Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs 15.jūlijā norādījis, ka valsts turpinās sniegt Ukrainai humāno palīdzību, tomēr neparakstīja reģiona valstu kopējo aicinājumu sniegt Kijivai atbalstu drošības jomā un turpināt izdarīt spiedienu uz Krieviju, raksta ziņu aģentūra “Reuters.”
Vučičs pirms paziņojuma izteikšanas tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, un piedalījās Dienvidaustrumeiropas un Ukrainas samitā. Šī bija pirmā serbu līdera vizīte Kijivā vairāk nekā desmit gadu laikā, bet pērn Vučičs apmeklēja šo samitu Odesā.
Belgradu ar Maskavu vēsturiski saista labas attiecības, un tā atteikusies pievienoties rietumvalstu sankcijām pret Krieviju, tomēr atkārtoti nosodījusi Maskavas politiku ANO un izteikusi atbalstu Ukrainas teritoriālajai nedalāmībai. Vučičs arī vairākkārt ticies ar Zelenski.
Pēc samita Serbijas līderis informēja par apņēmību sniegt Ukrainai plašāku finansiālo, medicīnisko un enerģētikas jomas atbalstu Ukrainai, tostarp sacīja, ka serbi palīdzēs atjaunot kādu pilsētu, ko viņš konkrēti nenosauca. Vučičs žurnālistiem sacīja, ka panākti labi rezultāti, un serbi darīs visu, kas ir viņu spēkos, lai uzlabotu pilsētas iedzīvotāju dzīvi.
Tomēr Vučičs arī norādīja, ka ta atteicies parakstīt kopīgo deklarāciju, kas aicina pastiprināt spiedienu uz Krieviju,
un paplašināt politisku, militāru, finansiālu un drošības atbalstu Ukrainai. Serbija ir pieteikusies dalībai Eiropas Savienībā, bet Krievija joprojām ir tās lielākā gāzes piegādātāja, un valsts naftas pārstrādes uzņēmums NIS, ka iekļauts ASV sankciju sarakstā, pamatā pieder “Gazprom Neft” un “Gazprom.”
Serbijas prezidents sacīja, ka valsts turpinās atbalstīt Ukrainas virzību uz ES, un piebilda, ka gan Ukraina, gan Moldova un visas pārējās var rēķināties ar serbu atbalstu.
Belgrada pilnībā atzīst Ukrainu kā nedalāmu, tostarp arī tās territorijas, kuras kopš 2014.gada sagrābusi Krievija, savukārt Kijiva nav atzinusi Kosovas 2008.gadā pasludināto neatkarību.
Serbija kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma Ukrainai ziedojusi apmēram 60 miljonus eiro humānajā palīdzībā. Maskava vairākkārt serbus apsūdzējusi ieroču pārdošanā Ukrainai, izmantojot vidutājus. Belgrada noliegusi, ka būtu pārdevusi ukraiņiem bruņojumu, norādot, ka to iegādājušies citi pircēji visā pasaulē.
Jūlija sākumā Belgradā norisinājas ES kandidātvalstu konference, un tās laikā Ukrainas parlamenta spīkeris Ruslans Stefenčuks apsūdzēja Maskavu agresijā un serbu, ukraiņu, moldāvu un gruzīnu pazemošanā. Atbildot uz šiem izteikumiem, Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova kritizēja Belgradu, ka tā nav spējusi reaģēt uz Krievijai naidīgiem izteikumiem.
Lasiet arī: Tuvākie mēneši būs izšķiroši Baltijas drošībai, brīdina Rinkēvičs