Simtiem serbu nacionālistu un pareizticīgo Belgradā protestējuši pret rietumu plānu, kas paredz nostiprināt Serbijas un tās bijušas provinces Kosovas saites un situācijas stabilizēšanu reģionā, raksta aģentūra Reuters.
Daudzi serbi uzskata, ka Kosova, kuras teritorijā atrodas serbu pareizticīgo nozīmīgākās baznīcas, ir serbu tautas šūpulis, savukārt nacionālisti, kas atbalsta tuvu attiecību veidošanu ar Krieviju, kritizē Serbijas prezidentu Aleksandru Vučiču (Aleksandar Vucic) par piedalīšanos un lomu rietumu atbalstītajās sarunās ar Kosovu. 27.februārī Vučičs un Kosovas premjerministrs Albins Kurti (Albin Kurti) provizoriski piekrita attiecību normalizēšanas līgumam, bet neparakstīja to.
Viens no protesta akcija dalībniekiem sacīja:
«Serbijas ļaudis, kuru asinis slacījušas šo zemi, neatdos Kosovu, jo Kosova ir svēta.»
Serbijas Pareizticīgā baznīca organizēja lūgšanas par Kosovu, kuras turpināsies līdz Lieldienām, tomēr neatbalstīja protesta gājienu un garīdznieki tajā nepiedalījās. Piektdien, 3.martā, Serbijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs Porfīrijs sprediķī sacīja, ka nevienam nevajadzētu baznīcai mācīt, kas ir Kosova, un piebilda, ka Kosovas atbrīvošana ir vienkārša tikai vārdos.
Kosova, kuras iedzīvotāju vairākums ir etniskie albāņi, 2008.gadā, teju desmit gadus pēc kara, pasludināja neatkarību, tādējādi izbeidzot serbu varu. Tajā pašā laikā Serbija joprojām uzskata, ka Kosova ir daļa no tās teritorijas, un regulārās sadursmes vieš bažas par liela bruņota konflikta atsākšanos.
Serbijas un Kosovas līderu nākamā tikšanās plānota Ziemeļmaķedonijā 18.martā.
