Slovākija un Polija neatteiksies no sadarbības ar Ukrainu, jo abu valstu elite labi saprot, ka Ukrainas drošība ir arī šo valstu drošība – tādu viedokli aģentūrai pauda vēsturnieks un politologs Kārlis Daukšts.
Slovākijā 30.septembrī notikušajās parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās uzvarēja populistiskā ekspremjera Roberta Fico vadītā kreisā partija Virziens – sociāldemokrātija (Smer–SD) – kas vēlas pārtraukt militāro palīdzību Ukrainai, ir kritiski noskaņota pret Eiropas Savienību un NATO, kā arī aicina atcelt Krievijai noteiktās sankcijas –, tā liecina paziņotie vēlēšanu provizoriskie rezultāti.
Daukšts norādīja, ka, iespējams, tiek pārvērtēta Fico uzvaras nozīme. Politologa ieskatā, Fico nebūs tas cilvēks, kurš pilnībā atteiksies no sadarbības ar Ukrainu. Arī Polija to nedarīs, neskatoties uz to, ka
patlaban diplomātiskajā līmenī notiek verbālas sadursmes.
“Pēc būtības Polijas premjerministram Mateušam Moraveckim ir taisnība – proti, Polija iepērk jaunus ieročus no ASV un apbruņo savu armiju. Tā ir gatava nodot Ukrainai tos ieroču krājumus, kas nomainīti pret jaunajiem, ar kuriem Polija grib nostiprināt savu aizsardzību. Protams, tas izsauc Ukrainas elites neapmierinātību ar Polijas rīcību, apvienojot to ar graudu eksporta jautājumu,” sacīja politologs.
Viņš skaidroja, ka Ukrainas graudu eksports Polijā izsauca diezgan lielu iekšpolitisku saspīlējumu starp zemnieku un Polijas valdības nostāju. Daukšta ieskatā, runājot par Slovākiju un Poliju, redzamas tendences, no kurām viena ir bīstama – arvien vairāk
Austrumeiropas valstīs sāk dominēt merkantilisms un pragmatisms,
kas cieši saistīts ar populistiskajiem solījumiem un populistiskās retorikas iedarbību.
Taujāts, vai Slovākija nekļūs par otru Ungāriju, politologs atbildēja noraidoši. Viņš norādīja, ka līdz ar Zviedrijas un Somijas iestāšanos NATO un ar Baltijas valstu ciešo sadarbību NATO, sāk veidoties kaut kas līdzīgs buferzonai, nošķirot agresīvo Krieviju no Eiropas.
“Ukraina šeit spēlē milzīgu lomu. Šīs zonas valstis ļoti cer uz Ukrainas uzvaru. Polija ar saviem bruņotajiem spēkiem un vēsturisko ietekmi cenšas kļūst par šīs zonas tādu kā organizatorisko centru,” teica Daukšts.
Taujāts par iemesliem, kāpēc Slovākijā un Polijā valda populistisks noskaņojums, politologs uzsvēra, ka lielā mērā populistiskā kustība ir iekšējo politisko pretrunu rezultāts. Tāpat tā ir saistīta ar iedzīvotāju lieliem zaudējumiem – tostarp inflācijas ietekmē, kas mazina cilvēku labklājības līmeni. Daukšta ieskatā, tas skaidrojams ar daļas vidusslāņa bailēm no ekonomiskās situācijas lejupslīdes.
“Ar Fico notiks tas pats, kas notika ar Itālijas premjerministri Džordžiju Meloni. Jā, viņa bija prokrieviska, taču tiklīdz vajadzēja sākt rūpēties par nacionālo drošību un šo procesu vadīt, realitāte radīja citu politiku. Gan Polija, gan Slovākija paliks NATO,” sacīja politologs.
Jau ziņots, ka Moraveckis 20.septembrī izteicās – Polija vairs neapbruņo Ukrainu, bet tā vietā koncentrējas uz savas aizsardzības pastiprināšanu. Vēlāk gan Polijas valdības pārstāvji precizēja, ka saistības pret Ukrainu Polija izpildīs.
Kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā sākuma Polija ir bijusi viena no stingrākajām Ukrainas atbalstītājām un viena no galvenajām ieroču piegādātājām Kijivai. Liela daļa ieroču, kurus ASV un citas valstis sūta Ukrainai, tiek piegādāti caur Poliju.
Lasiet arī: Vēlēšanas Polijā: opozīcija rīko plašu mītiņu Varšavā