Itālijas lēmums uzsākt tilta, kas savienos Sicīliju ar Itālijas kontinentālo daļu, būvniecību, jau izraisījis tiesāšanās solījumu lavīnu, un tas varētu pamatīgi novilcināt projektu, raksta ziņu aģentūra “Reuters.”
Itālijas premjerministres Džordžijas Meloni (Giorgia Meloni) labējā valdība 6.augustā deva apstiprinājumu tilta būvniecības projektam. Par iespējamo savienojumu pāri Mesīnas šaurumam runāts jau no 1960.gadiem, un tagad projektam paredzēts atvēlēt 13,5 miljardus eiro.
75 gadus vecā Sicīlijas pilsētas Mesīnas iedzīvotāja Mariolina de Frančesko (Mariolina De Francesco) sacīja, ka viņai varētu piedāvāt trīsreiz vairāk nekā māja ir vērta, tas neesot svarīgi: “Svarīga ir ainava. Viņi nedrīkst aiztikt Mesīnas šaurumu.”
Plānots, ka Sicīlijā un Kalabrijas reģionā atsavinās vairāk nekā 440 īpašumus, lai atbrīvotu vietu tilta konstrukcijām, un varētu izveidot savienojumus ar autoceļiem un dzelzceļu. De Frančesko, kuras īpašums ir blakus vietai, kur sliesies 399 metrus garie tilta balsta torņi, paziņoja, ka advokāti rīkosies, un iedzīvotāji apturēs projektu.
Itālijas satiksmes ministrs Mateo Salvini (Matteo Salvini) informēja, ka
sagatavošanās darbi varētu sākties septembrī vai oktobrī,
un tiem, kas atteiksies no īpašumiem, tiek solītas dāsnas kompensācijas. Valdība cer, ka tilts būs pabeigts līdz 2032.gadam.
Projektu uzraugošais uzņēmums “Messina Strait Company” jau gatavojas juridiskiem cīniņiem, un uzņēmuma izpilddirektors norādīja, ka viņš būs ļoti aizņemts, un juridiskie jautājumi iztērē daudz laika.
Dabas aizsardzības grupas šonedēļ iesniedza sūdzību Eiropas Savienībā, norādot uz riskiem vietējai ekosistēmai.
Vietējie iedzīvotāji sacījuši, ka reģiona vides vērtība un seismiskā aktivitāte padara to par nepiemērotu tilta infrastruktūrai. Turklāt pastāv bažas, ka darbi ievilksies, un apkaimes nebūs apdzīvojamas trokšņa dēļ. “Messina Strait Company” informēja, ka tilts tiks projektēts tā, lai izturētu ļoti spēcīgas zemestrīces, un to neizvietos uz lūzuma līnijām. Tāpat solīts rīkoties tā, lai nenodarītu kaitējumu dzīvotnēm un aizsargājamām sugām. Darba laiks un būvniecības aktivitātes ietekme, tostarp trokšņa līmenis, tikšot stingri uzraudzīts.
Projektam ir arī atbalstītāji. 71 gadu vecais Džuzepe Karūzo (Giuseppe Caruso), sēžot uz sava velosipēda netālu no pludmales, sacīja, ka
tilta būvniecība dos darbu jaunajiem cilvēkiem, un varbūt pat ienesīs pārmaiņas Sicīlijā,
kur labāk patīkot saglabāt visu tā, kā ir.
Varas iestādes apņēmušās stingri uzraudzīt, lai projektā neiesaistītos mafija, kas reģionā zināma ar iefiltrēšanos vilinošos, dārgos sabiedriskajos projektos. Tāpat valdība apsver tilta iekļaušanu aizsardzības tēriņu budžetā – tas ļautu Itālijai vieglāk sasniegt aizsardzības budžetu 5% no IKP apmērā.
Plānots, ka īpašumu atsavināšana notiks pakāpeniski. Aktīvisti un advokāti norādījuši, ka apmēram 1000 cilvēku varētu zaudēt mājas, un projekta milzigās izmaksas varētu arī pārkāpt ES iepirkumu likumus. Mesīnas iedzīvotāju pārstāvis Antonio Saita (Antonio Saitta) sacīja, ka Itālija ir valsts, kas pakļauta ES tiesiskuma principiem, un pat valdībai tie jārespektē.
Projekta izmaksas no 8,5 miljardiem eiro 2011.gadā pieaugušas līdz 13,5 miljardiem eiro. “Messina Strait Company” norādīja, ka krasais pieaugums skaidrojams ar būvmateriālu cenas pieaugumu. Saita sacīja, ka galvenais veids, kā apturēt tilta projektu, ir iesniegt prasību tiesā.
Romas Universitātes administratīvās likumdošanas profesors Džanluka Maria Esposito (Gianluca Maria Esposito) uzsvēra, ka šādos gadījumos sabiedrības intereses ir liekamas augstāk par individuālajām, un projekta apturēšana būs izaicinoša. Viņš piebilda, ka pilsoņiem pienākas kompensācijas, bet viņi nevar prasīt neko vairāk, un nevar iebilst projekta īstenošanai.
Lasiet arī: Itālija grasās dot zaļo gaismu Mesīnas šauruma tilta projektam