Slovākijas valdība paziņoja, ka plāno palielināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) grāmatām no 10% līdz 23%, jo, saskaņā ar valsts veikto analīzi, grāmatas pārsvarā iegādājas turīgākie iedzīvotāju slāņi, kas izpelnījās kritiku no valsts izdevējiem, politiskās opozīcijas un augstskolu studentiem, ceturtdien, 19.septembrī, ziņo “Politico”.
Ja nodokli palielinās, Slovākijā būs viens no augstākajiem PVN grāmatām Eiropas Savienībā, atpaliekot tikai no Dānijas, kur tas ir 25%.
“Saskaņā ar mūsu veikto analīzi grāmatas pārsvarā iegādājas turīgāki iedzīvotāju slāņi, tāpēc tās tiks apliktas ar [augstāku PVN] likmi,” sacīja finanšu ministrs Ladislavs Kamenickis (Ladislav Kamenický).
Tomēr Slovākijas Grāmatizdevēju un grāmattirgotāju asociācija norādīja, ka
Slovākijā veiktajās aptaujās nemainīgi secināts, ka grāmatas galvenokārt pērk vidusslāņa iedzīvotāji.
“Tajā pašā laikā pārsteidzoši daudz pircēju ir pat starp pensionāriem un cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem. Katrs šķērslis, ko valsts rada grāmatu izdošanai un pārdošanai, rezultējas ar to, ka tiek izdots, pirkts un līdz ar to arī lasīts mazāk grāmatu. Tas ietekmēs ne tikai komerciālos darbus, bet arī slovāku autoru oriģināldarbus,” savā tīmekļa vietnē norādīja asociācija.
Kamenickis vēlāk apgalvoja, ka viņa komentāri esot pārprasti, un viņš vēlas, lai Slovākijas sabiedrība būtu pēc iespējas izglītotāka, norādot, ka ir ierosinājis samazināt PVN likmi mācību grāmatām no 10% līdz 5%.
Šie pasākumi ir daļa no plašākas konsolidācijas paketes, ko izstrādājusi premjerministra Roberta Fico (Robert Fico) vadītā valdība, kura otrdien nāca klajā ar 17 punktu paketi, lai novērstu valsts pārmērīgo budžeta deficītu, kas 2024.gadā sasniegs 6% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Viens no galvenajiem pasākumiem ir PVN paaugstināšana visā valsts ekonomikā, galvenokārt ietekmējot uzņēmējus, ar mērķi nākamgad samazināt deficītu līdz 4,7% no IKP.
Eiropas Komisija nesen kritizējusi Slovākiju un vēl sešas ES valstis par to, ka tās ir pārsniegušas ES līgumā noteikto budžeta deficīta ierobežojumu – 3% no IKP. 2023.gadā 11 no 27 dalībvalstīm bija pārkāpušas šo noteikumu.
Pēc sabiedrības sašutuma par ierosināto nodokļa paaugstināšanu grāmatām iekšlietu ministrs Matuss Šutajs Eštoks (Matúš Šutaj Eštok) paziņojis, ka valdība to pārskatīs, atzīstot, ka tas “ir izraisījis zināmu satraukumu”.
Fico kreisi populistiskā valdība, kas atgriezās pie varas pagājušā gada oktobrī, jau iepriekš ir vērsusies pret kultūras nozari, atlaižot valsts lielāko mākslas iestāžu vadošos darbiniekus.
Lasiet arī: BNN pēta | Lietuvas sacīkstes ar Māti dabu – klimata pārmaiņas kļūst arvien taustāmākas