Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja un Latvijas Universitātes profesore Inna Šteinbuka intervijā sabiedriskā medija portālam LSM.lv cita starpā pauda, ka, viņasprāt, Latvijā ir arī jāstrādā pie imigrācijas nosacījumu atvieglošanas plašākai darbaspēka piesaistei no ārvalstīm.
Valdības budžeta politiku uzraugošās padomes vadītāja uzsvēra ka darba roku trūkums bremzē valsts ekonomiku. “Pozitīvi ir tas, ko premjers pasludināja par migrācijas politiku, un kas ir saistīts ar mūsu akūtu darbaspēka trūkumu. Darbaspēks trūkst ne tikai Latvijā.
Par izglītotu darbaspēku starp valstīm ir sacensība,
kurā mēs nedrīkstam zaudēt. Manuprāt, Latvijā durvis ārvalstu darbaspēkam nāksies vērt plašāk vaļā, jo nebūs citas izejas. Kur mēs darbaspēku ņemsim?” retoriski vaicā profesore.
Viņa piezīmē, ka, protams, jāattīsta arī Latvijas demogrāfijas politika, bet tas dos efektu pēc vairākiem gadiem. “Jāskatās, lai cilvēki nebrauc prom, lai viņi paliktu Latvijā. To ir viegli pateikt. Daudz strādāju ar jauniešiem un redzu, cik daudzi no viņiem skatās uz ārzemēm un vispār nesaista savu nākotni ar Latviju. Tas ir bēdīgi, un valdībai jāstrādā pie sabiedrības attieksmes maiņas.”
Šteinbrika uzskata – ja Latvija grib sasniegt straujāku izaugsmi un dzīvot labāk, tai vajag papildu darbaspēku, investīcijas, ambiciozus projektus un cilvēku uzticību savai valdībai.
Kā jau ziņots, plašāka Latvijas atvēršana ārzemju darba spēkam ir viens no “proves akmeņiem”, ar ko Krišjānis Kariņš un Jaunā Vienotība pārbauda iespējamo “koalīcijas paplašināšanas” partneru – “Zaļo un zemnieku savienības” un partijas Progresīvie – gatavību “dinamiskam” valdības darbām. Tiem nav iebildumu pret darba tirgus atvēršanu.
pret plašu darbaspēka “importu” krasi iebilda Nacionālā apvienība.
Tās pārstāves Ilze Indriksones vadītās Ekonomikas ministrijas jūnija beigās izteiktais solījums “vērtēt” vienkāršotu darbaspēka piesaistīšanu no (ES neietilpstošām) “trešajām valstīm” nu rada runas par iespējamu partijas pozīcijas mīkstināšana, lai paliktu koalīcijā.
Par būtiskākajiem valsts politikas – darba tirgus aizsardzībai noteiktiem – šķēršļiem uzņēmēju pārstāvji nosauc ārzemnieka nodarbināšanai nepieciešamo darba samaksas apmēru vismaz valstī vidējās algas apmērā; prasību nogaidīt 10 darbdienas pēc brīvas vakances reģistrēšanas Nodarbinātības valsts aģentūrā; ilgo dokumentu izskatīšanas procesu vēstniecībās un prasību ierasties klātienē; prasību atjaunot ārzemnieka eID karti reizi gadā, pat ja uzturēšanās atļauja dota 5 gadiem.
Lasiet arī: Latvijas ekonomikas galvenais izaicinājums – jāaug ātrāk
