Ilgstošais sausums postījumus nodarījis ne vien lauksaimnieku sējumos, bet arī mežsaimnieku jaunaudžu stādījumos, liecina LLKC Meža pakalpojumu centra (MKPC) speciālistu apkoptā informācija.
MPKC norāda, ka cietušas pat agri pavasarī stādītās audzes, kurām pat sākotnēji pieejamais mitrums nav spējis līdzēt, tā vēlā pavasara stādījumi.
Ja agrā pavasara stādījumiem bojājumu apjoms svārstās no 20 līdz 30%, tad vēlā pavasara stādījumiem tas sasniedz pat 50%.
MKPC Madonas nodaļas vecākā mežsaimniecības konsultante, meža īpašniece Madara Bondare skaidro, ka pavasaris un viss jūnijs bija īpaši netipisks, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem.
Viņa norāda, ka šopavasar meža stādīšana tika veikta uzreiz pēc Lieldienām, aprīļa sākumā, kad zeme tikko bija atkususi. Tāpat tika stādīti stādi ar uzlabotu sakņu sistēmu, proti pietiekoši lieli stādi.
“Maijs atnāca ar salnām un pēc tam klāt bija lapgrauži. Jaunajiem stādījumiem viens pārbaudījums pēc otra, tomēr jūnija sākumā, skatījāmies, ka jaunie stādi pamazām ieaug un arī nedaudz salnās cietušie bērzi pamazām ieaug. Kopumā stādījumi šķita izdevušies, bet tad nāca jūnijs ar ilgstošo sausumu. Pirms Jāņiem apsekojot izcirtumus, konstatējām, ka kociņi sāk izkrist un zeme ir pilnīgi kā klons, mālainākās vietās – saplaisājusi. Visu izšķirs lietus,” stāsta Bondare.
Sausuma dēļ pārsvarā bojāti bērzu un egļu stādījumi – tie vienkārši ir nokaltuši un izkrituši.
Kurzemes, Zemgales reģionā bojājumu apjoms svārstās no 30 līdz 50%.
Pārējos Latvijas reģionos no 20 līdz 30%. Bojājumi konstatēti gan apmežotajās lauksaimniecībā neizmantotajās zemēs, gan atjaunotajās meža platībās.
“Dienvidlatgales reģionā egļu stādījumos novērojama skuju dzeltēšana, kas norāda uz to, ka jaunajiem kociņiem pietrūkst mitrums.
Egles vēl cīnās par izdzīvošanu, iespējams labvēlīgu faktoru ietekmē tās izdzīvos, bet būs novājināti,” norāda MKPC Dienvidlatgales nodaļas mežsaimniecības konsultants Edgars Sušinskis
un piebilst, ka tas palielina risku kokiem ciest no meža kaitēkļiem un slimību bojājumiem.
Iepriekš liela apjoma sausuma postījumi tika konstatēti 2018.gadā, kad no stādītājam platībām pilnībā neieauga 1200 ha un 1500 ha bija daļēji papildināmi.
Lasiet arī: Uzņēmēji lūdz prezidentu neizsludināt jaunās prasības braukšanai ar elektroskrejriteņiem
