4.februārī Abū Dabī turpināsies ASV vadītās sarunas par kara izbeigšanu Ukrainā, un kopumā Kijivas izredzes joprojām ir neskaidras, bet dažas atbildes tikšanās nesīs, raksta “Politico.”
Šodienas Krievijas un Ukrainas pārstāvju tikšanās varētu sniegt atbildi uz ļoti svarīgu jautājumu – vai Krievijas diktators Vladimirs Putins vispār ir nopietni noskaņots izbeigt karadarbību.
Divu dienu sarunu priekšvakarā Krievija atsākusi apjomīgus gaisa uzbrukumus Ukrainas daudzcietušajai kritiskajai infrastruktūrai. ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) solītā uguns pārtraukšana, kamēr gaisa temperatūra nokritusies krietni zem nulles, ilga vien pāris dienas. Krievija naktī uz 4.februāri uz Kijivas, Dņipro, Harkivas, Sumu un Odesas energoinfrastruktūru un dzīvojamajām ēkam raidījusi 450 lidrobotus un 71 raķeti.
Ukrainas saniknotais ārlietu ministrs Andrijs Sibiha sacīja, ka Putinam esot jāatņem ilūzijas, ka viņš var kaut ko panākt ar bombardēšanu, teroru un agresiju: “Ne tik gaidītās diplomātiskās sarunas Abu Dabi šonedēļ, ne viņa solījumi ASV neatturēja viņu no terora turpināšanas pret parastiem cilvēkiem ziemas skarbākajā laikā.”
Saskaņā ar Trampa sacīto, starp solījumiem bija arī nedēļu ilga atturēšanās bombardēt Kijivu
un citas pilsētas laikā, kad valstī vada spēcīgs sals. Tomēr Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs uzreiz paziņoja, ka pārtraukums ilgs tikai nedēļas nogales garumā.
To nevar dēvēt par daudzsološu sarunu startu, un daudzi Ukrainas politiķi norādījuši, ka krievi dara vien tik daudz, lai neizraisītu neprognozējamā ASv līdera dusmas, kurš gan bijis nepamatoti pacietīgs attiecībā pret Putinu.
Tiesa, ukraiņi pārāk nepaļāvās uz solījumiem par nedēļu ilgu uguns pārtraukšanu – četru gadu pieredze ar krievu ļaunestību iemācījusi gatavoties sliktākajam variantam. Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska padomnieks Mihailo Podoļaks 3.februārī norādīja, ka viss noticis pilnīgi paredzami – tas esot tieši tas, kā izskatās krievu izpratne par uguns pārtraukšanu: “Īsa pārtraukuma laikā uzkrāt pietiekami daudz raķešu un tad uzbrukt naktī, kad temperatūra noslīdējusi līdz mīnus 24 grādiem vai zemāk, un uzbrukt civiliedzīvotājiem.” Padomnieks uzsvēra, ka Krievija neredz iemeslu pārtraukt karu, izbeigt genocīdu vai iesaistīties diplomātiskās diskusijās.
Pesimistiskajam tonim grūti nepiekrist. Putina vadībā Kremlis ilgstoši parādījis, ka izmanto miera sarunas, lai novilcinātu laiku, apmulsinātu un nogurdinātu pretiniekus, un turpinātu karu. Tā ir stratēģija, kuru krievu diktators un viņa uzticamais ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs atkal un atkal izmanto Ukrainā, un pirms tam izmantoja Sīrijā.
Neskatoties uz to visu, daži ukraiņu un amerikāņu sarunām pietuvināti avoti norādījuši, ka
šīs sarunas varētu nest vairāk, nekā tiek gaidīts.
Abas puses esot konstruktīvākas, tomēr tas ir vārds, kas pēdējā laikā izmantots ļoti nekritiski. Republikāņu ārlietu politikas eksperts, kurš konsultējis Kijivu, anonīmi sacīja, ka iepriekš sarunas bijušas kā zobu raušana bez anestēzijas. Līdz šim viņam esot gribējies kliegt katru reizi, kad atkal ieraudzījis vārdu “konstruktīvs,” bet tagad varot just, ka abas puses tiešām kļuvušas konstruktīvākas. Arī krievi sākuši uztvert sarunas nopietnāk. Daļa nopelnu pienākoties tām personām, kas tagad vada ukraiņu delegāciju, un eksperts norādīja, ka ir piesardzīgi optimistisks par iespēju līdz pavasarim izbeigt konfliktu.
Kāda bijuši Ukrainas amatpersona, kas arī ar “Politico” runāja anonīmi, bija mazāk optimistiska, tomēr atzina, ka Krievijas tonis pie sarunu galda ir maazliet mainījies. Viņš piebilda, ka izmaiņas varētu būt saistītas ar Kremļa secinājumiem, ka Eiropa patiešām sākusi nopietni domāt par kopēju aizsardzības sistēmu un ieroču ražošanas jaudas palielināšanu centienos iegūt lielāku neatkarību no ASV atbalsta.
Tajā pašā laikā toņa maiņa var būt arī vienkārši daļa no Krievijas centieniem panākt Trampa labvēlību. Austrāļu ģenerālis Miks Raiens (Mick Ryan) sacīja, ka Putinam nav teju nekā, ko tautas acīs likt pretī milzīgajām kara izmaksām – ja diktators pieņems vienošanos, viņš nevarēs teikt, ka ir uzvarējis, un tas valstī radītu problēmas.
Lai arī kādi būtu iemesli, tieši Abu Dabi sarunu rezultāts parādīs, vai Putins vispār grib izbeigt karu.
Lasiet arī: Ukraina slavē “Starlink” lietojuma ierobežojumu – krieviem kļūs grūtāk vadīt lidrobotus