Saūda Arābijas kroņprincis Muhameds bin Salmans, kurš agrāk uzskatīts par izstumto, Arābu līgas samitā ieņēma centrālo vietu, kad līgā no jauna tika uzņemta Sīrija, raksta ziņu aģentūra Reuters.
Kroņprinča sirsnīgā sasveicināšanās ar Sīrijas prezidentu Bašaru al Asadu bija spītīgas attieksmes demonstrācija pret ASV noraidījumu. Bin Salmans meklē veidus, kā padarīt Saūda Arābiju par reģiona lielvaru, izmantojot savu vietu pasaulē, kas atkarīga no naftas un kuras ierasto kārtību sagrāvis karš Ukrainā.
Bin Salmans izpelnījās starptautisku nosodījumu pēc tam, kad 2018.gadā Saūda Arābijas triecienvienība nogalināja žurnālistu Džamalu Kašogi. Tagad kroņprincis atgriezies uz politiskās skatuves, un Vašingtona to nevar ietekmēt. Viņš ir skeptisks par ASV drošības garantijām un noguris no nosodošās komunikācijas, un tagad veido attiecības ar citām lielvarām,
un, neatkarīgi no tā, ko domā ASV, arī pārkārto attiecības ar kopīgajiem ienaidniekiem.
Saūda Arābijas kroņprinča teju nepiedienīgā pārliecība bija manāma, ne tikai sveicot Asadu. Arābu līgas samitu apmeklēja arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, un bin Salmans piedāvāja uzņemties starpnieka lomu sarunās starp Kijivu un savu kompanjonu naftas jomā, Maskavu.
Saūda Arābija joprojām zināmā mērā ir atkarīga no ASV militārās palīdzības, kas to 1990.gados izglāba no draudošā Sadama Huseina iebrukuma.
ASV uzrauga Irānas aktivitātes Persijas līcī, un nodrošina Rijādu ar lielāko daļu bruņojuma.
Tomēr, tā kā ASV arvien mazāk iesaistās Tuvo Austrumu norisēs, un arvien mazāk atbild uz Rijādas bažām, kroņprincis ir nolēmis veidot pats savu reģionālo politiku.
Bin Salmana pozīcijas nostiprināja Krievijas iebrukumus Ukrainā. Rietumvalstu ekonomikas griezās pie Saūda Arābijas, lai lūgtu palīdzību naftas tirgus līdzsvarošanai, un tas kroņprincim devis iespēju sāk diplomātisku uzbrukumu, tostarp piedaloties dažādos augsta līmeņa samitos.
Tas nesa augļus, kad Vašingtona paziņoja, ka kroņprincim piešķirta imunitāte Kašogi slepkavības lietā
par spīti tam, kas ASV izlūkdienestu informācija liecināja, ka bin Salmans bijis tieši iesaistīts. ASV prezidenta Džo Baidena (Joe Biden) vizīte Rijādā 2022.gada jūlijā arī parādīja Saūda Arābijas ietekmes pieaugumu. Baidens devās mājup bez manāmiem ieguvumiem, savukārt kroņprincis izbaudīja ASV publisko apņemšanos atbalstīt Saūda Arābijas drošību.
Saūda Arābijas atbrīvošanās noASV ietekmes bija vērojama brīdī, kad Ķīna bija vidutājs Rijādas un tās galvenā reģionālā ienaidnieka, Irānas, sarunās pēc gadiem ilgas karadarbības. Bin Salmans arī uzlabojis attiecības ar Turciju, un noslēdzis Kataras boikotu.
Vecā modeļa vietā, kas balstījās uz principu “nafta apmaiņā pret aizsardzību”, Saūda Arābija mēģina veidot veirāk darījumos balstītas attiecības ar ASV, jo īpaši pēc 2011.gada Arābu revolūcijas, kad Rijāda pamanīja, cik viegli ir satricināt drošību.
Neskatoties uz savstarpējiem aizvainojumiem, abām pusēm tomēr nav daudz citu iespēju, kā vien nolikt nesaskaņas malā. Karaļvalsts varbūt uzskata ASV sniegto aizsardzību par vājinātu, tomēr tā joprojām ir ļoti svarīga. Savukārt rietumvalstis ir sapratušas, ka trauslajā situācijā, kādā ir naftas tirgus, tām ir jāpieklusina savu protesti un jāsadzīvo ar Saūda Arābijas faktiskā valdnieka un nākotnes karaļa uzvedību un izvēlēm.
