Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja (SSKK) publicēja noteikumus, kas attiecas uz konfliktos iesaistītajiem civilajiem hakeriem, galvenokārt reaģējot uz to, ka kopš iebrukuma Ukrainā ir pieaudzis personu skaits, kas pievienojas patriotiskajām kibergrupām. Šīs vadlīnijas ietver astoņus noteikumus, kas aizliedz tādas darbības kā uzbrukumi slimnīcām un draudi, kuru mērķis ir terorizēt civiliedzīvotājus. Tomēr dažas kibergrupas ir paudušas nodomu neievērot šos noteikumus, ziņo BBC.
SSKK, kuras uzdevums ir pārraudzīt kara noteikumus, izplata jaunos noteikumus hakeru grupām, īpašu uzmanību pievēršot tām, kas iesaistītas Ukrainas konfliktā. Komiteja uzsver, ka hakeru darbības var apdraudēt cilvēku dzīvības, tajā skaitā savas,
potenciāli padarot sevi par leģitīmiem militāriem mērķiem.
SSKK uzsver, ka pēdējo desmit gadu laikā ir ievērojami pieaudzis patriotiski noskaņotu hakeru skaits.
Saskaņā ar SSKK juridiskā padomnieka Tilmana Rodenhauzera (Tilman Rodenhäuser) teikto, Krievijas un Ukrainas konflikta izraisītā kiberuzbrukumu tendence kļūst arvien izplatītāka pasaules mērogā. Viņš norāda, ka daži eksperti šīs darbības kategorizē kā kibermodrību, jo tām trūkst tehniskās izsmalcinātības un būtiskas ietekmes potenciāla, taču padomnieks uzsver, ka abās pusēs darbojas lielas grupas, kas ir izjaukušas banku, uzņēmumu, slimnīcu, dzelzceļa tīklu un valdības dienestu darbību.
Pamatojoties uz starptautiskajām humanitārajām tiesībām, noteikumi ir šādi:
- Neierosināt kiberuzbrukumus pret civiliedzīvotāju objektiem;
- Neizmantot ļaunprātīgu programmatūru vai citus rīkus vai paņēmienus, kas izplatās automātiski un bez izņēmumiem nodara kaitējumu militāriem mērķiem un civiliem objektiem;
- Plānojot kiberuzbrukumu militāram mērķim, jāizvairās vai līdz minimumam jāsamazina ietekme, ko operācija var atstāt uz civiliedzīvotājiem;
- Neveikt kiberoperācijas pret medicīnas un humānās palīdzības objektiem;
- Neveikt kiberuzbrukumus pret objektiem, kas ir nepieciešami iedzīvotāju izdzīvošanai vai kas var atbrīvot bīstamus spēkus;
- Neizteikt draudus, lai izplatītu teroru civiliedzīvotāju vidū;
- Nemudināt uz starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem;
- Ievērot šos noteikumus pat tad, ja ienaidnieks to nedara.
SSKK aicina arī valdības atturēties no iesaistīšanās hakeru darbībās, tā vietā pastiprinot spēkā esošo tiesību aktu izpildi.
Ukrainas IT armija – ar 160 000 Telegram atbalstītāju –, kura vēršas pret Krievijas bankām un dzelzceļa sistēmām, kā ziņo BBC, nav pieņēmusi lēmumu par SSKK noteikumu īstenošanu. Tās pārstāvis teicis, ka grupējums jau ir aizliedzis uzbrukumus veselības aprūpes mērķiem, taču norādīja, ka plašāka ietekme uz civiliedzīvotājiem ir neizbēgama, paužot bažas, ka
stingra noteikumu ievērošana varētu nostādīt viņus neizdevīgā stāvoklī.
Arī lielas Krievijas kibergrupas ir veikušas uzbrukumus Ukrainai un tās sabiedrotajiem, piemēram, uz laiku atslēdzot slimnīcu tīmekļa vietnes. Starp prokrieviski noskaņotajām grupām, kuras apsūdz sadarbībā ar Kremli vai ar darbībām Kremļa vārdā, ir arī Killnet, lai gan grupa šīs apsūdzības stingri noliedz.
Killnet – ar 90 000 Telegram atbalstītāju – pārstāvis jautāja BBC:
“Kāpēc lai es klausītos, ko saka Sarkanais Krusts?”
Citā frontē grupa Anonymous Sudan, kas iesaistījusies uzbrukumos tehnoloģiju uzņēmumiem un valdības dienestiem, kuri, pēc tās domām, kritizē Sudānu vai islāmu, BBC apgalvoja, ka jaunie noteikumi nav praktiski un ka to pārkāpšana ir neizbēgama viņu mērķa labā.
Kāds ievērojamās Anonymous grupas loceklis BBC teicis, ka grupa vienmēr ir ievērojusi principus, tostarp tos, kurus minēja SSKK, taču, viņi ir zaudējuši ticību organizācijai un neievēros jaunos noteikumus.
Lasiet arī: FIFA, sekojot UEFA, atceļ aizliegumu Krievijas U-17 futbola izlasēm piedalīties sacensībās
