Ilona Bērziņa, BNN
Trīs dienas pirms Saeimas balsojuma par Evikas Siliņas (JV) veidotās valdības apstiprināšanu sagaidījām deklarāciju par viņas Ministru kabineta iecerēto darbību. Savukārt valdības sastāvs sabiedrībai tika prezentēts vien divas dienas pirms uzticības balsojuma.
Savā ziņā tas ir pilnīgi saprotami. Jo īsāks laiks dots deklarācijas un ministru personāliju apspriešanai, jo mazāk kritikas. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka viss ir “čikiniekā”.
Deklarācijas projekts par Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību izbrīnu neizraisa. Tās ievadā – šādos dokumentos ierastajā patosa stilā – ir sasolīts, cik labklājīga, droša un iekļaujoša Eiropas valsts būsim un cik ilgtspējīgi attīstīsimies. Diemžēl konkrētības trūkst. Ja neskaita apsolījumu jau līdz šā gada beigām pabeigt žoga būvniecību uz robežas ar Baltkrieviju un arī ar Krieviju, viss pārējais ir Latvijas sabiedrībai jau zināmais gudru, skaistu un apaļu frāžu virknējums.
Bet, ej nu sazini, varbūt valdības rīcības plānā viss būs sīki un smalki salikts pa plauktiņiem. Gaidīsim.
JV startē ar “vecajiem vēžiem” un trim jaunpienācējiem
Siliņas valdības ministru sarakstā – ciktāl tas attiecas uz Jauno Vienotību (JV) – pārsteigumu nav. Tā sakot, tie paši vecie vēži ar trim jaunpienācējiem. Kuldzīdniece Inga Bērziņa, kurai ir liela pieredze pašvaldību darbā, saņems vides aizsardzības un rerģionālās attīstibas ministres portfeli. Taču šīs ministrijas funkcijas visā drīzumā tiks paplucinātas par godu jaunveidojamai Klimata, enerģētikas un vides aizsardzības ministrijai. Iekšlietu ministrs būs Rihards Kozlovskis, bet Hosamu Abu Meri redzēsim veselības ministra lomā.
Kozlovskis jau bija iekšlietu ministrs Valda Dombrovska un Laimdotas Straujumas valdībās, tātad ir gana pieredzējis. Straujuma pēc savas demisijas 2016.gadā pat izteicās, ka tieši Kozlovski redz kā piemērotāko Ministru prezidenta amata kandidātu.
Par Abu Meri ir nedaudz citādāks stāsts. Kā politiķis viņš ir pietiekami rūdīts, un zinātāji teic – arī dakteris esot labs. Taču vai ar to pietiks, lai godam izvadītu medicīnas nozari cauri krīžu jūrai? Piemēram, Veselības un sociālo darbinieku arodbiedrība domā, ka nekas labs tur nebūs – nozares nonākšana JV pārziņā
nozīmējot tās badināšanas turpināšanu.
Progresīvie pagaidām vēl tumšais zirdziņš
Partijai Progresīvie kā “mazākajam brālim” iedalīti trīs ministru amati. Aizsardzības ministrs būs Andris Sprūds. Viņam pavisam nesen nācās piedzīvot nepatīkamus brīžus saistībā par kādreizējo izteikumu: “Krievija nedomā Krimu atdot. Krima de facto paliks Krievijas sastāvā.” Kultūras ministra amatam partija virza plašākai sabiedrībai pagaidām nezināmo, bet ar kultūru saistītiem ļaudīm labi pazīstamo Agnesi Loginu, šobrīd Rīgas domnieci.
Savukārt satiksmes ministra portfelis tiks Saeimas frakcijas priekšsēdētājam un galvenajam runasvīram Kasparam Brikšenam. Viņš politikā pieteicās 2017.gadā kā viens no Kustības Par! dibinātājiem. Tāpat bijis dzelzceļa projekta Rail Baltica attīstītāja RB Rail vadības komandā un pildījis arī airBaltic padomes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus. Vai šī bagāža viņam palīdzēs satiksmes ministra amatā? Redzēsim. Tomēr – ņemot vērā, ka
Brikšena darbības laikā aviosabiedrība iekūlās skaļos skandālos
gan saistībā ar lidmašīnu iegādi, gan investoru piesaisti – savs rūdījums viņam ir.
ZZS kandidāti – kā no priekšvēlēšanu plakāta
Tikmēr ZZS darbam valdībā, tāpat Saeimas spīkera amatam, izvirzījusi visus 14.Saeimas vēlēšanu saraksta līderus. Gluži kā no priekšvēlēšanu plakātiem uz valdības namu tagad noraugās Viktors Valainis, Uldis Augulis, Armands Krauze, Gunārs Kūtris un neseno vēlēšanu jaunpienācējs Kaspars Melnis.
Pēdējam karjeras lidojums bijis visstraujākais – no opozīcijas deputāta, kurš politikā vēl īsti nav degunu apsildījs, līdz ministram. Varētu domāt, ka partija tādējādi demonstrē: mēs deleģējam darbam valdībā labākos no labākajiem un kompetentākos no kompetentākajiem! Taču tikpat labi varētu būt
iespējams, ka ZZS valdības darba rezervistu soliņš ir sasodīti īss.
Vides organizācijām Melnis nepatīk. Bumba Siliņas laukuma pusē
Zaļzemniekiem iedalītā Klimata, enerģētikas un vides aizsardzības ministrija (KEVAM) vēl pat nepastāv dabā un par enerģētikas jautājumiem rūpējas salīdzinoši nesen uztapinātā Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), taču Kaspara Meļņa kandidatūras izvirzīšana ministra amatam jau sacēlusi pamatīgu traci.
Vēl tikai pirms desmit mēnešiem Melnis kaismīgi iestājās pret KEM izveidi – norādot, ka tā būs valsts budžeta līdzekļu izšķērdēšana. Tagad pret Meļņa kandidatūru klimata, vides un dabas aizsardzības lauciņu kopšanai asi iebilst Latvijas vides organizācijas. Vēstulē Siliņai norādīti vairāki argumenti, kādēļ ministrijai nevajadzētu būt ZZS un jo īpaši Meļņa pārziņā.
Cits jautājums, vai Siliņa Zaļā barometra tīkla organizāciju un dabas ekspertu organizāciju teiktajā vēlēsies ieklausīties. Taču dabas organizāciju bažas par riskiem, kuri neizbēgami radīsies Zemkopības ministrijai un topošajai KEVAM esot ZZS pārziņā, nevajadzētu novērtēt par zemu. Industriālās lauksaimniecības industrijas un vides interešu sadursme nekādi nebūs tas sīkums, uz kuru Eiropas Komisija pievērs acis. Tāpēc nudien jājautā: ar kuru galu ZZS domāja, izvirzot šim postenim tieši Melni?
Krauzem būs jātiek galā ar bada gadu un Hūtes ēnu
Iespējams, Melnis būtu varējis kvalificēties zemkopības ministra amatam. Viņa izpaudumi par gaidāmo bada gadu lauksaimniecībā, piena nozares daļēju iznīkšanu, ja vien situācija netiks uzlabota valstiskā līmenī, kā arī atrašanās Lauksaimniecības Statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētāja amatā ļauj domāt, ka viņš tādam amatam kvalificētos.
Taču te kāju durvīs stabili ielicis viens no ZZS smagsvariem, šīs partiju savienības valdes priekšsēdētājs Krauze. Taisnības labad jāsaka, ka arī viņš pērn brīdināja par gaidāmo bada gadu un aicināja pat izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā. Tagad interesanti būs vērot, vai Krauzem zemkopības ministra amatā izdosies nozarei izkaulēt lielāku atbalstu.
Kaut vai panākt, lai jaunā valdība līdz 30.septembrim Eiropas Komisijai noziņo, cik lielu finansējumu valsts gatava piešķirt lauksaimniekiem kompensācijai par sala, sausuma un krusas dēļ radušos skādi. Pretējā gadījumā Latvijai šim nolūkam jau piešķirtie 6,8 miljoni eiro aizies gar degunu. Būtībā te viss ir vienkārši – būs dinamisms un tik bieži piesauktais komandas darbs, būs arī kompensācijas. Nebūs – nu ko, neba nu pirmo reizi mūsu lauksaimnieki tiek čakarēti.
Tomēr saistībā ar Krauzi jāmin vēl viens riska faktors – tas ir Aivara Lemberga aizstāvja tēls. Jā, apnicis politikas gaiteņos saskatīt Hūtes ēnu, un tomēr: vai tas nebija Krauze, kurš pirms gada Lembergam noteikto ASV sankciju kontekstā izpaudās: “Mums ir Satversme, Latvija ir neatkarīga valsts un Latvijas iedzīvotājiem nav jāpakļaujas ārvalstu spiedienam.”
Parlamenta deputāts priekšvēlēšanu cīņas trakumā varbūt arī var atļauties mūsu valsts transatlantisko sabiedroto Lemberga dēļ pasūtīt trīs mājas tālāk. Taču ja pie šādas pozīcijas, jo īpaši pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos, turas valdības ministrs, tas vairs nemaz nav smieklīgi.
Valaini gaida lieliskā iespēja gatavot atbalsta instrumentus
Ekonomikas ministra amatu ieņems vēl viens ZZS vadošais, ja tā var teikt, darbinieks – pašreizējais ZZS Saeimas frakcijas vadītājs un Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs Valainis. Tā kā viņš savulaik ieņēmis Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra amatu, šāda izvēle šķiet loģiska.
Tomēr ir viens pikants jautājums. Proti, pērnā gada decembrī, kad Jaunā Vienotība, vaigus piepūtusi, bīdīja ideju par jaunās KEM ministrijas izveidi, Valainis pauda, ka ZZS varētu šai sakarā vērsties Satversmes tiesā. Tagad ironiskā kārtā šī ministrija nonāk ZZS pārziņā.
Kāds būs Valaiņa sniegums ekonomikas ministra lomā, redzēsim pavisam drīz. Vēl augusta sākumā viņš dziļā sašutumā teica, ka tā ir totāla neizdarība, ja nav sagatavoti atbalsta instrumenti rēķinu pieaugumam par elektrības sadali, un norādīja uz AS Sadales tīkli un AS Latvenergo astronomisko peļņu. Ekonomikas ministrija ir AS Latvenergo kapitāldaļu turētāja, un šajā koncernā ietilpst arī AS Sadales tīkls. Tāpēc Valainim būs visas iespējas meklēt politiskos risinājumus abu šo uzņēmumu apetītes iegrožošanai.
“Universālais kareivis” Augulis
Labklājības ministra amatam nominēto Auguli var saukt par tādu kā universālo kareivi darbam valdībā. Labklājības ministrs Dombrovska pirmajā valdībā, satiksmes ministrs viņa otrajā valdībā, tad atkal labklājības ministrs Straujumas pirmajā un otrajā valdībā, atkal satiksmes ministrs Māra Kučinska valdībā.
Līdzīgi kā citus ievērojamus ZZS politiķus, arī Auguli publiskajā telpā saista ar Lembergu. Piemēram, politikas kuluāros savulaik runāja, ka tiešas Lemberga ietekmes rezultāts bija Auguļa pārlēkšana no labklājības ministra posteņa uz ietekmīgo satiksmes ministra amatu Dombrovska otrajā valdībā. Pilnīgi iespējams, tās ir tikai nelabvēļu izplatītas tenkas – taču nevar noliegt, ka, Augulim esot satiksmes ministram Kučinska valdībā, Satiksmes ministrijas uzņēmumu vadībā nonāca bijušie Latvijas kuģniecības menedžeri no tā saucamās “Lemberga nometnes”.
Gunāra Kūtra laimīgā loze
Bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris politikā ienāca caur Ingunas Sudrabas radīto No sirds Latvijai. Viņš bija viens no partijas veidotājiem un, jāsaka, arī noturējās šajā politpulciņā teju visilgāk no kādreizējiem domu biedriem. Kad partijas frakcija 2018.gada janvārī Saeimā jau bija izšķīdusi, Kūtris paziņoja, ka netaisās pamest partiju tikai tādēļ vien, ka tuvojas Saeimas vēlēšanas.
“Ja esmu konkrēto programmu solījis vēlētājiem īstenot, tad nelēkāšu no vienas vietas uz otru tikai tāpēc, ka tuvojas vēlēšanas un jāmeklē, kur siltāks un labāks. [..] Man nepatīk tie, kas lēkā,” toreiz teica Kūtris. Šīs apņēmības pietika pieciem mēnešiem. Jau maijā viņš piekrita startēt 13.Saeimas vēlēšanās no ZZS saraksta un No sirds Latvijai pameta.
Interesanta nianse: Kūtris piekrita kandidēt pēc toreizējā ZZS valdes locekļa, Latvijas Zaļās partijas (LZP) valdes priekšsēdētāja Edgara Tavara priekšlikuma un, pēc Tavara teiktā, pat paudis gatavību saistīt savu nākotni ar LZP. Taču 13.Saeimā viņš ievēlēts netika, tāpat pāris gadus vēlāk pretendēja, bet netika ievēlēts Satversmes tiesas tiesneša amatā, savukārt LZP vietā tagad ir stabili iesakņojies ZZS.
Kūtris, šķiet, izvilcis savu laimīgo lozi. Viņš ne vien kļuvis par parlamenta deputātu, bet pat ticis nominēts Saeimas priekšsēdētāja amatam. Te gan jāpiemin, ka savulaik No sirds Latvijai kopsapulce izvirzīja šo politiķi kā savu Valsts prezidenta amata kandidātu. Taču vien nepilnu mēnesi pēc izvirzīšanas Kūtris nolēma uz augstāko valsts amatu nekandidēt, sakot: “Manai kandidatūrai nav vajadzīgā atbalsta citās Saeimas frakcijās.”
Lasiet arī: Topošā koalīcija esot vienojusies par tūlītēju risinājumu elektrības cenu kāpuma ierobežošanai
