“Līdz šim mēs, ģimene, klusējām, jo gribējām šo laiku izdzīvot mierā, savā tuvumā un pēc tēta gribas. Taču redzu, ka pa šo laiku radušies dažādi minējumi, jautājumi un arī neizpratne par atvadīšanos, tāpēc gribu to pateikt pati,” vietnē “Facebook” publicētajā ierakstā norāda izilā kinorežisora Jāņa Streiča meita Viktorija Streiča.
“Tēta vēlēšanās bija ļoti skaidra: lai neviens viņu neredz mirušu un lai atvadīšanās notiek ar viņa pelniem. Viņš pats bija saplānojis, kā visam jānotiek, un atstājis ļoti konkrētus norādījumus. Mēs viņa gribu cienījām un izpildījām,” atklāj Viktorija Streiča.
“Lietuvā no viņa atvadījāmies šaurā ģimenes lokā, mierā un ieturot visas senās katoļu tradīcijas. No visiem pārējiem atvadīšanās notiks 22. martā no 12:00 līdz 14:30, Latviešu biedrības namā, un tā būs atvadīšanās ar urnu. Es saprotu, ka daļai cilvēku tas var šķist neierasti vai grūti pieņemami, īpaši tad, ja runa ir par tik ļoti mīlētu un nozīmīgu cilvēku. Taču ļoti lūdzu pieņemt, ka arī pēdējā ceļā viņam bija sava griba. Šis nav stāsts par to, kā kuram šķiet pareizi. Šis ir stāsts par cieņu pret cilvēku un viņa pēdējo izvēli,” uzsver kinorežisora meita.
“Paldies jums visiem par līdzjūtību, par vārdiem, par klusumu, par atmiņām un par mīlestību. Mūs ar mammu tētis gatavoja savai aiziešanai. Taču nebijām gatavas tik milzīgai tautas mīlestībai un līdzpārdzīvojumam,” piebilst Viktorija Streiča. “Viņš bija saule, kas nevis apžilbināja, bet sildīja. Nesīsim viņa gaismu tālāk.”
Rīgas Latviešu biedrībā 22. martā no plkst.12.00 līdz plkst.14.30 notiks atvadīšanās no kino un teātra režisora, scenārista, aktiera, rakstnieka, gleznotāja, Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētāja (12.02.1999. – 05.03.2002.), Rīgas Latviešu biedrības Goda biedra un vienkārši – sirdssilta un sirsnīga cilvēka – Jāņa Streiča, kurš mūžībā devies 89 gadu vecumā, 5.martā, Lietuvā, iepriekš informēja Jāņa Streiča ģimene.
Atvadu laikā, 22. martā, no plkst.12.00 Vērmanes dārzā būs skatāmas Jāņa Streiča režisētās mākslas filmas, no kurām liela daļa kļuvušas par latviešu kino klasiku.
Turklāt 22. martā no plkst.11.00 līdz plkst.19.00 un 23. martā no plkst.10.00 līdz plkst.19.00, Rīgas Latviešu biedrībā ikvienam būs pieejama Piemiņas grāmata, kurā Jāņa Streiča draugi, laika biedri, kā arī talanta un darba cienītāji un atbalstītāji varēs rakstiski saglabāt piemiņas vai atzinības vārdus, iemūžinot gan siltas un radošas atmiņas, gan paveiktā novērtējumu kopīgi veidotos pierakstos.
Jānis Streičs dzimis 1936. gada 26. septembrī Preiļu pagasta “Anspokos” un kopš 1964.gada uzsācis savas panākumiem pilnās gaitas kino un teātra režijā. Dabas dots talants ļāvis jau no laika gala just aktierisko organiku katram tēlam tā, kā ne katrs nozarē to spēj. Visu garo mūžu Jānis Streičs interesējies par pasaulē aktuāliem notikumiem, sekojis tiem līdzi, bet centies rast un pamanīt prieku caur tiem, tā nesot sirsnību un gaišumu arī savu tuvinieku un laikabiedru dzīvēs, ko jūt arī aizgājēja ģimene atvadu organizēšanas laikā, saņemot gaišu atbalstu un siltumu no līdzcilvēkiem. Tā ir mākslinieka jauda, kas virmos caur paveikto mūžīgi, norāda kinoežisora tuvinieki.
Tīmekļvietnē “enciklopedija.lv” klāstīts, ka Streičs dzimis 1936. gada 26. septembrī Latgalē, bērnību viņš pavadīja Kurzemē, Sabiles tuvumā, taču 1941. gada janvārī ģimene atgriezās Preiļu pagastā.
Pēc Rēzeknes pedagoģiskās skolas un trīs gadu karadienesta Voroņežas apgabalā viņš iestājās Latvijas Konservatorijas Teātra fakultātes Režijas nodaļā, kuru absolvēja 1963. gadā. Kopš tā paša gada Rīgas kinostudija kļuva par viņa pastāvīgo darba vietu, kur strādāja līdz 1991. gadam.
Streiča mūža darbs ir vairāk nekā 20 spēlfilmas, gandrīz pusē no tām viņš bija scenārija autors. 1981. gada spēlfilma “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” iekļauta Latvijas Kultūras kanonā. Par filmu “Cilvēka bērns” Streičs saņēma galveno balvu Sanremo Starptautiskajā autorfilmu festivālā un Vatikāna prēmiju “Beato Angelico Eiropai”. Viņš bija pirmais no Latvijas, kam piešķirts šāds pagodinājums. Viņš trīs reizes saņēma balvu “Lielais Kristaps” par labāko gada filmu, kā arī saņēma šo balvu par mūža ieguldījumu.
Streičs bija arī sabiedrisks darbinieks. 1986. gadā ar runu PSRS Kinematogrāfistu savienības kongresā Maskavā viņš veicināja pirmās demokrātiskās vēlēšanas radošajās savienībās. Viņš bija arī Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētājs, Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis. 1998. gadā apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Aizvadītos gadus Streičs dzīvoja Lietuvā, Veisieju pilsētā, kur turpināja gleznot un veicināja latviešu un lietuviešu mākslinieku sadarbību. Viņš bija Preiļu, Rēzeknes un Veisieju Goda pilsonis.
Lasiet arī:
Dunduru pļavās jau 79 miruši dzīvnieki – aicina iesaistīties Rinkēviču un Saeimas deputātus
Putins baidās no “kaut kā nopietna”: pametis Valdaju un karavīrus, bloķē internetu
Ko apkārtējie kļūdaini domā par jums: dzimšanas mēnesis atklāj galvenos maldus
Paziņo laiku un vietu tautas atvadām no izcilā režisora Jāņa Streiča
Iepazīsties – sešas intrigantes, kuras jaunā šovā centīsies panākt naudas uzvaru pār mīlestību