Satversmes tiesa (ST) lēmusi atteikti ierosināt lietu pēc Daugavpils domes pieteikuma, ar kuru tā apstrīdējusi pienākumu demontēt totalitāros režīmus slavinošus objektus.
ST norāda, ka domē uzsver, ka likumdevējs ar apstrīdētajām normām ir iejaucies tās likumā Par pašvaldībām noteiktajās autonomajās funkcijās – gādāt par savas teritorijas labiekārtošanu.
Pieteikumā tikušas citētas ST atziņas un juridiskajā zinātnē paustie viedokļi par pašvaldības principa saturu un autonomo funkciju izpildi, kā arī pausts vispārīgs viedoklis, ka lemšana par padomju un nacistisko režīmu slavinošiem objektiem, kuri atrodas pašvaldības parkos, skvēros, uz ielām, esot pašvaldības autonomā funkcija.
Tomēr ST atzīmē, ka
pieteikumā nav pamatots, kāpēc jautājums par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu demontāžu skar pašvaldības autonomās funkcijas – gādāt par savas teritorijas labiekārtošanu – izpildi.
Tāpat pieteikumā bijusi pausta nostāja, ka apstrīdētās normas liedzot domei lemt par tās finanšu resursu izlietojumu. Likumdevējam, uzdodot pašvaldībai jaunu uzdevumu, esot jāparedz atbilstošs finansējums šā uzdevuma izpildei. Tas neesot darīts, un arī tāpēc esot aizskarts pašvaldības princips.
Kā izriet no likuma Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā 8.panta pirmās daļas, šā likuma 4.pantā minēto objektu demontāžu finansē vienādā apmērā valsts un pašvaldība.
Taču pašvaldības pienākums finansiāli iesaistīties šo objektu demontāžā ir pakārtots 8.panta otrajā daļā noteiktajam, proti, ka šā likuma 4.pantā minēto objektu demontāžu primāri finansē no šim mērķim fizisko un juridisko personu ziedotajiem finanšu līdzekļiem, ja tādi ir, skaidro ST.
ST skatījumā, tādējādi likumdevējs ir paredzējis, ka visu pirms finansējums padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu demontāžai rodams no šim mērķim fizisko un juridisko personu saziedotajiem finanšu līdzekļiem. Pēc šo ziedojumu izlietošanas minēto objektu demontāžas finansēšanā vienādā apmērā iesaistās pašvaldība un valsts, proti, tikai tādā gadījumā, ja ar saziedotajiem līdzekļiem nav pietiekami, valstij un pašvaldībai ar saviem līdzekļiem jāfinansē atlikusī darbu veikšanai nepieciešamā daļa.
Pieteikumā norādīts, ka Daugavpilī nebūs iespējams piesaistīt privātpersonu naudas līdzekļus, kas nepieciešami Daugavpilī esošo objektu demontāžai.
Taču pieteikumā nav ietverts pamatojums šādam apgalvojumam, kā arī nav sniegti argumenti, vai tā būtu veikusi darbības šādu līdzekļu piesaistei, atzīmē ST. Tātad pieteikumā nav pamatots, kāpēc likuma 8.panta pirmajā daļā noteiktā kārtība attiecībā uz objektu demontāžas finansēšanu rada domes tiesību aizskārumu.
Ņemot vērā minēto, pieteikums neatbilst ST likuma 18.panta pirmās daļas 4.punkta un 19.panta pirmās daļas prasībām, konstatējusi tiesa.
ST Lēmums nav pārsūdzams.
Jau vēstīts, ka Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš (S) jūlijā iesniedzis pieteikumu ST, apstrīdot likuma Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā atbilstību Satversmei.
Daugavpils pašvaldības ieskatā likuma 4.panta otrā daļa, 5.panta otrā un piektā daļa, kā arī 8.panta pirmā daļa neatbilst Satversmes 1.un 101.pantam.
Lasiet arī: LKS vērsusies ANO Cilvēktiesību komitejā, lai glābtu padomju pieminekļus Daugavpilī
