TV3 analītiskais iknedēļas raidījums Nekā personīga norāda, ka Latvijā šobrīd darbojas vairāki ķīniešu dibināti uzņēmumi, kas – kā vienu no saviem pakalpojumiem – piedāvā palīdzēt nokārtot termiņuzturēšanās atļauju Latvijā.
Vairāki desmiti ķīniešu uzņēmumos ir investējuši identisku summu – 50 000 eiro. Tas ir minimālais investīciju apjoms, lai varētu pretendēt uz uzturēšanās atļaujas saņemšanu. Neraugoties uz Ķīnas draudzību ar Krieviju un agresīvajām spiegošanas metodēm, atbildīgās iestādes problēmu te nesaskata.
Pērnā gada augustā Latvija izstājās no “16+1” sadarbības formāta* ar Ķīnu. Kopš Krievijas asiņainā iebrukuma Ukrainā pasaules uzmanība ir pievērsta Ķīnai, kā agresora lielākajam un spēcīgākajam partnerim, kas varētu piespiest Putinu pārtraukt kara noziegumus.
[*Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības formāts “16+1”, pieteikts 2016.gadā, paredzēja dažādās jomās veicināt Ķīnas sadarbību ar 16 Eiropas valstīm (Čehija, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Bulgārija, Horvātija, Polija, Maķedonija, Melnkalne, Serbija, Albānija, Bosnija un Hercegovina).]
Situāciju TV3 žurnālistiem skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Ķīnas studiju centra direktore Una Aleksandra Bērziņa–Čerenkova:
“Latvija ir viena no tām valstīm Austrumu un centrālās Eiropas kontekstā, kura ir skaidri pateikusi, ka Latvijas un Ķīnas attiecības lielā mērā nosaka Ķīnas pozīcija attiecībā uz Krievijas pilna apjoma iebrukumu Ukrainā.”
Kad kļuva skaidrs, ka Ķīna ar Putinu nekonfliktēs, Eiropa lēma par distancēšanos no Ķīnas, atgādina Nekā personīga. Gan Eiropā, gan Latvijā Ķīnas vārds nemitīgi izskan kā potenciāls apdraudējums. Ķīna cenšas iesaistīties svarīgu projektu realizēšanā.
Ķīna centusies Latvijā piedalīties Rail Baltica projektā.
Par to brīdināja gan valsts drošības iestādes, gan eksperti, uzsverot, ka Ķīnai nevar uzticēties. Neraugoties uz to, pēdējo desmit gadu laikā Ķīnai pastāvīgi izdevies ierindoties Latvijas lielāko importa partneru TOP10.
Šogad imports sarucis. Taču valsts joprojām tiek uzskatīta par pietiekami nozīmīgu sadarbības partneri. Nekā personīga neoficiāli zināms, ka uzreiz pēc Ārlietu ministrijas paziņojuma par izstāšanos no “16+1” sadarbības formāta, Satiksmes ministrija steidza apliecināt Ķīnas partneriem, ka tas neietekmēs valstu savstarpējo sadarbību. Esot svarīgi saglabāt pragmatiskas attiecības.
Par to – ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV):
“Ja mēs skatāmies, kur ir vērts investēt naudu un kādā veidā, šis nav tas virziens, kas ir ļoti perspektīvs, tas ir jāsaka ļoti skaidri, ka tur ir ļoti daudz risku. […] Tā nav pretruna. Ārlietu ministrija, līdzīgi kā premjers, runā par valsti kopumā. Tā [acīmredzami domāta satiksmes ministrija – BNN ir atsevišķa nozare.”
Kopš 2020.gada ievērojami pieaugušas Ķīnas tiešās investīcijas Latvijā. Ja 2019. un 2020.gadā tās bija 22 miljoni, tad 2021.gadā “palēcās” līdz 104 miljoniem. Pērn investēts nedaudz mazāk – 77 miljoni. Jau iepriekš dažādas valstis nonākušas Ķīnas slazdos tās piekoptās “parādu diplomātijas” dēļ.
Krišjānis Kariņš sarunā ar Nekā personīga:
“– Neieiesim grūtībās, no kurām nupat esam tikuši vaļā no Krievijas, neieiesim līdzīgā slazdā ar Ķīnu. […]
Tad jūs nemēģināsiet piesaistīt investīcijas no Ķīnas?
– Nekādā gadījumā.”
Ķīniešu uzņēmumos Latvijā ir kāda kopīga iezīme – daudziem šī gada laikā vien izdevies piesaistīt vairākus ķīniešu investorus, kuri teju visi investējuši pa 50 000 eiro. Tā ir minimālā nepieciešamā summa, lai pretendētu uz termiņuzturēšanās atļauju Latvijā.
Nekā Personīga izdevies identificēt divus ķīniešu uzņēmējus, kuri šādā veidā darbojas Latvijā. Viens nepilna gada laikā dibinājis deviņus uzņēmumus. Četriem no tiem juridiskā adrese ir kāda privātmāja Jūrmalā, pārējiem – māja Dobeles novadā.
Raidījuma sižetā tiek demonstrēta māja Jūrmalā, kurā oficiāli reģistrēti četri uzņēmumi – tos dibinājis ķīniešu izcelsmes britu uzņēmējs vārdā Kai Dai. Īrijā viņš ir pazīstams, kā viens no lielākajiem vīzu starpniekiem un šobrīd tur tiek
apsūdzēts par imigrantu investoru programmas noteikumu pārkāpšanu.
Reģistrā Firmas.lv pieejamā informācija liecina, ka Kai Dai ir Lielbritānijas pilsonība, viņam ir uzņēmumi Lielbritānijā un Īrijā. Kopš pagājušā gada Īrijas laikraksts Business Post ir daudz ziņojis par uzņēmēju un viņa kompānijas Huawen Foundation darbībām.
Uzņēmums darbojies kā vīzu starpnieks Īrijas Imigrantu investoru programmā. Tā ieviesta 2012.gadā, lai piesaistītu ārvalstniekus, piedāvājot iegūt tā dēvēto “zelta vīzu” pret investīcijām Irijā. Šā gada sākumā programma tika pārtraukta.
Publiski izskanējis apgalvojums, ka uzņēmums pārkāpis noteikumus, jo naudu investoriem aizdevis. Sarakstē ar Nekā personīga uzņēmējs noraida izskanējušos apgalvojumus.
Britu uzņēmēja Kai Dai atbilde raidījumam:
“Šīs apsūdzības daļēji nāk no kāda konkrēta īru žurnālista. No mūsu skatupunkta šīm apsūdzībām trūkst pamatojuma un mēs izskatām tiesiskus rīkus to apstrīdēšanai un korektai mūsu pozīcijas atspoguļošanai.”
Pirmo kompāniju Latvijā Kai Dai ir dibinājis pagājušā gada novembrī. Starp uzņēmuma amatpersonām pavīd arī pa kādam latviešu vārdam – Svetlana Reinicāne. Viņai arī oficiāli pieder mājoklis, kur reģistrēts šis un vēl trīs uzņēmumi. Nekā personīga neizdevās sastapt ne Svetlanu, ne uzņēmuma īpašnieku.
Gandrīz visām uzņēmēja kompānijām ir norādīts viens pamatdarbības veids – sava nekustamā īpašuma pirkšana un pārdošana. Raidījumam ir zināms, ka valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā nevienam no uzņēmumiem nav nostiprinātas nekādas īpašumtiesības. Tāpat nav arī nomas vai īres pieprasījumu. Arī pats uzņēmējs apstiprina – šobrīd īpašumu Latvijā kompānijām nav. Viņš arī neslēpj, ka termiņuzutrēšanās atļauju nodrošināšana ir viens no uzņēmuma darbības virzieniem.
Turpina skaidrot Kai Dai:
“Kamēr termiņuzturēšanās atļauju nodrošināšana ir viens no uzņēmumu piedāvātajiem pakalpojumiem, tas neraksturo mūsu biznesu pilnībā. Mūsu kompāniju primārie mērķi ir ekonomiskās izaugsmes veicināšana un darba vietu radīšana darbības reģionos.”
***
Tikpat aizdomīgas ir arī Honjana Liu dibinātās kompānijas Latvijā. Pagājušā gada septembrī viņš atvēris uzņēmumu Latvia Investment management. Pāris mēnešus vēlāk dibināts vēl viens – Lim Travel Transport. Abiem norādīts viens pamatdarbības veids – automobiļu un citu vieglo transportlīdzekļu iznomāšana un ekspluatācijas līzings. Maijā uzņēmējs dibinājis vēl trešo kompāniju – LIM Car Rent, kas nodarbojas ar taksometru pakalpojumiem.
Uzņēmumiem nav ne mājaslapas, ne arī tālruņa numura. Visi trīs reģistrēti vienā adresē – biroju telpā Jaunajā Teikā. Latvia Investment magement ir oficiāli reģistrētas divas automašīnas. Pārējām kompānijām – neviena.
Uzņēmuma pārstāve stāsta, ka šobrīd īpašumā viņiem ir 12 automašīnas un jau drīzumā gaidāmas vēl 14. Saskaņā ar viņas teikto, uzņēmums klientus meklē ar reklāmas starpniecību portālā ss.com, kur piedāvā taksometru šoferiem īrēt sev piederošās Toyota Corolla. Uzņēmuma īpašnieku šobrīd nav iespējams sasniegt, jo viņš ir Ķīnā. Sieviete neslēpj, ka investīcijas tiek piesaistītas, lai nodrošinātu iespēju pieteikties termiņuzturēšanās atļaujām.
Žurnālistu saruna ar Latvia Investment Management pārstāvi “Tīnu”:
“Vai jūs zināt, kāpēc visi investori ieguldījuši identisku summu – 50 000 eiro?
– Viņi vēlas investēt mūsu kompānijās, lai viņi varētu saņemt uzturēšanās…
Lai saņemtu uzturēšanās atļauju, pareizi?
Tīna: Jā, atļauju Latvijā […] Šobrīd viņi ir Ķīnā, tāpēc, iespējams, šogad viņi brauks uz Latviju, dzīvot Latvijā.”
To komentē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniece Maira Roze:
“Nē, īstenībā, ievērojot šo sižetu un jūsu jautājumus, es paskatījos, cik ir mums ķīnieši. Piemēram, pirmajā pusgadā saistībā ar investīcijām ir nācis klāt viens, un pagājušajā gadā nav bijis neviens, un kopsummā tādi ir pieci. Tā kā liels pieplūdums tieši no ķīniešu investoru puses – tieši no ieguldījumiem kapitālsabiedrībās – nav.”
Likums paredz, ka vienā uzņēmumā par veiktajām investīcijām uzturēšanās atļauju var saņemt līdz 10 personām. Vienā no Kai Dai dibinātajiem uzņēmumiem Cantab Investment Fund ir tieši 10 investori, kuri visi investējuši tieši 50 000 eiro. Tāpat ir arī Honjana dibinātajā Latvia Investment management.
Roze ir skeptiska, ka šādas shēmas varētu būt vērstas vienīgi uz termiņuzturēšanās atļauju nodrošināšanu. Pretendentam vēl jāiemaksā 10 tūkstoši valsts budžetā un 40 tūkstoši uzņēmumam jāsamaksā nodokļos.
***
Raidījums vēršas pie iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (JV):
“Bet tādā kopējā kontekstā jūs to neredzat, kā potenciālu drošības draudu, ka šie cilvēkiem ir iespēja, viņi ir investējuši tos 50 000 un viņiem ir iespēja pieteikties?
– Nu, pašlaik likumdošana to pieļauj. Pašlaik, kā es minēju, man nav ziņu, ka būtu tieši konkrēti no šīs valsts izcelsmes pilsoņiem drauds nacionālajai drošībai. Ja man iedod informāciju atbildīgā iestāde, ka šādas ir piecas fiziskas personas Latvijā kopumā, tad lemt par to, ka ierobežot visiem ķīniešu izcelsmes uzņēmējiem investēt Latvijā pašlaik es neredzu [vajadzību].
Uz piesardzību aicina Ķīnas pētniece. Ņemot vērā agresīvās spiegošanas metodes, Bērziņa-Čerenkova neizslēdz, ka arī
investori var darboties Ķīnas valdības labā.
Tomēr tas, viņasprāt, nav lielākais apdraudējums.
Una Aleksandra Bērziņa–Čerenkova:
“Šeit mēs saprotam, ka Ķīnas naratīvi neaug tad, ja viņiem nav labas augsnes jau šajā valstī. Un, protams, arī mūsu valstī ir daļa no iedzīvotājiem, kuriem šie naratīvi šķiet simpātiski, kuru pasaules uztverei tas atbilst, un šeit ir risks.”
Nekā personīga norāda: neviens no uzņēmumiem vēl nav iesniedzis gada pārskatu, tāpēc nav iespējams pārliecināties, vai saimnieciskā darbība tiešām tiek veikta.
Lasiet arī: Itālija meklē atkāpšanās ceļus no Viena josta, viens ceļš iniciatīvas
