Bijušais Francijas prezidents Nikolā Sarkozī (Nicolas Sarközy) uzskata, ka “diplomātija, diskusijas un sarunas” ir “vienīgais veids”, kā atrisināt Krievijas karu Ukrainā, vēsta Politico, atsaucoties uz interviju, kas trešdien, 16.augustā, publicēta Francijas laikrakstā Le Figaro.
Intervijā bijušais Francijas prezidents apgalvojis, ka Eiropai ir, “jāprecizē sava stratēģija” un jāmeklē kompromiss ar Krieviju, nevis jāīsteno “dīvainā ideja” finansēt karu, to neuzsākot.
Viņš teicis, ka bez kompromisa tālu netiksim, un, mēs [Eiropa] riskējot, ka situācija jebkurā brīdī var pasliktināties. “Šai pulvera mucai var būt briesmīgas sekas.”
Intervijā Le Figaro Sarkozī nosaucis Vladimira Putina lēmumu iebrukt Ukrainā kā “nopietnu” un “neveiksmīgu”, taču uzsvēris, ka Krievija tomēr ir “Eiropas kaimiņvalsts” un
“viņi ir vajadzīgi mums, un mēs esam vajadzīgi viņiem.”
Politico raksta, ka Sarkozī distancējies no Francijas prezidenta Emanuela Makrona (Emmanuel Macron) nostājas Ukrainas jautājumā, jo kopš kara sākuma Makrona nostāja pret Krieviju ir mainījusies.
Sarkozī teicis, ka Makrona agrākajai “intuīcijai esot bijusi taisnība”, kad Makrons kara sākumā esot nepārtraukti sazinājies ar Krievijas prezidentu, lai pierunātu viņu atkāpties.
Viņš piebildis, ka kopš tā laika Makrons mainījis taktiku un solījis atbalstīt Ukrainu līdz uzvarai, tādejādi neesot spējis sekot savai intuīcijai, daļēji “austrumeiropiešu spiediena dēļ”.
Sarkozī arī izsmējis Ukrainas pieteikumu dalībai ES to salīdzinot ar Turcijas neveiksmīgo mēģinājumu pievienoties savienībai. Viņš teicis:
“Mēs pārdodam viltus solījumus, kas netiks pildīti.”
Kā arī apšaubījis to, vai Ukrainai būtu jācenšas atgūt Krimu.
Lasiet arī: Gatavojas liegt Krievijas pilsoņiem ievēlēt Igaunijas pašvaldības
