bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Piektdiena 24.01.2020 | Vārda dienas: Egle, Eglons, Krišs, Ksenija

Štelmahers: nopietna tirdzniecība notiek tikai austrumu virzienā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 3 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

New Rosme izpilddirektors Edgars Štelmahers

Apmēram 80% produkcijas sūtam uz NVS valstīm, Baltijas valstīs esam sasnieguši 10% realizāciju, atlikušie 10% aizceļo uz Skandināviju, intervijā BNN.LV atklāj New Rosme izpilddirektors Edgars Štelmahers.

Tāpat arī viņš norāda, ka uzņēmums šogad dubultos darbinieku skaitu Baltkrievijā, vienlaikus aicina veidot VID «Balto sarakstu», kā arī, atsaucoties uz kaimiņvalstu piemēriem, skaidro, ka veļas ražotāji ir vieni no ekonomikas balstiem, ko gan diemžēl valdība Latvijā neapzinoties, tāpat arī viņš neslēpj, kāpēc Rosmes produkcija netirgo lielveikalos un stāsta, ka uzņēmums Latvijas valsts iestāžu sarežģīto iepirkumu procedūru dēļ izvēlas sadarbību ar Skandināvu kaimiņiem.

Pirms diviem gadiem jūs nolēmāt veidot krīzes menedžmenta konsultāciju uzņēmumu ar partneriem – Ingrīdu Blūmu un Aldi Gobzemu, kas ar to notika?

Šobrīd šis uzņēmums ir slēgts. Jo mums trijiem nebija laika resursu, lai ar to nopietni nodarbotos. Aldis Gobzems kā advokāts savā birojā ir ļoti aizņemts. Blūmas kundze nodarbojas ar izglītības programmu Iespējamā misija un koučinga kustības attīstīšanu.

Kā jūs jūtaties, ja žurnālā Ražots Latvijā esat nosaukts par «Latvijas mežģīņu karali»?

Domāju, ka šajā gadījumā vairāk runa ir par New Rosme, bet es asociējos ar šo uzņēmumu, kurā patlaban strādāju. New Rosme ir vecākais un tradīcijām bagātākais apakšveļas ražotājs Latvijā kopš 1952.gada. Nenoliedzami arī Baltijas valstīs mēs esam vadošie pēc izlaistās produkcijas apjoma.

Zināms, ka zviedru uzņēmējiem piederošajā Swegmark Holding AB jau 1993.gadā iekļāvās New Rosme. Kādā stāvoklī saņēmāt uzņēmumu pirms diviem gadiem, kad kļuvāt par tā izpilddirektoru?

Tā kā esmu iepriekš strādājis Laumā, nozare man nav sveša un zinu, ko te kurš elpo. Uzņēmums tajā laikā pārdzīvoja diezgan dziļu krīzi, laicīgi nenoreaģējot uz nelabvēlīgajiem notikumiem Krievijā un uz pārdošanas apjomu kritumu. Izmaksu griešana un ražošanas samazināšana nāca par vēlu. Tas bija pietiekami sarežģīts laiks mūsu uzņēmumam. Iespējams, ka vēl divus gadus agrāk bilde bija pavisam citāda.

Vai jums izdevies īstenot plānus, ko nospraudāt, stājoties šajā amatā?

2009.gada novembrī ienācu uzņēmumā, kas togad bija cietis ap vienu miljonu latu zaudējumus. 2010.gadu esam beiguši ar normālu peļņu, tas jau vien ir rādītājs, ka kaut kas mums ir izdevies.

Vai šeit, tāpat kā Lauma Lingerie, top izstrādājumi pēc svešu zīmolu pasūtījuma?

Mēs šeit ražojam gan New Rosme zīmolam, gan saviem akcionāriem – Swegmark pēc viņu dizaina, kā arī izpildām nelielu ES ražotāju pasūtījumus. Mūsu jaudas un to noslodze neatļauj ražot lielajiem ES uzņēmumiem. Turklāt tur būtu zema rentabilitāte. No mūsu rokām sašūta produkcija nonāk arī Āzijas un ASV tirgos. Varam strīdēties par to, vai franču un itāļu apakšveļas zīmoliem ir skanīgāki vārdi. Materiālus un lekālus izmantojam gandrīz vienādus.

Kāda ir pašreizējā eksporta proporcija?

Apmēram 80% produkcijas sūtam uz NVS valstīm, Baltijas valstīs esam sasnieguši 10% realizāciju, atlikušie 10% aizceļo uz Skandināviju. Šobrīd lēnā garā veram vaļā firmas veikalus. Mums ir menedžeris, kurš atbild par Baltiju, kura iepriekš nebija.

Ko jums dod balva «International trophy of quality»?

Krievijas tirgū šāda balva nedod neko, jo mēs Centrāleiropā nekur vēl neesam pārstāvēti. Vedam sarunas par Poliju, lai nedaudz pavirzītos uz rietumiem. Nopietna tirdzniecība notiek tikai austrumu virzienā.

Kāpēc jūsu taktika ir veidot veikalus ārpus lielajiem tirdzniecības centriem?

Pirmkārt, visos tirdzniecības centros jau ir iekšā n-tie itāļu, franču u.c. veikali. Otrkārt, tur ir nesamērīgi augstas īres maksas. Treškārt, mēs izlēmām novietot veikalus ielās ar lielu gājēju plūsmu un ar zemāku nomas maksu. Ejam savu ceļu, kas pagaidām attaisnojas.

Vai jums būtu vērts piedalīties Rīgas modes nedēļā vai izstādē Ražots Baltijā?

Mums tas nav īpaši aktuāli. Milzīgas investīcijas mārketingā uz Baltijas tirgus patēriņa līdz 700 000 Ls/gadā neatmaksājas. Diezgan piesardzīgi raugāmies uz šādiem tēriņiem. Stenda iekārtošana un darbinieku norīkošana Ražots Baltijā izmaksātu vairākus tūkstošus latu. Kam mēs tur rādīsim savu produkciju? Nosauciet man mērķi, kālab mums būtu jāpiedalās šajā Baltijas izstādē? 25 mājsaimnieces var atnākt uz mūsu firmas veikalu, tāpēc man nav jāpiedalās bezjēdzīgā izstādē un jātērē tur savi resursi. Mēs braucam ar stendiem uz Parīzes, Maskavas un Kijevas izstādēm, kas ir būtiskas vietas mūsu biznesam.

Cik liels ir kopējais uzņēmuma darbinieku skaits?

Kopējais skaitlis sniedzas līdz 400, pieskaitot baltkrievietes. Talsos mums atrodas viens cehs, kur strādā ap 30 šuvējām, šujot gatavus ražojumus no Rīgā piegrieztā materiāla.

Vai jums ir izdevies paātrināt resursu apriti uzņēmumā un nav nelikvīdu produkcijas uzkrājumu?

Nelikvīdi sastopami katram ražotājam, sevišķi tādā ražošanas ciklā, kāds ir apakšveļai. Mēs aprīlī prezentēsim 2012.gada pavasara – vasaras kolekcijas, pie kā strādājam kopš 2010.gada novembra. Visi cenšas paredzēt patērētāju gaumi pusotru gadu uz priekšu. Kopā ar materiālu piegādātājiem nonākam pie slēdziena, kā izkristalizēsies aktuālās modes tendences.

Kas šobrīd ir pieprasītākais?

Sezona nosaka to, ka peldkostīmu pieprasījuma pīķis ir maijs – jūnijs, kam ir jāgatavojas. Pavasarī, kad sievietes maina apģērba kārtas, viņas pievērš uzmanību apakšveļas toņiem, lai tos saskaņotu ar aktuālām kolekcijām. Rudenī vairāk pārdodam svinīgu apakšveļu, kas teicami sader ar vakartērpiem.

Vai krīze piespieda apakšveļas ražotājus būt drosmīgiem, lai izķepurotos, vai ir tādi, kas to neizturēja?

Padsmit zināmākie Latvijas veļas ražotāji šo krīzi lielā mērā ir pārdzīvojuši. Neviens nav pazudis no tirgus. Joprojām pastāv «garāžu cehi» un nelegālie darboņi, par ko mums grūti ko teikt. Mūsu produkcijas viltojumi ar veiksmīgiem modeļiem, kas radīti pirms 10 gadiem, cirkulē pa Krieviju. Apkarot šos viltotājus izmaksātu pārāk dārgi. Ar ko tur sākt karot?

Jūs brīdinājāt, ka nelabvēlīgās nodokļu politikas dēļ varētu pārtraukt spēlēties Latvijas iekšējā tirgus smilšukastē. Kā to saprast?

Jā, mēs visas pieaugošās ražošanas jaudas realizējam tikai Baltkrievijā un Ķīnā. Šā gada laikā nodarbināto skaitu Baltkrievijā mēs dubultosim. Pasūtījumiem Ķīnā ir tendence pieaugt ar katru gadu. Par to, vai tas ir zaudējums Latvijas ekonomikai, lai domā valdība un parlaments. Man jārūpējas par to, kā uzņēmums tirgū pozicionēsies un kā pelnīs. Tas ir mans primārais uzdevums un atbildība pret 400 strādniekiem un mūsu akcionāriem. Tuvākajos gados nav plānots pārcelt mūsu ražotni ārpus klusā centra Hanzas ielas sākumā.

Kādēļ ES apakšveļas ražošana nav atzīta par īpaši atbalstāmu, un arī Latvijā šī tradicionālā nozare nav prioritāro sarakstā?

Šo jautājumu jums jāuzdod ekonomikas ministram Artim Kamparam, ne man. Veļas ražotāji to nemēģināja lobēt Saeimā, jo nav nekas tāds, ko mums būtu kādreiz atņēmuši, nozare ir vienmēr attīstījies pati par sevi, bez valsts piemaksām, subsīdijām vai īpašiem noteikumiem. Manuprāt, iepirkuma procedūras Nacionālajos Bruņotajos spēkos vai Valsts policijā ir tik sarežģītas, ka mums nav jēga tajās piedalīties un uzturēt tam veselu nodaļu. Mums vieglāk ir ražot sieviešu apakšveļu Zviedrijas armijai, ko arī veiksmīgi darām – mazāk birokrātijas un lielāki pasūtījumi. Skatoties no ieguldītā laika un resursiem, mūsu prioritāte ir jaunu produkcijas pircēju atrašana Krievijā, Ukrainā vai Kazahstānā. Ja valdība paskatītos ar platākām acīm ģeogrāfiski, tad viņi redzētu, ka tepat pāri jūrai atrodas H&M akcionāri un ka Spānijā viens no ekonomikas balstiem ir Inditex Group ar Zara, Bershka, Massimo Dutti, Oysho u.c., un tas pats sakāms par Itāliju. Tekstila nozare ir visnotaļ dzīvotspējīga un sīksta par spīti valsts neesošajam atbalstam.

Vai esat par baltā un melnā uzņēmēju saraksta ieviešanu un Reformu ministra posteņa iedibināšanu, ko piedāvāja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK)?

Mēs taču redzam, ka LTRK rekomendācijas ļoti reti valdībā tiek uzklausītas. Viens runā par vienu un pretējā puse par otru. Neredzu rezultatīvu sadarbību starp Kameru un valdību. Sava loģika šiem uzņēmēju sarakstiem būtu. Ieņēmumu dienestā strādā dzīvi cilvēki. Kad vadība viņus sasauc, uzdod veikt nodokļu auditus, iekasēt soda naudas budžetā, lai paši sev pelnītu prēmijas un piemaksas. Skaidrs, ka katram uzņēmumam var atrast ko tādu, kur viņš nebūs izlasījis līdz galam kādu likuma burtu vai netīšām nokļūdījies ar kādu grāmatvedības dokumentu. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieki dodas uz tiem uzņēmumiem, kas ir viegli atrodami un mazāk meklē tādus, kas nav pazīstami un kas reģistrēti adresēs, kur vispār neatrodas. Bieži vien VID vēršas pret labajiem uzņēmējiem, nevis pelēkās ekonomikas segmentu. Kā 1990-tajos gados šuva apakšveļu «garāžu cehos» Liepājā, tā šuj arī patlaban, nekas nav mainījies. VID varētu izanalizēt uzņēmuma apgrozījumu, darbinieku skaitu, nomaksātos nodokļus un, ievadot šos pamata rādītājus, varētu secināt, kas ir godprātīgie un iekļaujami baltajā sarakstā. Baltā saraksta dalībnieki būtu pelnījuši mierīgāku dzīvi un retākas pārbaudes. Tādējādi izbrīvēto VID ierēdņu laiku varētu veltīt pelēkā sektora izskaušanai.

 

 


Atbildēt uz uzņēmējs komentāru

  1. dinijs teica:

    Jāaiziet uz viņu firmas veikalu, kur var dabūt draudzenei dizaina peldkostīmus ar ievērojamām atlaidēm.

  2. zz teica:

    Interesantas lietas stāsta, bet “Latvijas mežģīņu karalis”, tas gan par Štelmaheru nebij dzirdēts:)

  3. uzņēmējs teica:

    Par Balto sarakstu pilnīgi piekrītu, bet nu laikam jau velti cerēt, ka pie tiem no kuriem mazāk var dabūt, ies vairāk…

  4. Jānis teica:

    Wow…80% produkcijas uz Krieviju!

  5. sole mio teica:

    žēl, mums vajadzētu vairāk orientēties uz rietumiem

Ķīnā aug koronavīrusa upuru skaits; transporta ierobežojumi 10 pilsētās

Ķīnā koronavīrusa uzliesmojumā mirušo skaits sasniedzis 26 cilvēkus. Varasiestādes cenšas ierobežot vīrusa izplatību, ieviešot transporta ierobežojumus vismaz 10 pilsētās.

Mūrniece Jeruzalemē: Mūsu pienākums – saglabāt holokausta upuru piemiņu

«Holokausts pasaulei ir iemācījis: redzot necilvēcīgu attieksmi, mēs nedrīkstam novērsties un klusēt. Ir jādara viss, kas mūsu spēkos, lai cilvēku dzīvības nekad vairs netiktu izdzēstas viņu tautības dēļ.»

ASV akciju cenas stabilas, WHO neizsludinot globālo trauksmi saistībā ar Ķīnas vīrusu

Eiropas un Āzijas akciju biržās kritušās akciju cenas, valdot nervozitātei par jaunā nāvējošā koronavīrusa izplatīšanos no Ķīnas, bet Volstrītā akciju cenas bija stabilas.

Polijā pieņem likumu par tiesnešu sabiedriskās darbības iegrožošanu

Polijas Seims pieņēmis likumprojektu, kas paredz tiesnešiem sodu par darbību politikā un kritikas paušanu par jaunieceltiem tiesnešiem un valsts iestāžu pilnvarām. Likumprojekta stadijā tas saņēmis plašu starptautisku nosodījumu.

Informācija par VDD jaunās ēkas projekta izmaksām ir valsts noslēpums

Lai gan medijos jau minētas dažādas summas, cik varētu izmaksāt Valsts drošības dienesta jaunā ēka bijušā velotreka Marss vietā, dienestā norāda, ka šī informācija ir valsts noslēpums.

Brīvdienās gaidāms sauss un mazliet ziemīgs laiks

Maksimālā gaisa temperatūra brīvdienās dienu laikā būs +2…+5 grādi, savukārt naktī uz svētdienu austrumu daļā gaidāms sals līdz 0…–4 grādiem.

Maršruts nedēļas nogalei: Ķīniešu Jaunais gads, Gaismu lietus un nakts pārgājieni

Lai nebūtu sajūtas, ka janvāris pavisam pelēcīgs, nedēļas nogalē risinās daudz krāsainu pasākumu.

Kādēļ Lietuvas prezidents atteicās apmeklēt Pasaules Holokausta forumu Jeruzalemē?

Pieminot Aušvicas koncentrācijas nometnes atbrīvošanu pirms 75 gadiem, daudzu valstu līderi ceturtdien, 23.janvārī, pulcējās Pasaules Holokausta Forumā. Piedalīties gatavojās arī Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, taču pēkšņi pārdomāja par labu cietušo ebreju atcerei Aušvicā, Polijā. Kādēļ? Prezidenta kanceleja to neatklāj.

Pētījums: 45% iedzīvotāju uzskata, ka Krievijas īstenotā politika apdraud Latviju

Latvijas sabiedrība par nozīmīgākajiem draudiem uzskata sociāli ekonomiskas problēmas, vienlaikus 45% uzskata, ka Latvijas iedzīvotājus apdraud arī Krievijas īstenotā politika, tā pētījums.

Žurnālistikas centrs: Ščerbatihs izplata nepatiesu informāciju par Ventspils svarcelšanas centra slēgšanu sankciju dēļ

Bijušais Saeimas deputāts Viktors Ščerbatihs izplata nepatiesu informāciju, apgalvojot, ka ASV sankciju Aivaram Lembergam dēļ tiks slēgts Ventspils svarcelšanas centrs, secinājis Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica.

Koncepta maiņa? Par Dailes teātra māksliniecisko direktoru kļūs Kairišs

Kairišs būs mākslinieciskais direktors, nevis vadītājs, jo Kairiša pienākumos ietilps ne tikai atbildība par māksliniecisko saturu, bet arī par finansiālo situāciju.

Linkaits: Bankas ir atsākušas Ventspils brīvostas termināļu apkalpošanu

Ventspils brīvostā situācija kļūst vienkāršāka, tostarp bankas ir atsākušas termināļu apkalpošanu, žurnālistiem apliecinājis satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Juris Žagars būs jaunais Dailes teātra direktors

Amata pienākumu pildīšanu Žagars no līdzšinējā teātra direktora Andra Vītola pārņems 2.martā.

Linkaits: Latvijas mērķis ir saglabāt līderpozīcijas Baltijas valstu ostās pārkrauto kravu apgrozījumā

Latvijas mērķis ir arī turpmāk saglabāt līderpozīcijas Baltijas valstu ostās pārkrauto kravu apgrozījumā, uzsvēris satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Ķīnā koronavīrusa dēļ divās lielpilsētās aptur sabiedrisko transportu

Ķīnā jauna tipa koronavīruss prasījis 17 cilvēku dzīvības. Lai mazinātu tā izplatību, vietējās varasiestādes ir apturējušas sabiedriskā transporta kustību no divām lielpilsētām un uz tām.

Latvijas iedzīvotāji visvairāk uzticas NBS, bet vismazāk – Saeimai

Latvijas iedzīvotāji visvairāk uzticas NBS un Valsts prezidentam, savukārt vismazāk uzticas Saeimai, liecina Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētījums.

Pieaug uzņemto studentu skaits, taču studējošo krītas

Šajā akadēmiskajā gadā augstāko izglītību apgūst 79,4 tūkstoši studentu, kas ir par 1,2% mazāk nekā pirms gada, liecina CSP jaunākie dati. Savukārt otro gadu pēc kārtas vērojams kāpums uzņemto studentu skaitā.

ATD: Vilcienos un reģionālajos autobusos pērn pārvadāts nedaudz vairāk pasažieru

Aizvadītajā gadā nedaudz pieaudzis reģionālajos maršrutu autobusos un vilcienos pārvadāto pasažieru skaits, informē ATD.

Lembergs par advokātu debatēs izvēlējies bijušo Kučinska ārštata padomnieku Gruduli

Tiesas sastāvs arī atzīmēja, ka netic Lembergam un pauda pieļāvumu, ka jaunā advokāta izvēle varētu tikt izmantota, lai vilcinātu tiesas procesu.

Igaunijā vārdu jaundzimušajam drīkst dot pašvaldība, ja vecāki to aizmirst

Igaunijā vecākiem paredzēts mēnesis laika pēc dzemdībām, lai tie dotu jaundzimušajam vārdu. Ja vecāki šo valsts prasību neizpilda, tad likumā šo darbu uzdots veikt pašvaldības deputātiem.

Kariņš: Latvija vairs nav mazais brālis, mūsu valsts pasaulē tiek sadzirdēta

Latvija starptautiskajā arēnā vairs nav mazais brālis – mūsu valsts tiek sadzirdēta un ņemta vērā, ceturtdien, 23.janvārī, ikgadējās ārpolitikas debatēs sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

BNN pēta | Aizdomas, ka par spīti saistībām ar smagiem noziegumiem Rebenoks un Krieķis plāno atgriezties Olainfarm valdē

Bijušās Olainfarm amatpersonas Mārtiņš Krieķis un Pāvels Rebenoks, kurš ir arī pašreizējā ekonomikas ministra Ralfa Nemiro padomnieks, varētu atgriezties uzņēmuma valdē, iespējams, lai turpinātu «iestaigāto taciņu», kas klāta necaurspīdīgiem darījumiem.

Baltkrievija no Krievijas pirks 30–40% no naftas piegādēm, tā Lukašenko

Baltkrievijas un Krievijas strīdā par naftas piegāžu turpināšanu Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko norādījis, ka valstij vajadzīgs dažādot naftas importa avotus, tādēļ turpmāk tā no Krievijas pirks 30 līdz 40% no tai vajadzīgās naftas.

Revīzija: Rail Baltica īstenošanos kavē un sadārdzina risku vadības trūkums un kūtrā sadarbība ar pašvaldībām

Rail Baltica projekta kavēšanos un sadārdzināšanos veicina risku vadības un stratēģijas trūkums, kā arī kūtrā sadarbība ar pašvaldībām un pasīvā nekustamo īpašumu atsavināšana, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.

Lietuva pret kravu pārvadātāju aizplūšanu uz Poliju vēršas ar «pārcelšanas nodokli»

Lietuvā veic īpaša uzņēmumu «pārcelšanas nodokļa» ieviešanu. Tas tiks attiecināts uz uzņēmumiem, kuri tiek pārvietoti no Lietuvas uz citu Eiropas Savienības valsti. Kravu pārvadātāji gan teic, ka tas neatturēs nozares uzņēmumus no aizplūšanas uz Poliju.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!