaršanu un nenodrošina imunitāti pret civiltiesisko atbildību. Aizsardzības mehānismi netiks piemēroti gadījumos, ja sabiedrības interešu aizsegā tiek izplatīta dezinformācija vai apzināti nepatiesa informācija. Lēmumu par aizsardzības pasākumu piemērošanu katrā konkrētajā lietā pieņems tiesa, individuāli izvērtējot apstākļus.
Tieslietu ministrija apgalvo, ka jaunais regulējums ir vērsts uz demokrātisko vērtību, vārda brīvības un sabiedriskās diskusijas aizsardzību, nevis cenzūras ieviešanu.
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) uzsver, ka stratēģiskās tiesvedības arvien biežāk tiek izmantotas, lai radītu finansiālu un psiholoģisku spiedienu uz žurnālistiem, pilsoniskajiem aktīvistiem, pētniekiem un citām personām, veicinot pašcenzūru un apdraudot vārda brīvību un pašlaik tiesām trūkst efektīvu instrumentu šādu prasību agrīnai atpazīšanai un novēršanai.
Tādēļ likumprojektu mērķis ir aizsargāt cilvēkus, kuri darbojas sabiedrības interesēs, no ļaunprātīga tiesvedību spiediena. Izmaiņas stiprinās demokrātiju laikā, kad populisti apzināti cenšas diskreditēt mediju darbu un mazināt sabiedrības uzticību tiem. Bez stipriem un neatkarīgiem medijiem nav iespējama vārda brīvība un sabiedrības tiesības prasīt atbildību no politiķiem par pieņemtajiem lēmumiem, norāda ministre.
Direktīva dalībvalstīm jāpārņem nacionālajos tiesību aktos līdz 2026. gada 7. maijam.
Vēstulē Saeimas Juridiskajai komisijai Latvijas Pilsoniskās alianses pārstāvji norāda, ka direktīva uzliek dalībvalstīm obligātu pienākumu ieviest efektīvus mehānismus, lai aizsargātu personas, kuras darbojas sabiedrības interesēs no acīmredzami nepamatotiem vai ļaunprātīgiem uzbrukumiem. Direktīvas mērķis ir novērst situācijas, kurās tiesvedība tiek izmantota nevis tiesību aizsardzībai, bet gan kā instruments finansiāla, psiholoģiska vai reputācijas spiediena izdarīšanai, kas faktiski ierobežo vārda brīvību un sabiedrības tiesības uz informāciju.
Latvijas Pilsoniskās alianse akcentē, ka aktīva pilsoniskā sabiedrība ir ne tikai būtisks demokrātijas balsts, bet arī daļa no visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas, kas veido stipru, saliedētu un noturīgu sabiedrību, kā arī spēlē būtisku lomu uzticēšanās veicināšanā sabiedrībā un valsts institūcijās. Līdz ar to ir būtiski, ka pilsoniskās sabiedrības aktīvisti tiek pasargāti no stratēģiskām tiesvedībām, kas vērstas ar mērķi ietekmēt to darbību, kā arī saņem atbilstošu atbalstu, lai uz šādām tiesvedībām atbildētu.