Piektdien, 15.septembrī, Saeimā ar iecerētajām 53 balsīm “par” un 39 balsīm “pret” (atturējušos nebija) pēc vairāku stundu ilgām debatēm tika apstiprināta Evikas Siliņas (JV) veidotā triju partiju – Jaunās Vienotības (JV), “Zaļo un zemnieku savienības” (ZZS) un Progresīvo (P) – koalīcijas valdība.
Ministru prezidenta amata kandidāte, uzrunājot likumdevējus, sāka ar skaidrojumu, ko nozīmē viņas teiktais, ka pirms Saeimas sēdes parakstītās Ministru kabineta deklarācijas centrā ir likts cilvēks:
“Tas nozīmē, ka es un valdības komanda strādās tā, lai Latvijas skolēni, skolotāji, uzņēmēji, pacienti, mammas, tēti un arī vecvecāki justu, ka valsts strādā viņu labā, nevis ir vienaldzīga vai kalpo kaut kādam savam procesam.”
Tāpat Siliņa parlamentāriešiem apgalvoja: “Mans darbs būs vērsts uz to, lai uzņēmēji redzētu, ka viņus neapgrūtina ar lieku birokrātiju, ka skolēns justu, ka viņš saņem izglītību, ar kuru var konkurēt gan Latvijas, gan ārvalstu labākajās augstskolās, cilvēks, kas piedzīvo vardarbību, sajustu, ka valsts grib un spēj viņu pasargāt, ka pacients redz, ka rindas uz pakalpojumiem kļūst īsākas, ka seniori redz un jūt, ka viņi ir sociāli aizsargātāki, un lai vienkārši katra ģimene Latvijā sajustu, ka tā ir Latvijai vajadzīga.”
Pēc tam Siliņa uzskaitīja. viņas ieskatā, topošās valdības aktuālākos uzdevumus:
“Tas ir elektrības rēķinu un mājokļu kredītu maksājumu pieaugums.
Tas ir arī jautājums par kadastrālo vērtību izmaiņām no 2025.gada,
lai nesamērīgi nepieaugtu maksājumi, bet tai pašā laikā lai vienlaicīgi netiktu apstādinātas arī investīcijas.”
Premjera amata kandidāte arī norādīja: “Tomēr sievietes kļūšana par valdības vadītāju nebūt nenozīmē, ka tagad ar līdztiesību mums valstī viss ir kārtībā. [..] Tāpēc ratificēsim konvenciju par vardarbības pret sievietēm novēršanu. Līdztiesības jomā mums ir arī jānodrošina visu ģimeņu aizsardzība, pieņemot attiecīgu kopdzīves regulējuma pakotni.”
Savas uzrunas beigās Siliņa izteica cerību, ka “ka tajā brīdī, kad visi ministri apsēdīsies Ministru kabinetā pie galda,
nobruks partiju ideoloģiskie uzstādījumi
un mēs strādāsim visas mūsu Latvijas labā.”
Topošā JV partnera ZZS frakcijas vadītājs Viktors Valainis, uzstājoties arī kā topošais ekonomikas ministrs, paziņoja, ka “labklājības dzinējs ir noslāpis”, netieši solot ekonomikas izrāvienu ar “trīs, četru, piecu”% lielu iekšzemes kopprodukta pieaugumu ik gadu.
Progresīvo frakcijas pārstāvis Andris Šuvajevs, raksturojot topošo valdību ar šīs kreisās partijas dalību, teica: “Šeit nebūs debates par to, vai pietuvošanās rietumvalstu cilvēktiesību standartiem ir atbalstāma, nebūs debates par to, vai klimata pārmaiņas eksistē tāpat kā citās Rietumvalstīs, šie jautājumi šai valdībai būs pašsaprotami.”
Art atbalsta runam uzstājās tikai daži pieteiktās koalīcijas deputāti, lauvas tiesu no debašu laika izmantoja opozīcijas pārstāvji – asi kritizējot topošo valdību, bet nobeigumā nereti tai vēlot veiksmi darbā.
***
Topošās opozīcijas – Nacionālās apvienības (NA) un Apvienotā saraksta (AS) – runātājiem “toni uzdeva” NA līderis Raivis Dzintars, pirmais aicinot balsot pret “bezprincipu koalīciju”:
“Dzēšot sarkanās līnijas, šķiet, ka šī jaunā koalīcija ir nodzēsusi vispār jebkādas skaidras līnijas un jebkādas robežas. Tur vairs nepastāv robežšķirtne starp paplašināšanu un sašaurināšanu, starp “pareizi” un “nepareizi” vai labu un ļaunu, starp vērtībām un šo vērtību nodevību. Tur vēlme sildīties Eiropas amatos ļauj uz mēnešiem paralizēt un beigās pašiznīcināt savu valdību,” prasmīgā retorikā uzrunā teica politiķis.
Viņš turpināja: “Tur aizkulišu vienošanās par augstiem amatiem ļauj ilgstoši maldināt sabiedrību un pārkāpt pašiem reiz dzelžaini aizstāvētos principus. Tur kreisie stutē labējos, bet nacionālie lobē internacionālistus un kosmopolītus.
Tur oligarhu apkarotāji atdzīvina oligarhus,
bet lauku aizstāvji plāno slēgt lauku skolas un slimnīcas. Kopš maija stiķētās koalīcijas pamati ir šķībi un ļengani.”
Citi NA deputāti debatēs plašāk analizēja un kritizēja topošās valdības ieceres un pieteikto ministru – piemēram, Riharda Kozlovska (JV, iekšlietas), Andra Sprūda (P, aizsardzība), Kaspara Briškena (P, satiksme) – pagātnē teikto vai darīto, saskatot tajā pat pretvalstiskus centienus. Tāpat JV tika pārmesti ilggadēja pretošanās NA centieniem izbeigt latviešu jauniešu diskrimināciju, prasot zināt krievu valodu, un mazināt šīs valodas lomu valstī.
Savukārt AS frakcijas vadītājs Edgars Tavars savā debašu runā izmantoja izdevību slavēt aizejošo Ministru kabinetu par tā padarīto – kaut arī JV vairāk kā četrus mēnešus esot paralizējusi jēgpilnu valdības darbu – un īpaši AS ministrus. Savukārt JV netika saudzēta:
“Mēs dzirdam faktiski tādu lielīšanos, ka šī ir viena no īsākajām valdības deklarācijām. Jā, maza deklarācija, mazi mērķi un valdība, aiz kuras stāv viens mazs cilvēks. [..] Šī nebūs valdība par pārmaiņām un labiem darbiem, tā būs viena vai faktiski divu politisko spēku legalizēšanas valdība.”
Viņa frakcijas biedrs un amatā vēl esošais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns debatēs plaši cildinaja Latvijas sabiedrību par izturēto pārbaudījumu, sākoties Krievijas agresijai Ukrainā un pārmeta topošai kalīcijai antiutopijas 1984 cienīgu demagoģiju. Viņš Siliņai uzdāvināja “iedvesmai” šī Džorža Orvela slavenā romāna eksemplāru.
Taču savu un AS attieksmi pret gaidāmo kabinetu politiķis izteica kodolīgi:
“Lembergs ir šīs valdības vārds, cena un jēga.”
Smiltēns retorski vērsās pie drīzumā bijušā valdības partnera:
“Bet man jautājums ir jums, JV, – kas tieši ir noticis ar jums? Kā un kāpēc esat tā mainījušies? Jūs, kas gadu desmitiem savu politisko kapitālu esat būvējuši uz cīņas ar oligarhiem, korupciju, valsts nozagšanu, jūs, kas visskaļāk kliedzāt par Rīdzenes sarunām, Judina kungs, plēsuši kreklus uz krūtīm, zvērējuši un dzelžaini solījuši. Un jautājums: kad jūs melojāt – tagad vai tad? Kad jūs nodevāt savus principus? Tagad vai tad, toreiz? Un kad lai vēlētājs jums tic un uzticas?”
Topošās opozīcijas pārstāvji, uzstājoties debatēs, vairākkārt kā savu devīzi citēja Egila Levita teikto par iespējamu “Lemberga valdības” veidošanu – “Ne ar manām rokām”. Tāpat deputāti, kas strādāja uz ministru pilnvaru laiku, izmantoja izdevību rezumēt savu veikumu un atvadīties no Saeimas kolēģiem.
***
Patiesu un ļaunu prieku par “valstisko” politiķu savstarpējo saplēšanos neslēpa partijas Stabilitātei! frakcijas vadītājs Aleksejs Rosaļikovs, kurš uzstājās tik brīvā “stand-up” manierē, ka sēdes vadītājam nācās viņam atkārtoti aizrādīt, lai nesarunājās ar zāli. Vēršoties pie NA un AS, politiķis izsmējīgi paziņoja: “Vienotība ir malači – viņi visu ir izrēķinājuši līdz mazai detaļai, malači, un es viņam aplaudēšu šodien par to, ko viņi izdarīja ar jums un ko viņi tagad izdarīs ar saviem [jaunajiem] kolēģiem!”
Rosļikovs pārmeta NA, ka “jūs var dabūt par lētāku cenu.” un tā esot gatava “pa kluso” balstīt valdību, lai tikai Rihards Kols turpinātu vadīt komisiju, un izteica aizdomas, ka arī AS vēlas rīkoties līdzīgi. Viņš lūdza abām parādīt raksturu un būt spēcīgai opozīcijai, taču paziņoja, ka šīs partijas to nespēs.
Runājot savas partijas Latvijā pirmajā vietā (LPV) vārdā, Ainārs Šlesers izmantoja izdevību no Saeimas tribīnes izdarīt psiholoģisku spiedienu uz ZZS – atšķirībā, piemēram no AS, kas centās “spiest uz emocijām” JV deputātiem. Topošās koalīcijas mērķis esot Stambulas konvencijas ratifikācija un viendzimuma laulības, tāpēc:
“Jūs nobalsosiet par Stambulas konvenciju – jūs nebūsiet vairs šajā Saeimā. Vēlētāji jums to nekad nepiedos, jo ZZS vienmēr bijusi konservatīva partija. Jūs pirms vēlēšanām neesat nekad teikuši, ka jūs gribat legalizēt viendzimuma partnerattiecības un ka jūs gribat attiecīgi lai visas šīs izmaiņas notiek valstī. Iepriekšējā Saeimā jūs balsojāt “pret” Stambulas konvenciju.”
Šlesers, vēršoties pie ZZS un īpaši Latgalē ievēlētiem deputātiem, atgādināja, ka 1.novembrī LPV sāks parakstu vākšanu, lai atlaistu Saeimu, un pauda pārliecību, ka tas notiks: “Jūsu uzvārdi tiks izreklamēti tā, ka jūs Saeimā nekad vairs nebūsiet.”
Tāpat Šlesers bija īpaši skarbs pret aizejošo Ministru prezidentu:
“Pirmkārt, Kariņa kungs pragmatiski saprata: ir īstais laiks laisties krūmos, jo visu izpildīt nevarēs. Otrs ir Kariņa pragmatiskais aprēķins. Tuvojas Eiropas Parlamenta vēlēšanas, un viņam ir jāstartē uz šīm vēlēšanām, lai nomainītu Dombrovski kā Eiropas komisāru.”
Lasiet arī: Viedoklis | Jaunās valdības ministri zināmi. Valsts nākotne – miglā tīta
