Sāremā Tautas kultūras apvienība vēlas, lai salas izzūdošā Ziemassvētku alus darīšanas tradīcija tiktu iekļauta Igaunijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, vēsta “ERR News.”
Igaunijas lielākajā salā Sāremā Ziemassvētku alus darīšana no ūdens, apiņiem un iesala arvien vairāk zaudē popularitāti. Pašu brūvēts alus uz Ziemassvētku galda kļuvis par retumu, it sevišķi salīdzonot ar laikiem, kad tas uz svētkiem tika darīts katrās mājās.
Brūveris Pēters Laums (Peeter Laum) šogad brūvē Ziemassvētku alu tieši tāpat, kā to pirms viņa gadu desmitiem darījuši viņa priekšteči, un var apzvērēt, ka viņa tehnoloģijas nekad nav pievīlušas vai likušas alus baudītājiem ar steigu meklēt labierīcības. Laums sacīja, ka
veiksme, iespējams, slēpjas tajā, ka viņa senči un vectēvs izmantoja tieši to pašu aprīkojumu:
“Arī es turpinu to lietot. Vai varbūt visi nosēdumi, kas laika gaitā sakrājušies uz mucu sienām, sniedz alum pareizo garšo – kas zina.” Brūveris piebilda, ka mucas lietotas jau tik ilgi, ka tad, ja viņš dara alu tāpat kā senči, iznākums nepieviļ.
Lauma alus ir gatavs pēc apmēram četrām dienām, un brūveris uzsvēra, ka tam nepieciešams klusums, miers un stabils siltums, kamēr tas rūgst. Runājot par mājās brūvētā alus garšas kvalitātēm, parasti dzirdami divi vērtējumi – “Tas ir labs alus” un “Nu, saies.”
Brūveris vēl piebilda, ka Ziemassvētku alum būtu jāpietiek līdz Sveču dienai februārī, un tas arī varot tik ilgi glabāties, ja vien netiek izdzerts.
Lasiet arī: Melnā kaķa labojums: Lietuvas opozīcija pirmo reizi pielieto obstrukcijas paņēmienu