Satiksmes ministrija (SM) sadarbībā ar Baltijas valstu kopuzņēmumu AS “RB Rail” un par dzelzceļa projekta “Rail Baltica” izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgo SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” (EDzL) ir apkopojusi līdz šim vērtētos variantus pilnvērtīgam Rīgas savienojumam ar “Rail Baltica” dzelzceļa trasi gan no dienvidu, gan no ziemeļu puses, tostarp nodrošinot kravu plūsmu caur Rīgu, ziņo ministrijā.
Piedāvātus priekšlikumus SM virza izskatīšanai Ministru kabinetā (MK) lēmuma pieņemšanai par “Rail Baltica” projekta pirmās kārtas ieviešanas tvērumu līdz 2030.gadam.
SM informē, ka atbilstoši “RB Rail” veiktajai izmaksu-ieguvumu analīzei lielākā pasažieru plūsma “Rail Baltica” dzelzceļa līnijā ir sagaidāma starp Rīgas pilsētas centru un Rīgas lidostu, tāpēc rekomendēts kā galveno ieviešanas prioritāti noteikt pamattrases būvniecību posmos no Lietuvas robežas līdz Misai, no Igaunijas robežas līdz Upeslejām, kā arī Rīgas integrāciju.
Tāpat rosināts turpināt darbu pie detalizētas izpētes par tehniskajiem risinājumiem, tostarp daļējas kravu kustības nodrošināšanai, Rīgas posmos Upeslejas-Rīgas Centrālā stacija un Rīgas Centrālā stacija-Rīgas lidosta. SM plāno to paveikt līdz šā gada septembra beigām.
Ministrijā informē, ka izvērtējuma izstrādē ņemts vērā Eiropas Savienības (ES) transporta politikas tiesiskais regulējums, tostarp ES Padomē šogad 13.jūnijā apstiprinātā Eiropas transporta tīkla (TEN-T) pārskata regula, un “Rail Baltica” projekta īstenošanas saistošie dokumenti.
SM atzīmē, ka Latvijā, lai noteiktu “Rail Baltica” dzelzceļa līnijas trasi un ar to saistīto infrastruktūru, 2014.-2016.gadā tika veikta sākotnējā tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums (IVN). Balstoties uz IVN rezultātiem, 2016.gadā ar Ministru kabineta rīkojumu noteikts “Rail Baltica” dzelzceļa līnijas trases izvietojums Latvijas teritorijā, kas neparedz pilnvērtīgus kravu pārvadājumus caur Rīgu.
Līdzšinēji tehniskie risinājumi paredzēja attīstīt kravu apvedceļu caur Salaspili. Tomēr SM ieskatā izstrādāto risinājumu ir iespējams būtiski pilnveidot,
to pārplānojot, aktīvi sadarbojoties “Rail Baltica” projekta ieviesējiem ar VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz).
Ministrijā piebilst, ka valdība konceptuāli atbalsta “Rail Baltica” integrāciju kopējā dzelzceļa saimniecībā. Sadarbībā ar LDz izstrādāts vienkāršots tehniskais risinājums abu Rīgas starptautisko staciju savienojumam, kas būtiski ļauj samazināt būvniecības izmaksas pirmajā kārtā līdz 2030.gadam.
Lai gan pilnvērtīga kravu plūsma caur Rīgu būtiski sadārdzinātu projekta kopējās izmaksas un pagarinātu ieviešanas termiņu Latvijā, secināts, ka atbilstoši esošajiem projektu risinājumiem kravu novirzīšana caur Rīgu ir iespējama ar samazinātu kapacitāti līdz aptuveni 35% no nominālās jaudas. Šāds apjoms tehniski iespējams bez būtiskas teritoriālās pārplānošanas un inženierbūvju tvēruma paplašinājuma, norāda ministrijā.
Tāpat analizēta pašreizējā situācija pamattrases posmā caur Rīgu un iespējamie varianti pirmās kārtas tvērumam. Atbilstoši TEN-T pārskata regulai Rīga definēta kā vienīgais Latvijas pilsētas mezgls un dalībvalstīm ir pienākums līdz 2030.gada 31.decembrim attīstīt multimodālu pasažieru pārvadājumu mezglu tās teritorijā.
Izvērtējumā arī secināts, lai paātrinātu “Rail Baltica” dzelzceļa savienojuma izveidošanu caur Igauniju, Latviju un Lietuvu līdz Polijas robežai, nepieciešams turpināt īstenot projekta aktivitātes atbilstoši pieejamajam finansējumam, balstoties uz šādiem pieņēmumiem par projekta apjomu – no Igaunijas robežas līdz Vangažiem divsliežu uzbērums un viens sliežu ceļš, no Lietuvas robežas līdz Iecavai divsliežu uzbērums un viens sliežu ceļš, no Iecavas līdz Misas trīsstūrim un no Misas trīsstūra līdz Rīgas lidostai divsliežu uzbērums un divi sliežu ceļi, savukārt no Misas trīsstūra līdz Vangažiem (kravu apvedceļš) divsliežu uzbērums un viens sliežu ceļš.
Tāpat SM rosina valdību atbalstīt “Rail Baltica” dzelzceļa līnijas savienojumu arī ar Rīgas ostu, lai veicinātu ekonomiskā koridora attīstību. Iepriekš, plānojot projektu, savienojums ar ostu nebija paredzēts.
Izvērtējums veikts saskaņā ar Ministru kabineta (MK) šā gada 11.jūnija lēmumu, kas paredz satiksmes ministram līdz 1.jūlijam iesniegt to izskatīšanai MK. Ņemot vērā, ka “Rail Baltica” ir pārrobežu projekts, lēmums par pirmās kārtas tvērumu ir jāsaskaņo ar projekta partneriem, tostarp arī ES un attiecīgi nostiprināms gan ES līmeņa Komisijas ieviešanas lēmuma, gan arī “Rail Baltica” Starpvalstu nolīguma grozījumos.
Jau vēstīts, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam “Rail Baltica” projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par “Rail Baltica” dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli,
Atbilstoši “Rail Baltica” izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
Latvijā “Rail Baltica” pamatlīnijas būvniecību plānots sākt 2024.gadā.
“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.