Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis,ka Ukrainas nākotni noteikts kauju iznākums austrumos, arī par un ap Bahmutu, raksta ziņu aģentūra Reuters.
Krievija jau kādu laiku koncentrē spēkus un uzmanību uz Bahmutu, un pēdējo divus mēnešu kaujas ir kļuvušas par asiņainākajām Eiropā kopš 2.pasaules kara. Zelenskis norādīja, ka austrumos situācija ir sāpīga, tomēr piebilda, ka tiek iznīcināts ienaidnieka militārais spēks, un ukraiņi turpinās pretoties.
Tikmēr Starptautiskā Krimināltiesa plāno sākt izsniegt aresta orderus tām Krievijas amatpersonām, kuras vadījušas Ukrainas bērnu prettiesisku izvešanu no valsts un devušas rīkojumus civilās infrastruktūras sagraušanai. Krievija, visticamāk, nepieņems aresta pieprasījumus, tomēr Starptautiskās Krimināltiesas izmeklēšana var padziļināt diplomātisko izolāciju, ko radījusi Maskavas izvērstā karadarbība.
Krievijas parlamenta pārstāvis Konstantīns Kosačjovs norādīja, ka Starptautiskajai Krimināltiesai nav jurisdikcijas Krievijā. Viņš paziņoja: «Starptautiskā Krimināltiesa ir neokoloniālisma instruments rietumu rokās.»
Krievija noliegusi apsūdzības par ukraiņu piespiedu pārvietošanu. Tā esot pārvietojusi ukraiņu bērnus uz Krieviju tikai tādēļ, lai pasargātu bāreņus un karā pamestos bērnus.
Ukraina informējusi, ka izvesti tūkstošiem bērnu, kuri nodoti adopcijai krieviem un izmitināti nometnēs, viņiem izsniegtas Krievijas pases un bērniem pieprasa noliegt savu izcelsmi. ANO konvencija par genocīdu bērnu piespiedu pārvietošanu no vienas etniskās grupas uz citu raksturo kā vienu no piecām genocīda formām, kas attiecīgi sodāma.
Karadarbība no ierakumiem, kas abās pusēs tiek raksturota kā «gaļasmašīna», Bahmutas apkaimē prasījusi tūkstošiem dzīvību. Ukrainas armija ziņojusi, ka krievu spēki iepriekšējās diennakts laikā palaidusi piecas raķetes, veikusi 35 gaisa triecienus un 76 uzbrukumus ar raķešu sistēmām, tostarp tēmējot arī pa civilo infrastruktūru. Frontē pie Bahmutas atvairīti okupantu uzbrukumi septiņām apdzīvotām vietām.
Krievija uzstāj, ka Bahmutas ieņemšana ļautu sagrābt visu Doneckas apgabalu. Ukraina, kas pieņēmusi lēmumu aizstāvēt pozīcijas nevis atkāpties, informējusi, ka ienaidnieka spēku noplicināšana palīdzēs pavasarī plānotajam pretuzbrukumam.
Tomēr ne visi uzskata, ka palikšana Bahmutā ir pareizā stratēģija, jo tiek samazinātas cīlvēkresursu rezerves, kas bija paredzētas pretuzbrukuma veikšanai. Ukrainas militārais eksperts un bruņoto spēku rezerves pulkvedis Oļegs Ždanovs sacīja: «Mēs šeit varam zaudēt visu, ko vēlējamies izmantot pretuzbrukumam.»
Krievijas valsts medijs TASS ziņojis, ka Melnā jūras graudu līgums pēc 18.marta tiks automātiski pagarināts, ja nevienai no pusēm nebūs iebildumu.
Lasiet arī: Ap Bahmutu plosās kaujas; ukraiņi neplāno padoties
