Šogad, piedaloties vides sakopšanas darbos, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti aicina ievērot pamata drošības pasākumus vides sakopšanas darbu laikā.
SPKC aicina izvērtēt savu veselības stāvokli un nepiedalīties sakopšanas darbos, ja ir parādījušās elpceļu slimības pazīmes, piemēram, paaugstināta ķermeņa temperatūra, klepus, iesnas un tamlīdzīgi.
“Uzsākot darbus, būtiski novērtēt vidi, kur sakopšanas darbi paredzēti. Uzmanīgi jārīkojas ar talkas inventāru un nezināmas izcelsmes atkritumiem – šļircēm, stikla lauskām un citiem. Jālieto aizsargbrilles, strādājot ar tehniku, un izturīgus cimdus, vācot lapas, zarus un atkritumus,” norāda eksperti.
SPKC aicina atturēties no alkohola lietošanas, kas nereti ir iemesls traumu gūšanai.
Talkas laikā svarīgi uzmanīt bērnus, kas nereti gūst savainojumus, darbojoties ar asiem priekšmetiem – zāģiem un cirvjiem. Tāpat jāļauj bērniem kopt tikai drošas vietas – kur nav bīstamu atkritumu. Nedrīkst atstāt bērnus bez uzraudzības, it īpaši, ja tuvumā ir atklātas ūdenstilpnes, akas, grāvji un tamlīdzīgi.
Starp zariem, lapām un atkritumiem, kas mētājas uz zemes, var būt arī stikli, atlūzas vai šļirces. Līdz ar to jābūt īpaši uzmanīgiem, atkritumus savācot un liekot maisos ar rokām.
SPKC norāda, lai izvairītos no saduršanās, visdrošāk lietot atkritumu savākšanai piemērotus darbarīkus – grābekļus, dārza dakšas, speciālus piederumus atkritumu uzslaucīšanai, lai savāktās lapas un citi priekšmeti nebūtu jāņem ar rokām. Atkritumu savākšanai jālieto biezi, pēc iespējas grūtāk caurdurami atkritumu maisi, bet rokās noteikti jābūt cimdiem no iespējami bieza materiāla. Jāizvairās spiest ar rokām vai piespiest sev klāt savāktos atkritumu maisus, jo tajos var būt asi priekšmeti.
Visdrošāk atrastās šļirces un adatas savākt necaurduramos konteineros, piemēram, plastmasas pudelēs, kuras iespējams aizskrūvēt. Šļirces un adatas, kas ievietotas necaurduramā konteinerā, var izmest sadzīves atkritumu konteineros, vai arī meklēt iespēju tās nodot vietās, kur utilizē medicīnas atkritumus. Šļirces iespējams nodot arī HIV profilakses punktos. Kontaktinformācija pieejama SPKC mājaslapas “www.spkc.gov.lv” sadaļā “HIV profilakses punkti”.
Ja gadījies sadurties ar šļirci, SPKC aicina pēc iespējas ātrāk sazināties ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra “Latvijas Infektoloģijas centrs” pa Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas Uzņemšanas nodaļas tālruni 67014552. Tā darba laiks katru dienu ir no plkst.8 līdz plkst.19. Savukārt, ja ir bijis HIV inficēšanās risks, ikvienam ir iespēja saņemt PEP: specifisko pēcekspozīcijas profilaksi – HIV terapiju jeb antiretrovirālo terapiju (ART), lai neinficētos. Šos medikamentus vēlams uzsākt lietot ne vēlāk kā 72 stundu laikā pēc riska. Jo ātrāk tiek uzsākta PEP, jo labāk.
SPKC norāda, ja talkas laikā gadījies gūt traumu vai savainoties ar asiem priekšmetiem, piemēram, stikla lauskām, naglām, jo īpaši, ja ievainojums ir netīrs, vēlams brūci noskalot tīrā, tekošā ūdenī, uzlikt sterilu pārsēju un nekavējoties sazināties ar ārstu. Tas svarīgi jo īpaši, ja cilvēks nav vakcinējies pret stingumkrampjiem. Ārsts var medicīnas profesionālis apstrādās brūci, izvērtēs riskus un nepieciešamības gadījumā nosūtīs uz imunizāciju pret stingumkrampjiem.
Ārpus ārsta darba laika iespējams konsultēties, zvanot uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001. Tālrunis brīvdienās un svētku dienās darbojas visu diennakti, bet darba dienās no plkst.17 līdz plkst.8.
Savukārt, veicot sakopšanas darbus ārā, SPKC atgādina, ka ir sākusies ērču aktivitātes sezona, tādēļ, uzturoties nekoptās vietās – mežā, krūmainās vietās un pļavās –, apģērbs jāpielāgo tā, lai ērces zem tā nevarētu pakļūt: bikšu gali jāieliek zeķēs, aprocēm un apkaklei jābūt cieši pieguļošai, blūze vai krekls jāieliek biksēs. Ieteicams valkāt cepuri vai lakatu. Tāpat ik pa brīdim jāapskata apģērbs, īpaši kājas, lai laikus ieraudzītu un notrauktu pa apģērbu rāpojošas ērces. Var lietot arī ērču atbaidīšanai paredzētos līdzekļus, apsmidzinot ar tiem apģērbu, tomēr tie nepasargās, ja apģērbs nebūs pareizi pielāgots. Pārnākot mājās, jāpārliecinās, vai uz ķermeņa nav ērces, pārbaudiet arī mājdzīvniekus. Ieteicams visu apģērbu, kas bijis mugurā talkas laikā, noģērbt un izmazgāt veļas mašīnā.
Ja ērce tomēr piesūkusies, tā jānoņem pēc iespējas ātrāk. Tās noņemšanu vislabāk uzticēt ārstniecības personai, bet, ja ērces noņemšana jāveic pašam, jāievēro piesardzības pasākumi. Proti, pirms ērces izvilkšanas ar spirtu vai degvīnu dezinficēt vietu, kur tā piesūkusies; ar pinceti satvert ērci un, cenšoties nesaspiest, to lēni izvilkt (var izmantot diega cilpu – to apsien ap ērces snuķīti pēc iespējas tuvāk ādai un, velkot aiz galiem, ērci izņem). Lai mazinātu inficēšanās risku ērces izņemšanas laikā, arī mājdzīvniekiem, jo uz rokām var būt mikroskopiski ievainojumi, vēlams uzvilkt gumijas cimdus, vai izmantot kādu starpliku, pēc tam dezinficējot rokas.
Savukārt, ja, talkojot gadās uziet mirušu vai slimu dzīvnieku vai putnu, SPKC aicina to neaiztiec un ziņot pašvaldībai.
SPKC uzsver, ka nekādā gadījumā putnus nevajadzētu nest uz mājām, it īpaši, ja mājās tiek turēti jebkādi putni, vai vest uz dzīvnieku patversmēm, jo, ja atvestais putns izrādīsies inficēts, nāksies likvidēt visus mājās vai patversmē mītošos putnus.
Ja sakodis vai saskrāpējis savvaļas dzīvnieks, suns vai kaķis, nekavējoties jāsazinās ar savu ģimenes ārstu vai jāzvana uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001.
Līdzi ņemšanai uz talku jāizvēlas atbilstoša pārtika, kuras uzglabāšana ir droša, nav saistīta ar temperatūras režīma ievērošanu un nevar ātri sabojāties. SPKC aicina neņemt līdzi piena un gaļas produktus, gatavos salātus, olu ēdienus, tai skaitā desertus un tamlīdzīgi. Uzturā nedrīkst lietot pārtikas produktus, kam manāmas bojāšanās pazīmes.
SPKC aicina parūpēties, lai pirms ēšanas būtu iespējams nomazgāt rokas. Ja nebūs pieejams tekošs ūdens, var paņemt līdzi citus roku higiēnas līdzekļus, piemēram, roku dezinfekcijas līdzekļus un mitrās salvetes. Ja ir šaubas par roku mazgāšanas kvalitāti, vēlams pārtiku, piemēram, maizi ņemt rokās, izmantojot tīru papīra salveti vai vienreizējās lietošanas dakšiņu. Ēdot ēdienu, jālieto katram savi vienreizlietojamie trauki, jādzer tikai no savas krūzes vai pudeles, lai izvairītos no infekciju pārneses.
Lai gan šobrīd vēl nav izteikti spēcīgs saules starojums, uzturoties ilgstoši saules staros arī pavasarī, tie var būt bīstami. Lai sevi pasargātu, strādājot ārā vēlams vilkt cepuri un ik pa laikam padzerties ūdeni, kā arī lietot saules aizsargkrēmu.
Strādājot autoceļu tuvumā, jābūt īpaši vērīgiem, lai nepakļūtu zem automašīnas. Vajadzētu uzmanīgi rīkoties ar vadiem, lai izvairītos no elektrotraumām. Talkas dienā līdzi ņemiet pirmās palīdzības aptieciņu. Cilvēkiem ar hroniskām slimībām, ieteicams līdzi ņemt arī ikdienā lietotos medikamentus, norāda SPKC.
Lasiet arī: Rēķinot pēc ES metodēm, Latvijā valsts budžetā pērn bija deficīts 2,2% apmērā no IKP
Seko mums arī Facebook, Draugiem un X!
