Rudenī aktuāls kļūst jautājums par dārzeņu un augļu konservēšanu. “Tā ir dārzeņu vai citu dabas velšu saglabāšana pēc iespējas ilgāk, ar konservantu palīdzību veidojot šūnās tādu vidi, kas nav labvēlīga dzīvības procesiem,” stāsta Cilvēka fizioloģijas un bioķīmijas katedras lektore un bioķīmiķe Anita Pastare.
“Konservēšanai ir dažādi veidi, piemēram, dehidratēšana, kad augi vai sēnes tiek izžāvēti, tāpat arī marinēšana etiķī, sālīšana, skābēšana jeb fermentēšana, ievietošana spirtā vai medū. Konservēšanas procesā izmanto konservantus, piemēram, etiķi, sāli, cukuru un citus. Sāls ir konservants, kas no produkta “izvelk” mitrumu, tas ir populārākais konservants. Tagad iecienīta ir kļuvusi fermentēšana jeb skābēšana – process, kad tiek pārtraukta fermentējamo pārtikas produktu šūnu enzīmu jeb fermentu darbība ar pienskābo baktēriju palīdzību. Skābēt varam ne tikai ierastos dārzeņus – kāpostus un gurķus -, bet arī, piemēram, ābolus, bietes un kāļus,” stāsta Pastare.
Dietoloģe Lolita Vija Neimane uzsver, ka cilvēkam dienā vajadzētu apēst vismaz puskilogramu dārzeņu – pirmkārt svaigus, bet arī vārītus, ceptus, konservētus un citādi apstrādātus. “Ir jāpievērš uzmanība, lai ar konservētiem dārzeņiem un augļiem neuzņemam par daudz sāls un cukura,” akcentē Neimane. “Ja spējam iekļauties normas robežās (sāls līdz 5 g, cukurs 25 g dienā), tad konservētas dabas veltes varam uzskatīt par veselīga ikdienas ēdiena sastāvdaļu. Veselīgs veids, kā sagatavot augļus un dārzeņus ziemai, ir arī saldēšana un kaltēšana. Fermentējot gurķus, kā dabīgos konservantus var izmantot arī mārrutkus un sinepes. Ir augļi un ogas, kurus termiski apstrādājot, var glabāt bez cukura, jo satur organiskās skābes – dzērvenes, brūklenes, pīlādži, rabarberi un skābenes.”
Lai nekaitētu veselībai, svarīgi ir ievērot pareizu konservēšanas tehnoloģiju, atbilstošu temperatūras režīmu, kā arī rūpīgi nomazgāt produktus un traukus.
“Ja uz ievārījuma ir pelējuma virskārta, reizēm mēdzam to noņemt un pārējo lietot uzturā. Tā noteikti nevajadzētu darīt, jo lielākā daļa pelējuma sēņu micēlija ir neredzams un ir visā ievārījuma burkā, bet uz ievārījuma virsas parādās redzamā sēņotnes daļa. Pelējums ražo kancerogēnas vielas, kas var kaitēt veselībai,” stāsta Pastare. “Savukārt, ja konservos ir palikušas nenomazgātas augsnes daļas, piemēram, uz sēnēm, tad bezgaisa apstākļos produktā var attīstīties botulisma infekcija, kas ir nāvējoša.”
Abas ekspertes ir vienisprātis, ka nav absolūti veselīgu konservētu dārzeņu – ir jāievēro mērenība un sabalansēts, dažāds uzturs. Neimane iesaka pēc iespējas pirkt neapstrādātus produktus un pašiem gatavot mājās ēdienu, arī pašiem konservēt augļus un dārzeņus. Priekšroka vienmēr ir dodama mājās, nevis rūpnieciski gatavotiem konserviem, jo tajos parasti nav tik liels sāls un cukura daudzums.
Lasiet arī: Oktobrī debesīs varēs novērot spožu komētu
