Iniciatīva par obligātu konsultāciju ieviešanu sievietēm, kuras vēlas pārtraukt grūtniecību pēc savas vēlēšanās, rada nopietnas bažas no cilvēktiesību perspektīvas, uzskata tiesībsardze Karina Palkova.
Tiesībsardze ar Tiesībsarga biroja starpniecību aģentūrai LETA norāda – lai arī šis priekšlikums tiek pieteikts kā “atbalsta pasākums” un “nedzimušas dzīvības aizsardzība”, patiesībā tas ietekmē sievietes tiesības uz autonomiju, pašnoteikšanos, privāto un ģimenes dzīvi, kā arī var tikt vērtēts kā netiešs piespiedu mehānisms, kas nesamērīgi ierobežo sievietes izvēli.
Palkova skaidro, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) daudzkārt ir uzsvērusi, ka tiesības uz privāto dzīvi saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8. pantu ietver personas tiesības pašai pieņemt lēmumus par savu ķermeni, veselību un reproduktīvo dzīvi. Tiesas praksē ir nostiprināts princips, ka valsts iejaukšanās šajā jomā var būt leģitīma tikai tad, ja tā ir likumīga un skaidri noteikta likumā, leģitīma – aizsargā citas personas tiesības vai sabiedrības intereses, nepieciešama demokrātiskā sabiedrībā un samērīga ar sasniedzamo mērķi.
Vienlaikus obligāta konsultācija pati par sevi nav automātiski aizliegta, taču tās piespiedu raksturs, ja tas kļūst par priekšnoteikumu piekļuvei medicīniskam pakalpojumam, var radīt neattaisnojamu iejaukšanos sievietes autonomijā. Tā ir īpaši jūtīga joma, kurā ECT konsekventi atzinusi, ka valstij ir plaša rīcības brīvība, taču tai vienmēr jāievēro personas cieņa un pašnoteikšanās.
Tiesībsardze skaidro, ka pašlaik Latvijas likums jau paredz iespēju sievietei saņemt konsultāciju, ja viņa to vēlas.
Pēc viņas teiktā, šī pieeja atbilst cilvēktiesību standartiem, jo respektē sievietes individuālo situāciju un viņas spēju pieņemt informētu lēmumu.
Tomēr priekšlikums ieviest obligātu konsultāciju kā nosacījumu abortam būtībā nozīmētu, ka sieviete nevar realizēt savas likumīgās tiesības bez valsts noteiktas starpposma procedūras. “Tas var kļūt par netiešu šķērsli, kas aizkavē vai apgrūtina piekļuvi abortam – un tieši šādas situācijas ECT savā praksē ir kritizējusi,” uzsver Palkova.
Tāpat viņa uzsver, ka no cilvēktiesību skatpunkta sievietes ķermenis un lēmums par grūtniecību pieder viņai pašai. Piespiešana saņemt konsultāciju, īpaši, ja tās saturs ietver “iedrošināšanu turpināt grūtniecību”, var tikt uztverta kā aizbildnieciska attieksme, kas aizskar sievietes cieņu, atzīst Palkova.
Turklāt priekšlikums paredz arī topošā bērna tēva obligātu konsultāciju. Šāda prasība var radīt situācijas, kurās sievietes lēmums tiek netieši apšaubīts vai ietekmēts no ārpuses, kas neatbilst Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8. pantā nostiprinātajām tiesībām uz personisko autonomiju un privāto dzīvi, secina tiesībsardze.
Praksē tas var būt arī objektīvi neiespējami – piemēram, ja bērna tēvs nav zināms, sieviete nevēlas viņu identificēt vai viņš nav pieejams. “Šādos gadījumos prasība pēc abu vecāku konsultācijas kļūst par šķērsli reproduktīvo tiesību īstenošanai un faktiski ierobežo sievietes piekļuvi likumīgai grūtniecības pārtraukšanai,” saka tiesībsardze. Šāda prasība turklāt var pakļaut sievieti riskam vardarbīgās attiecībās, ja viņa būtu spiesta iesaistīt personu, ar kuru nevēlas sazināties, viņa piebilst.
Tāpat, kā atzīmē tiesībsardze, arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību komiteja un Komiteja par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu ir atkārtoti aicinājušas valstis atturēties no piespiedu konsultācijām vai obligātiem gaidīšanas periodiem, kas var kavēt sievietēm piekļuvi drošiem un legāliem abortiem.
Palkova uzsver, ka valsts pienākums ir aizsargāt gan dzīvību, gan personas pamattiesības. “Tomēr šajā gadījumā obligātas konsultācijas ieviešana nesamērīgi ierobežotu sievietes tiesības uz pašnoteikšanos, privāto dzīvi un ķermeņa integritāti,” pārliecināta tiesībsardze.
Viņa pauž, ka atbalsts un informācija reproduktīvās veselības jautājumos ir būtiska, bet tai jāpaliek brīvprātīgai. Tikai tādā gadījumā tiek nodrošināta sievietes patiesa autonomija un cieņa, ko garantē gan Eiropas Cilvēktiesību konvencija, gan Latvijas Satversme, norāda tiesībsardze.
Jau vēstīts, ka opozīcijas partiju Nacionālās apvienības (NA) un “Latvija pirmajā vietā” (LPV) deputāti Jurgis Klotiņš (NA), Jānis Grasbergs (NA) un Ramona Petraviča (LPV) ir iesnieguši priekšlikumus grozījumiem Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, aicinot Latvijā ieviest obligātas konsultācijas sievietēm, kas vēlas pārtraukt grūtniecību pēc savas vēlēšanās.
Deputāti rosina likumu papildināt ar terminu “nedzimusi dzīvība”, ar ko saprastu “cilvēka dzīvību, kas sākas ar apaugļošanās brīdi, saplūstot vīrieša un sievietes dzimumšūnām”.
Opozīcijas politiķi iecerējuši likumā prasīt, ka grūtniecei, kura vēlas mākslīgi pārtraukt grūtniecību, kā arī topošā bērna tēvam, valsts nodrošinātu iespēju saņemt apmācīta speciālista konsultāciju. Ministru kabinets noteiktu prasības šādu speciālistu izglītībai, konsultēšanas apmācības programmas saturu un apmācības kārtību speciālistiem, kā arī informēšanas kārtību par iespēju saņemt konsultāciju un konsultācijas norises vadlīnijas.
Šobrīd konsultēt drīkst ģimenes ārsts, ārsts-psihoterapeits, ginekologs vai cita ārstniecības persona, bet deputāti uzskata, ka konsultēt tiesīgo loks esot jāpaplašina. Priekšlikumu iesniedzēju ieskatā, konsultēt varētu arī psihoterapijas speciālisti, psiholoģijas speciālisti, dūlas un vecāku emocionālā atbalsta speciālisti.
Deputāti apgalvo, ka viņu iecere paredzot, ka šādām konsultācijām būtu jānorit “bez pamācīšanas un aizbildnieciskas attieksmes”. Tās iznākums nebūšot iepriekš noteikts, bet to noteikšot grūtniece pati. “Konsultācija kalpotu grūtnieces atbalstam un nedzimušās dzīvības aizsardzībai. Tās norisei ir jābalstās centienos iedrošināt turpināt grūtniecību un pavērt perspektīvu dzīvei ar bērnu,” klāsta deputāti.
Viņu ieskatā, konsultācijā varētu detalizēti apspriest un iedziļināties, kādi ir iemesli “par” vai “pret” grūtniecības pārtraukšanu vai grūtniecības turpināšanu. Deputāti domā, ka konsultācijā varētu sniegt informāciju par pieejamo atbalstu dzīvei ar bērnu, kas ietver, piemēram, informāciju par finansiālu palīdzību un palīdzību bērna aprūpē. Tāpat konsultācijā varētu sniegt informāciju par iespēju atdot bērnu adopcijai. Ja nepieciešams, grūtniece varēšot saņemt informāciju par to, kur ir pieejams aborts, un kādas aborta metodes tiek piedāvātas noteiktās iestādēs.
Atbilstoši deputātu iecerei, “pēc grūtniecības konflikta konsultācijas pabeigšanas speciālists izsniegtu apliecinājumu par grūtnieces dalību konsultācijā”.
Priekšlikumi paredz noteikt, kādos gadījumos personai būtu obligāts pienākums saņemt šādu konsultāciju, un kādos gadījumos personai būtu tikai tiesības saņemt šo konsultāciju, respektīvi, kad tās nebūtu obligātas.
Pašlaik likumā jau ir paredzēts, ka grūtniece šādu konsultāciju var saņemt, ja viņa to vēlas. Priekšlikumu iesniedzēji uzskata, ka likumam vajag vairāk “aizsargāt nedzimušu dzīvību”, tāpēc atbilstošāka būtu tāda kārtība, ka noteiktos gadījumos konsultācija ir obligāta.
Deputāti rosina noteikt, ka grūtniecei būtu pienākums saņemt konsultāciju tajā gadījumā, ja sieviete vēlas pārtraukt grūtniecību pēc savas vēlēšanās. Pārējos likumā noteiktajos grūtniecības pārtraukšanas gadījumos sievietei un arī pacientei, kura ir jaunāka par 16 gadiem, būtu tiesības, bet ne pienākums saņemt konsultāciju.
Arī topošā bērna tēvam būtu pienākums saņemt konsultāciju gadījumā, ja tiek plānota grūtniecības pārtraukšana pēc sievietes vēlēšanās, klāsta ieceres autori. Savukārt citos likumā noteiktajos gadījumos, kad tiek plānota grūtniecības pārtraukšana, topošā bērna tēvam būtu tiesības saņemt konsultāciju.
Papildus grozījumi arī nosaka, ka tiesības saņemt konsultāciju būtu arī pacientes, kura jaunāka par 16 gadiem, vecākiem vai aizbildnim.
Deputāti rosina noteikt, ka norīkojumu uz grūtniecības pārtraukšanu pēc sievietes vēlēšanās drīkst izsniegt tikai tad, ja ir saņemts apliecinājums, ka sieviete ir saņēmusi noteikto konsultāciju.
Deputāti rosina noteikt, ka grozījumi stātos spēkā no 2027. gada 1. janvāra, jo esot vajadzīgs laiks Ministru kabinetam iecerēto uzdevumu izpildei.