Atbalsts hipotekāro kredītu maksājumu straujā pieauguma kompensēšanai būtu jāsniedz “plašam mājsaimniecību lokam”, trešdien, 4.oktobrī, šādu nostāju intervijā LTV Rīta panorāmai pauda Ministru prezidente Evika Siliņa (JV). Viņa skaidroja arī valdības nodokļu politiku.
Politiķe uzsvēra, ka fiziskajām personām hipotekāro kredītu maksājumi ir pieauguši nesamērīgi, un, domājot par atbalstu, neesot īsti pamata vērtēt un mājsaimniecības ranžēt pēc ienākumu līmeņa, piemēram, atbalstu sniegt tikai mazturīgajiem.
Grūtībās nonākušos mājokļu kredītu ņēmējus varētu atbalstīt ar valstij piederošā finanšu institūcija Altum garantijām. Premjere atzina, ka
valdība šādām garantijām rezervējusi 12 miljonus eiro,
tās finanšu grūtībās nonākušajiem kredītņēmējiem varētu būt pieejamas no nākamā gada.
Siliņa atzina, ka šis atbalsts varētu būt pieejams tiem kredītņēmējiem, kuru hipotekārā kredīta procentu maksājumi pārsniedz 40% no mājsaimniecības kopējiem ienākumiem.
Siliņa atzīmēja, ka Saeimas Budžeta komisija pie jautājuma risināšanas esot ķērusies visai agresīvi, bet bankas joprojām esot aicinātas piedāvāt arī saturīgus savus risinājumus problēmai, ja tās neapmierina politiķu idejas.
Premjere esot tikusies ar banku pārstāvjiem,
aicinot tās piedāvāt savus priekšlikumus, un viena kredītiestāde arī iesniegusi piedāvājumu par vienu procentpunktu uz laiku samazināt kredītu likmes. Piedāvājuma izteicēju Siliņa neatklāja, bet aicināja arī citas bankas nākt klajā ar reāliem risinājumiem.
Siliņa īsti neatbildēja uz jautājumu, cik ilgi var gaidīt risinājumus apstākļos, ka lielo kredītmaksājumu problēma ir akūta tieši tagad, vien paužot cerību, ka
kāds risinājums tiks ieviest līdz ar nākamā gada budžetu,
bet diskusija turpinoties.
Savukārt runājot par iespējamajām izmaiņām nodokļos, kurām kritiku veltījuši uzņēmēji, Siliņa atgādināja Jaunās Vienotības apņemšanos lielas nodokļu izmaiņas veikt vienu reizi Saeimas sasaukuma laikā. Viņa skaidroja, ka šogad nodokļu izmaiņas “nav tās lielās un būtiskās”, tie drīzāk esot nelieli precizējumi, attiecīgi “lielā nodokļu grupa” vēl atsāks darbu un diskusijas.
Par pašlaik aktuālajām izmaiņām vēl notikšot Ekonomikas ministrijas un darba devēju tikšanās, un Siliņa cer, ka tiks nonākts līdz kompromisiem.
Skaidrojot valdības plānu atteikties no pazeminātās pievienotās vērtības nodokļa likmes dārzeņiem un augļiem, Siliņa norādīja, ka secināts: lielā mērā no šīs samazinātās likmes pamatā ieguvuši ārvalstu ražotāji. Tāpēc tās vietā būs īpaša subsīdija vietējiem dārzeņu un augļu ražotājiem, kas pašlaik plānota 3 miljonu eiro apmērā.
Lasiet arī: “Konceptuāli vienojas” par 50% atlaidi hipotekāro kredītu procentlikmēm
