Bijušā Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī (Nicolais Sarkozy) dēls Luijs Sarkozī (Louis Sarkozy) cer uzsākt ceļu politikā ar jauna, konservatīvismā balstīta atzara izveidošanu, ko ietekmējusi ASV politika, raksta ziņu aģentūra “Reuters.”
28 gadus vecais Luijs Sarkozī pusaudža un agrīnā divdesmitgadnieka vecumu pavadījis ASV, kas, pēc viņa teiktā, veidojis viņa politisko identitāti. Pašlaik viņš atgriezies Francijā, un cer izmantot nelielās Franču Rivjēras pilsētiņas Mentonas mēra vēlēšanās, lai izmēģinātu, vai viņa vārds un Donalda Trampa (Donald Trump) pieejas iedvesmotais labējais politiskais spēks varēs spēs konkurēt ar spēcīgo galēji labējo konkurentu.
Sarkozī politiskā platforma ir pielāgota vietējām aktualitātēm, piemēram, tūrisma radītajai mājokļu krīzei un cīņai ar noziedzību. Viņš kandidēs kā bezpartejisks kandidāts, tomēr Sarkozī atbalsta centriskie un centriski labējie spēki, kas tādējādi grib novērst galēji labējās partijas “Nacionālā alianse” (RN) uzvaru pašvaldības vēlēšanās. Jaunais Sarkozī cer, ka varēs sekot tēva pēdās, kurš mēra amatu izmantoja kā atspēriena punktu ceļā uz prezidenta krēslu.
Tomēr Luijs Sarkozī arī apzinās, ka viņa uzvārds var radīt pretestību. Pērn bijušais prezidents īslaicīgi nonāca cietumā, un lielāko daļu laika pēc prezidentūras pavadījis juridiskās cīņās, kas aptraipījis uzvārdu. Uz Sarkozī Mentonas mītnes februārī parādījās grafiti ar uzrakstu “Cietumnieka dēls,” un arī vietējo attieksme ir neviennnozīmiga. RN kandidāte Aleksandra Masona (Alexandra Masson) vienīgajā Mentonā veiktajā vēlētāju aptaujā ir krietni priekšā Sarkozī, bet Luijs visticamāk saņems pietiekami daudz balsu, lai iekļūtu vēlēšanu otrajā kārtā, kur savukārt sadarbība ar konkurentiem varētu nodrošināt ceļu uz uzvaru.
Viņš “Reuters” sacīja, ka cilvēki nebalso par uzvārdu, bet gan par piedāvājumu,
un piebilda, ka tēvs priekšvēlēšanu laikā dod viņam padomus.
Luijs Sarkozī labi zināms franču tabloīdiem kā persona, kas brauc ar motociklu, izrādās ar tetovētajām rokām un ir piesardzīgs pret progresīvām idejām. Viņš norādīja, ka viņš apvieno klasisko franču liberālismu ar ASV konservatīvo spēku pieeju imigrācijai un drošībai. Lai gan topošais politiķis ir skarbs attieksmē pret noziedzību, viņš arī atbalsta narkotisko vielu dekriminalizāciju. Viņš nav tieši sevi pozicionējis kā Trampa atbalstītāju (kas Francijā ir nepopulārs viedoklis), vien sacījis, ka izvērtē ASV prezidenta politiku katrā atsevišķā gadījumā.
Bijušā prezidenta dēla attieksme pret Trampa administrācijas risinājumiem migrācijas jautājumos ir kritiska, un viņš rosinājis likt imigrantiem, kas ASV nokļuvuši likumīgi, iestāties militārā dienestā, kas varētu mazināt migrantu skaitu. Luijs Sarkozī četrus gadus pavadījis militārajā skolā Pensilvānijā, un tas esot devis viņam ieskatu ASV realitātē. Viņš kritizējis Trampa draudus Grenlandei, toties slavējis par to, ka ASv prezidents dara tieši to, ko ir solījis, piebilstot, ka Tramps ir daudz populārāks, nekā varētu šķist.
Luijs Sarkozī ir ASV uzņēmējdarbības modeļa piekritējs, un viņš norādījis, ka Franciju bremzē ierobežojošie darba likumi un pensiju sistēma, kas vairs neesot piemērota mērķim. Mēra amata kandidāts sacīja, ka ir jāļauj uzņēmumiem rīkoties brīvāk,
jāļauj frančiem strādāt – strādāt līdz lielākam vecumam, un strādāt garākas stundas, pat ja tas nav populārs lēmums.
Tas esot jādara tagad, vai arī to nākamo 25 gadu laikā liks darīt Starptautiskais Valūtas fonds.
Sarkozī piedāvātās pārmaiņas franču konservatīvismā iezīmē pārmaiņas labējo spēku flangā, kur centriski labējā partija “Les Republicains” cenšas stāties pretī arvien populārākajai RN. Viņš nosauca Masonu par labu kandidāti, bet izslēdza iespēju, ka varētu veidot aliansi ar RN – tā esot opozīcijas partija, kas radīta, lai klaigātu. Sarkozī piebilda, ka galēji labējie nespētu tikt galā ar varas uzliktu atbildību, ja iegūtu vadības grožus valstiskā līmenī.
Masonas attieksme pret Luija Sarkozī ierašanos Mentonā ir noraidoša, un viņa nodēvēja topošo politiķi par frankoamerikāņu puisīti, kam nav piesaistes vietai. Viņa sacīja, ka vietējie zina, ka viņa ļoti iesaistās lokālo jautājumu risināšanā.
Lasiet arī: Francijā sāk ieskrieties prezidenta vēlēšanu kampaņa