Nelegālās datu pārraides dēļ valsts katru gadu visdrīzāk zaudē vairākus desmitus miljonus eiro, intervijā aģentūrai LETA sacīja tehnoloģiju uzņēmuma SIA “Tet” valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.
Tā ir summa, ko valsts zaudē nodokļos un dividendēs no tai piederošajiem nozares uzņēmumiem, un tas kopumā negatīvi ietekmē valsts ekonomiku, pauda Tatarčuks.
Vienlaikus “Tet” ieskatā faktiski nekas nav darīts, lai nelegālie tīkli tiktu novākti.
“Mēs varam iziet uz jebkuras Rīgas ielas, palūkoties augšup un ieraudzīt faktisko situāciju. Tas gan bojā pilsētas vidi, gan ir līdzvērtīgi tam, ja uz katra stūra tirgotu nelegālo alkoholu un cigaretes,” teica Tatarčuks.
Viņš akcentēja, ka nelegālie tīkli rada zaudējumus ekonomikai, kā arī tie ir būtiski apdraudējumi kopējai infrastruktūras drošībai, jo “neviens nezina, no kurienes tie tīkli nāk, pie kā ir pieslēgti un vai X stundā šajos tīklos tiks pārraidīta Latvijas prezidenta uzruna vai arī kaut kas cits”.
“Tet” ieskatā pār šādu stratēģisku nozari ir jābūt valsts kontrolei.
Lai arī par nelegāli ierīkotajiem gaisa tīkliem tiek runāts gadiem, “Tet” uzlabojumus šajā situācijā neredz. Tatarčuks sacīja, ka “ir pēdējais brīdis atbildīgajām iestādēm to saprast un ir jāsāk rīkoties, jo likumdošanas bāze ir”.
Tatarčuks norādīja, ka ir jābūt konkurencei, bet vienlaicīgi valstij ir jānodrošina, ka tā ir godīga.
“Nevar būt tā, ka “Tet” un SIA “Latvijas Mobilais telefons” ir jāizstrādā projekti, jāsaskaņo rakšanas darbi, jāizvieto ceļa zīmes, jāatjauno bruģis, zālājs un tā tālāk, bet blakus kvartālā tiek pārkāpti gan visi regulējumi, gan ēku īpašnieku tiesības,” sacīja “Tet” valdes priekšsēdētājs.
Viņa ieskatā pietrūkst gan Rīgas domes, gan plašākas valsts dažādu atbildīgo institūciju izpratnes par nekontrolēto tīklu negatīvo ietekmi uz valsts kopējo drošību.
No 2005.gada Rīgas vēsturiskajā centrā nedrīkst atrasties gaisvadu tīkli, tomēr faktiskā situācija ir citāda. Šāda situācija ir arī Pļavniekos, Purvciemā, Teikā un arī teritorijās ārpus Rīgas.
“Vēl viens aspekts, kas ir jāpiemin un ko mēs redzam Ukrainā, – pazemes infrastruktūra ir daudz stabilāka, daudz drošāka un daudz izturīgāka pret dažādiem tur esošiem apstākļiem,” atzina Tatarčuks.
Jau ziņots, ka “Tet” grupa pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 292 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10,6% mazāk nekā 2022.gadā, savukārt grupas peļņa bija 17,8 miljoni eiro.
“Tet” pieder valstij SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs “Possessor”” personā (51%) un telekomunikāciju kompānijas “Telia Company” meitasuzņēmumam “Tilts Communications” (49%).