Saeima trešdien, 20.septembrī, ārkārtas sēdē lēma par izmaiņām savā un tās prezidija sastāvā – sakarā ar jaunas valdošās koalīcijas izveidi. Sēdes galvenais notikums bija jauna Saeimas priekšsēdētāja vēlēšanas, atsaucot no amata Edvardu Smiltēnu (AS), bet neievēlot vairākuma kandidātu Gunāru Kūtri (ZZS).
Par to, pašam Smiltēnam nosaucot rezultātu, elektroniski nobalsoja 52 deputāti, pret bija 25 deputāti, atturējušos nebija. Sēdē klātesošie partiju Stabilitātei! (astoņi) un Latvija pirmajā vietā (LPV, seši) deputāti balsojumā nepiedalījās. Par Smiltēna atlaišanu bez jaunās valdības frakciju deputātiem nobalsoja arī ārpus frakcijām esošie deputāti Oļegs Burovs un Glorija Grevcova [kura debatēs solīja balsot pret, jo viņš esot tīkamāks par ZZS kandidātu.]
Neskatoties uz Kūtra skandaloziem izteikumiem Latvijas Radio [vairāk šeit] – par tiem skaidrojumu viņam un “Zaļo un zemnieku savienībai” (ZZS) jūtās spiesti prasīt koalīcijas partneri un Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) –, par priekšsēdētāju joprojām tika virzīts šis kandidāts. Kā jau tika neoficiāli ziņots, Jaunā Vienotība (JV) viņa kandidatūru teicās neatbalstīt. [Sēdes sākums nesākās laikā, jo JV deputāti aizkavējās savā sapulcē.] Vēlāk par to oficiāli paziņoja arī Progresīvie (P).
Cita kandidāta pieteikšanai – sēdes vadītājai Zandai Kalniņai-Lukaševičai (JV) valdonīgi izstrīdoties ar kādreizējo Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci (NA) par procedūru – tika atvēlētas vien piecas minūtes. Valdošais vairākums ar 51 mandātu pārbalsojot bijušās aizsardzības ministres piedāvājumu tam veltīt pustundu. Kā alternatīvu kandidātu Smiltēns pieteica Māri Sprindžuku (AS).
Deputāti balsoja ar biļeteniem, un pirmajā balsojumā Kūtris saņēma tikai 26 deputātu atbalstu [pret – 59], Sprindžukam tika 23 balsis [pret – 62]. Tāpēc tika izsludināta balsojuma otrā kārta, vēlreiz balsojot par abiem kandidātiem. Tajā Kūtris atkal saņēma 26 balsis par un jau 61 balsi pret, Sprindžus – 26 balsis par un 62 balsis pret. Abās kārtās pret abiem kandidātiem balsoja 36 deputāti.
Balsojuma trešajā kartā piedalījās tikai Kūtra kandidatūra – kā vairāk balsu savākusī. Saeimas “gaiteņos” tika runāts, ka viņa neievēlēšanas gadījumā ZZS Saeimas priekšsēdētāja amatam varētu virzīt savu deputāti Daigu Mieriņu. Viņa ir Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētāja.
Trešajā kārtā Kūtris saņēma 18 balsis par, pret – 60 balsis.
Tika izsludināts pārtraukums, lai izvirzītu jaunus kandidātus. Saeimas vairākums noraidīja piecu NA un AS deputātu iesniegumu šo pārtraukumu – labāka piedāvājuma izvērtēšanai – noteikt nedēļas garumā. Tam tika atvēlēta viena stunda – apvienota ar Saeimas sēdes pusdienas pārtraukumu no pusdiviem līdz pustrijiem.
***
Smiltēns, uzsākot debates par viņa atcelšanu, atskatījās uz Saeimas un tās darbinieku, deputātu un paša darbu, vadot parlamentu. Viņš arī cita starpā atvainojās tiem, kuriem šķitis, ka Saeimas priekšsēdētāja āmurs, sēdēs saucot pie kārtības, skanējis pārāk daudz.
“Arī šis dienaskārtības jautājums, kolēģi, ir daļa no parlamentārās demokrātijas – nevērtējot tā lietderību, 10.maija slaveno darījuma kontekstu un sekas. Tas pieder pie parlamentārās prakses,” uzrunājot Saeimu, rezignēti teica politiķis.
Mūrniece, atgriezusies deputātes amatā, debatēs norādīja visiem kolēģiem, ka par šo savu balsojumu ir atbildīgi tikai paši – nevarot aizbildināties ar premjeres izdarītu izvēli. Viņa novēlēja JV turēties pie principiem.
Partijas Stabilitātei! frakcijas vadītājs Aleksejs Rosļikovs paziņoja, ka tās deputāti, neievēlējuši Smiltēnu, neatbalstīs arī viņa atcelšanu, un aicināja tā rīkoties visu opozīciju –
“nespert cilvēkam, kurš jau krīt”.
Savukārt partijas Latvija pirmajā vietā Ainārs Šlesers tupināja domu, ko pieteica Siliņas valdības apstiprināšanas sēdē – aicinot Apvienoto sarakstu (AS) un Nacionālo apvienību (NA) būt “īstai” opozīcijai, nepieņemot valdības vairākuma atvēlētos amatus Saeimas prezidijā un tās komisiju vadībā, tādejādi to netieši atbalstot.
Ekonomikas ministrs un pagaidām vēl Saeimas deputāts Viktors Valainis (ZZS), ironizējot par opozīcijas debatētāju cildinātā Smiltēna “neaizstājamību”, uzsvēra, ka šīs izmaiņas ir tikai “viņu pašu [AS un NA politiķu] izdarīta izvēle”.
***
Kūtri, jau uzstājoties debatēs par Smitēna atcelšanu, asi kritizēja “jaunās” opozīcijas deputāti, atgādinot, ka Saeimas priekšsēdētājs ir iespējams Valsts prezidenta aizstājējs. Raivis Dzintars (NA) viņu pat
nosauca par “valsts neatkarības jautājumu”.
Savukārt Rihards Kols (NA) norādīja, ka Valsts prezidenta pārziņā ir notiesāto apžēlošana, pieļaujot, ka Kūtris, aizvietojot Edgaru Rinkēviču, varētu to izmantot Lemberga labā.
Lēmuma projektu par Edvarda Smiltēna atsaukšanu no 14.Saeimas priekšsēdētāja amata pirmdien, 18.septembrī, iesniedza tagadējās valdības koalīcijas – partiju apvienību Jaunās Vienotības (JVO) un “Zaļo un zemnieku savienība” (ZZS), kā arī partijas Progresīvie (P) – deputāti Jana Simanovska (P), Viktors Valainis (ZZS), Ainars Latkovskis (JV), Atis Labucis (JV), Antoņina Ņenaševa (P), Harijs Rokpelnis (ZZS), Kaspars Melnis (ZZS), Jānis Vucāns (ZZS), Edmunds Jurēvics (JV) un Edmunds Cepurītis (P).
***
Saeimas sēde sākās ar kritušā Krišjāņa Kariņa Ministru kabineta locekļu – Raimonda Čudara (JV, bijušais klimata un enerģētikas ministra) Ilzes Indriksones, Ināras Mūrnieces, Naura Puntuļa un Ināras Mūrnieces, Naura Puntuļa un Jāņa Vitenberga (NA, viņi attiecīgi politiski vadīja ekonomikas, aizsardzības, kultūras un satiksmes nozares), Māra Kučinska, Māra Sprindžuka un Didža Šmita (AS, bijušie iekšlietu, vides aizsardzības un reģionālās attīstības, kā arī zemkopības ministru) – deputātu pilnvaru atjaunošanu.
Tadēļ 14.Saeimu pameta ar pagaidu [“mīksto”] mandātu strādājušie deputāti Ieva Brante (AS, atgriezīsies Rīgas domē), Normunds Dzintars (NA), Arnolds Jātnieks (NA), Jurģis Klotiņš (NA, atgriezīsies Rīgas domē), Ģirts Lapiņš (NA), Edgars Putra (AS) un Andrejs Svilāns (AS). Smiltēns izmantoja izdevību Saeimas vārdā pateikties viņiem par darbu.
Lasiet arī: Viedoklis | Balsojums par Kūtri – arī par sadarbošanos ar viņa “labo saimnieku”
