Saskaņā ar Satiksmes ministrijas (SM) apkopotajiem datiem, šā gada pirmajos četros mēnešos Latvijas ostu apgrozījumu ietekmē ģeopolitiskā situācija – krities kopējais kravu apgrozījums, salīdzinājumā ar pērnā gada tādu pašu periodu.
Taču vienlaikus vērojams apjoma pieaugums vairākos kravu segmentos – kokmateriālu, labības un tās produktu, beramkravu, celtniecības materiālu, koksnes šķeldas un ro–ro [jeb prāmjos pārvadātu kravas mašīnu] kravu apgrozījumā.
Salīdzinājumā ar pērnā gada pirmo kvartālu, ir sarucis kravu apgrozījums ogļu un naftas produktu segmentā, kas saistīts gan ar pieprasījuma samazinājumu pēc ogļu importa Eiropā, gan ar kritumu naftas produktu apgrozījumā pēc šī gada 5.februāra, kad stājās spēkā sankcijas attiecībā uz Krievijas naftas produktiem.
Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā Latvijas ostās
kopējais kravu apgrozījums ir samazinājies par 10,9%,
kas galvenokārt saistīts ar sankcijām, kas vērstas pret Krieviju. Vienlaikus ostas turpina meklēt jaunus risinājumus biznesa attīstībai. Tās veido alternatīvas loģistikas ķēdes, aktīvi piesaistot kravas no jauniem mērķa tirgiem, kas rezultējas ar kravu apgrozījuma palielināšanos vairākos kravu segmentos. Tādējādi Latvijas ostās pirmajos četros mēnešos kopumā par 7,5% pieaudzis labības un tās produktu kravu apgrozījums.
Rīgas ostā šī gada pirmajos četros mēnešos apstrādātas kravas 6,8 miljonu tonnu apjomā. Bijis vērojams kritums energoresursu kravu segmentā, taču par 20,6% pieaudzis labības un tās produktu kravu apjoms, savukārt ģenerālkravu apgrozījums ir saglabājies stabils.
Liepājas ostā gada šajā laikā kopējais kravu apgrozījums bijis 2,5 miljoni tonnu. Ostā turpina palielināties ro–ro kravu pārvadājumi, kā arī citas atsevišķas ģenerālkravu un beramkravu grupas. Kopumā šī gada pirmajos četros mēnešos Liepājas ostā beramkravu apgrozījums pieauga par 0,2%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Ro-ro kravu pārvadājumi pieauguši par 3%, celtniecības materiālu kravas – par 3,1%, koksnes šķeldas pārvadājumi pieauguši par 11,1%, savukārt kokmateriālu kravas – par 15,5%.
Ventspils ostā minētajā periodā kopskaitā apstrādātas 4,03 miljoni tonnu kravas. Neskatoties uz kravu apgrozījuma kopējo samazinājumu, ostā par 18,7% ir pieaudzis labības un tās produktu kravu apjoms, kā arī par 28,1% kokmateriālu apgrozījums.
Līdzīgi kā ostas, arī dzelzceļa kravu pārvadājumus ietekmē ģeopolitiskā situācija, un kopējais kravu apgrozījums gada pirmajos četros mēnešos bijis 5,6 miljoni tonnu.
Tas dzelzeļam ir samazinājums par 38%, salīdzinot ar To Pašu periodu pērn.
Kravu pārvadājumu samazinājumu galvenokārt ietekmēja kritums akmeņogļu, minerālmēslu un naftas produktu grupās. Savukārt pieauga labības, melno metālu un citu kravu pārvadājumi. Izaugsmes tendences vērojamas arī iekšzemes dzelzceļa kravu pārvadājumos, kas gada pirmajos četros mēnešos pieauga par 22,7%. Apkopotie dati liecina, ka par 55,1% palielinājušies dzelzceļa eksporta kravu pārvadājumi.
Tāpat kā ostas, arī dzelzceļa nozare turpina meklēt iespējas jaunu starptautisku kravu piesaistei, kā arī iekšzemes kravu pārvadājumu attīstībai, mierina Satiksmes ministrija.
Lasiet arī: Stividorkompāniju asociācija aicina Liepājas SEZ valdē virzīt profesionāli
